Panorāma

Ierēdņi prasa aizsardzību pret politisku izrēķināšanos

Panorāma

Priesteris dāvā 30 gredzenus bildināšanai

Solīto paliatīvās aprūpes gultu vēl nav

Solīto paliatīvās aprūpes gultu Rīgā vēl nav

Neārstējami slimiem pacientiem palīdzība dzīves beigās bieži vien ir nesasniedzama, un rūpes par šiem pacientiem gulstas uz līdzcilvēku pleciem. Pēc sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" un LTV projekta "Diagnoze – vēzis" pērnā gada nogalē bija cerības, ka politiķi izprot problēmas nopietnību un paliatīvā aprūpe kļūs sabiedrībai pieejamāka, bet cik drīz?

ĪSUMĀ:

  • Valsts un pašvaldību slimnīcās ir 98 paliatīvās aprūpes gultas, bet vajag 30 reizes vairāk.
  • Politiķi pirms trīs mēnešiem solīja vienoties ar Rīgas domi par šo gultu skaita palielināšanu galvaspilsētā.
  • Saeimas atbildīgajā komisijā secināts, ka tālāk par sarunām nav tikuši.
  • Sarunās iesaistītajiem nav skaidrs, kas ir paliatīvā aprūpe  sociāls pakalpojums vai tomēr veselības aprūpe.
  • Sarunām dots vēl viens mēnesis laika; pēc tam domās par pacientu tuvinieku sociālo aizsardzību.
  • Pēc kritikas sola labot kļūdainos un nepilnīgos bukletus par paliatīvās aprūpes pakalpojumiem.

Kopš politiķu solījuma vienoties ar Rīgas domi par paliatīvo gultu skaita palielināšanu galvaspilsētā pagājuši jau trīs mēneši. Taču, kā otrdien, 11. februārī, secināts Saeimas atbildīgajā komisijā, tālāk par sarunām nav tikuši.

"Attiecībā par gultasvietām droši vien konkrētus risinājumus uzreiz nevarēšu pateikt. Tas tiešām ir vēl tādā sarunu procedūrā," atzina Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Ruta Klimkāne.

Saeimas deputāti sāk darbu pie paliatīvās aprūpes sistēmas sakārtošanasKristaps Feldmanis
    Valsts un pašvaldību slimnīcās patlaban ir 98 paliatīvās aprūpes gultas. Pret 3000 pacientu, kam šī aprūpe ir nepieciešama tūlīt un tagad, šis skaitlis ir visai niecīgs, un tas nozīmē, ka realitātē iespēja tikt pie šī pakalpojuma ir katram trīsdesmitajam. Lai kaut nedaudz problēmu risinātu, vēl novembrī Veselības ministrija (VM) solīja runāt ar Rīgas 1. slimnīcu. Tajā izveidota īslaicīgās aprūpes nodaļa, kurā varētu piedāvāt valsts apmaksātas gultas neārstējami slimajiem pacientiem.

     

    "Šobrīd reālākais variants ir sadarbība ar Rīgas 1. slimnīcu. Kā mēs dzirdējām, ir 140 gultas, bet rindā vēl ir 60 cilvēki un būs vēl vairāk, jo mēs novecojam. Redziet, tur saduras principā divi pakalpojumu grozi – sociālais un veselības," klāstīja veselības ministres padomniece Anna Žabicka.

    Sadarbību ar Rīgas domi solīja panākt līdz aizvadītā gada beigām, tātad pirms pusotra mēneša. Kāpēc tas aizvien nav izdarīts?

    Izrādās, ka sarunās iesaistītajiem pašiem nav skaidrs, kas ir paliatīvā aprūpe – sociāls pakalpojums vai tomēr veselības aprūpe? Un kurš par to maksās?

    Pacientam un viņa tuviniekam krīzes brīdī nerūp, kura ministrija pakalpojumu apmaksā. Taču šobrīd tieši šis jautājums liedzis virzīties uz priekšu.

    "Paliatīvās gultas, es domāju, arī vēl vispār nav nodefinēts, kā tad mēs par to runājam, kas tad ir šī paliatīvā gulta?" vaicāja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Klimkāne.

    Nezināšana pārsteidz labdarības maratona "Dod pieci!" seju Eviju Unāmu. Viņas māsai bija krūts vēzis un cerību uz izārstēšanos nebija, bet "Gaiļezera" paliatīvās aprūpes nodaļā māsai ļāva palikt tikai desmit dienas un tad atkal jāstājas rindā. Par izmisumu, ar kādu saskaras paliatīvās aprūpes pacientu tuvinieki, pagājušā gada nogalē stāstīts ļoti daudz, tāpēc vēl jo vairāk pārsteidz atbildīgo nezināšana.

    "Bija īstenībā no sākuma sajūta, ka īsti tādas izpratnes par to, kas tad ir paliatīvais pacients, nav. Mēs pat nespējam nodefinēt, kas tas ir par cilvēku un ko viņam vajag. Putrojas termiņos, putrojas skaidrojumos un tajā skaitā arī uztverē," teica Unāma.

    Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!") atzina: "Nē, šobrīd gala skaidrības nav."

    Tagad sarunām dots vēl viens mēnesis laika. Kad atrisinās šo jautājumu, tad sola ķerties klāt arī citām izmaiņām, kas tostarp neārstējami slimo pacientu tuviniekiem slimnieka kopšanas laiku ieskaitītu darba stāžā un neatstātu bez sociālās aizsardzības. 

    Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti jau uzdeva VM un Labklājības ministrijai (LM) risināt jautājumus, kas saistīti ar atbalsta uzlabošanu paliatīvās un sociālās aprūpes pacientiem un to tuviniekiem. Piemēram, nosakot, ka slimo aprūpējošais tuvinieks tiek sociāli aizsargāts, tas nezaudē darbu un turpina uzkrāt pensijai. Vēl starp uzdevumiem ir nodrošināt to, ka šādi pacienti invaliditātes grupu var nokārtot īpaši paātrinātā kārtā.

    Ar paliatīvās aprūpes pacientu tuvinieku lūgumiem pēc palīdzības saskaras arī labdarības organizācija "ziedot.lv". Tās vadītāja Rūta Dimanta skaidroja, ka nereti slimnieku tuviniekiem rūpes par saslimušo ir ļoti smags sociāls un finansiāls slogs. 

    Viens solis pacientu un viņu tuvinieku informatīvā atbalsta nodrošināšanas virzienā ir LM un VM kopīgi izveidotais ceļvedis, kas sniedz ieskatu valsts piedāvātajos paliatīvās aprūpes pakalpojumos.

    Liela daļa no bukletā rakstītā gan realitātē nestrādā, pārliecināta Unāma. To, ka informatīvie bukleti ir pilnveidojami, atzīst arī veselības ministres padomniece Žabicka.

    "(..) Nekas nepatiess tajos bukletos nav, lai gan mēs esam saņēmuši ļoti pamatotu un konstruktīvu kritiku no mūsu sadarbības partneriem. Līdz ar to šī infomācija tiks papildināta," teica Žabicka, atzīstot, ka informācijai par paliatīvās aprūpes pakalpojumu klāstu bukletos jābūt plašākai. "Mēs atzīstam arī, ka tur ir kaut kādas kļūdas un nepilnības, to mēs labosim, un uz nākamo tirāžu tad liksim iekšā."

    Savukārt, lai risinātu jautājumu par iespējami operatīvu invaliditātes grupas piešķiršanu paliatīvajā aprūpē nonākušajiem, Labklājības ministrijas pārstāvji solījās jau tuvākajā laikā tikties ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju. 

    KONTEKSTS:

    Problēmas paliatīvās aprūpes pieejamībā Latvijā aktualizēja arī Latvijas Radio projektā "Izmisuma zonā". Šai tēmai arī bija veltīts labdarības maratons "Dod pieci 2019", kura norises laikā pērn beigās ziedojumos savākti 438 197 eiro, sasniedzot absolūto rekordu "Dod pieci!" vēsturē. Ziedojumi nodrošina pilnvērtīgu uzturu neārstējami slimajiem cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši, kā arī citu paliatīvās aprūpes atbalsta terapiju. 

    Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdeva veselības ministrei un labklājības ministrei rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti