Valsts kontrole: Ģimenes ārstu darbā un pieejamībā trūkumi aizvien nav novērsti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Veselības ministrija (VM) nav ieviesusi nevienu no ieteikumiem, ko jau 2017. gadā ierosinājusi mainīt Valsts kontrole (VK), lai uzlabotu ģimenes ārstu komandas darbu un veselības aprūpes teritoriālo pieejamību, starpziņojumā par rezultātiem pēc 2017. gadā veiktās revīzijas par ambulatorās sistēmas stāvokli Latvijā secinājusi Valsts kontrole. Tikmēr ministrijā norāda, ka šādam apgalvojumam piekrist nevar un neesot izprotams, kādus rezultātus VK sagaida.

ĪSUMĀ:

  • VK nav mierā ar VM rezultātiem ieteikumu uzlabošanā.
  • VK norāda - ģimenes ārstu algas augušas, bet prasības samazinātas.
  • Norāda arī uz kvalitatīvām izmaiņām.
  • VM uzskata, ka VK nesaprot - milzīgus rezultātus divu gadu laikā sasniegt nevar.
  • VK neslēpj, ka sadarbība ar ministriju nav īpaši gluda.
  • Veselības ministre norādījusi, ka vairāki kritēriji pārveidoti par programmām, kas jāpilda obligāti.
  • Pilnīgi visus kvalitātes kritērijus spējuši izpildīt četri procenti ģimenes ārstu.

Valsts kontrole: Ģimenes ārstu darbā un pieejamībā trūkumi aizvien nav novērsti
00:00 / 05:45
Lejuplādēt
2017. gadā Valsts kontrole veica lietderības revīziju veselības aprūpes jomā. Tās nosaukums – "Vai ambulatorā veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pilnveidojama?". Pēc revīzijas ministrijai tika iesniegti kopumā 12 ieteikumi ambulatorās veselības aprūpes sistēmas darbības pilnveidošanai. Septiņi no ieteikumiem ir saistīti ar ģimenes ārsta darba un veselības aprūpes teritoriālās pieejamības uzlabošanu. Tiem ieviešanas termiņš tika noteikts pagājušā gada 1. oktobrī, bet pašlaik nav ieviests neviens no tiem, uzskata VK. Esot atsevišķi uzlabojumi, bet attiecībā pret pieaugošo finansējumu vajadzētu būt krietni labākiem sabiedrības veselības rādītājiem.

"Ģimenes ārstiem pieaudzis ir finansējums, bet prasības viņiem ir pazeminātas. Viens no prasību pazeminājumiem, tas ir šo kvalitātes kritēriju pārskatīšana. No 13 kritērijiem saglabāti ir astoņi, un daudziem no tiem ir samazinātas prasības gan pacientu aptverē, gan izpildes kontroles rādītājos.

Tādēļ mēs varam pateikt, ka par daudz lielāku naudu ģimenes ārstiem būtu jāveic mazāks darba apjoms, turklāt vairāki kritēriji no obligātiem ir padarīti par fakultatīviem.

Kaut gan, protams, ir notikušas arī kvalitatīvas izmaiņas. Ja mēs runājam, piemēram, par kādreizējiem kritērijiem, kas bija kādreiz – vēža skrīnings vai sirds un asinsvadu slimību agrīna diagnostika. Ja tas kādreiz bija kvalitātes kritērijs, tad šobrīd tas ir pārcelts uz pilotprojektu, kur ģimenes ārsti var pieteikties dalībai pilotprojektā brīvprātīgi. Jāsaka, ka ļoti labi, ka šīs izmaiņas ir ieviestas tādā nozīmē, ka šobrīd šis jaunais pilotprojekts ir būtiski jaunā kvalitātē. Tomēr satraucoši ir tas, ka arvien šie aptveres rādītāji ir ārkārtīgi zemi. Un gan ģimenes ārstu iesaiste, gan pacientu aptvere, gan sabiedrības veselības rādītāji – ietekmes praktiski nav nekādas," stāstīja VK 3. revīzijas departamenta vadītāja Inga Vārava.

Šajā revīzijas ieteikumu izpildes pārbaudes starpziņojumā paustajam nepiekrīt VM, kas kontrolei paudusi viedokli, ka "nesaskata starpziņojumā pamatojumu pēc būtības, un nav izprotams, kādus rezultātus Valsts kontrole sagaida". Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka pašlaik darīts ir gana daudz, tomēr svarīgi saprast, ka veselības aprūpes jomā nevar gaidīt būtiskas izmaiņas tik īsā laikā.

"Veselības ministrija nevar piekrist šim apgalvojumam, un ministrija nesaskata starpziņojumā šo apgalvojumu pamatojumu, jo nav īsti saprotams, kādus rezultātus Valsts kontrole sagaida. Veselības ministrija ir īstenojusi virkni pasākumu primārajā veselības aprūpē iepriekšējos gados. Ir pārskatīti gan apmaksas nosacījumi ģimenes ārstiem, ir atdalīts ģimenes ārstu kvalitātes maksājums no kapitācijas naudas, ir pārskatīts kvalitātes kritēriju izpildes izvērtēšanas biežums, ir uzsākts pilotprojekts, veicot maksājumu ģimenes ārsta praksei par organizēto vēža skrīninga aptveres palielināšanu, tāpat par sirds un asinsvadu slimību riska novērtēšanu.

Tas mērķis tieši ir motivēt ģimenes ārstus iesaistīt plašāku pacientu loku izveidotajā programmā, un tas, ko Valsts kontrole acīmredzot nav ņēmusi vērā, ka rezultāti veselības aprūpes pasākumu īstenošanā ir būtiski redzami tikai ilgākā laika periodā, nevis pēc viena vai diviem gadiem," stāstīja Šneiders.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide stāstīja, ka pirmajā gadā sadarbība ar VM bija grūta prasību izpildē, bet pagājušā gada laikā sadarbība ar ministriju uzlabojusies. Veide uzsvēra, ka iepriekš programmas bija paredzētas ķeksīša ievilkšanai, bet tagad izstrādātas tādas programmas, kas vērstas uz rezultātu. Piemēram, pēdējā gada laikā apkopota liela profilakses programma pa vecuma grupām, kurā meklē riskus, pieejot pacientiem individuāli.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Nākamais ieteikumu izpildes termiņš ir nosprausts šī gada 1. septembrī. Valsts kontroles 3. revīzijas departamenta vadītāja Inga Vārava skaidroja, ka necer uz to, ka ministrija būs paspējusi izpildīt visus kontroles ieteikumus, tomēr esot svarīgi redzēt iniciatīvu.

"Tas, ko mēs gribam redzēt, lai ministrija izdara, un to viņi var paspēt izdarīt: lai viņi nodemonstrē to, ka ģimenes ārstu institūta darba uzlabošanai ir izveidots monitoringa mehānisms nepārtraukts, kur ministrija pati vērtē šos pasākumus un domā, vai ir jāmaina, kas ir jāmaina un izveido sadarbību ar ārstiem. Tas ir tas, ko mēs sagaidām no ministrijas. Nevis vienkārši – mēs tikāmies, mēs informējām ārstus vai mēs bijām pašvaldībā vai kongresā pašvaldību savienības un runājām par to, ka ir nepieciešams... Nē, ar to nepietiek!" stāstīja Vārava.

Viņa arī neslēpa, ka VK un VM sadarbību ietekmē ne pārāk labā abu iestāžu saskaņa.

"Es ceru, ka mēs ar Veselības ministriju domājam vienādi. Nav jau pirmais gads, nav jau pirmais gadu desmits – mums diezgan tādas sarežģītas tās attiecības ar Veselības ministriju. Ja mēs politiskajā līmenī, teiksim ar ministriem, varam sadarboties un runāt ļoti saprotoši un konstruktīvi, tad ar ierēdniecību ir ļoti dažādi, jo ir tas aizvainojums - "jā, bet mēs darām tik daudz". Un es domāju, ka ministrijai pašai šis ir viens no smagākajiem darbības virzieniem – sadarbība ar ģimenes ārstiem," teica Vārava, norādot, ka ģimenes ārstu institūcija pašlaik tiek dāsni finansēta. Ja tā nodarbojas galvenokārt ar nosūtījumu rakstīšanu, tad valsts to nevar atļauties uzturēt. Ģimenes ārstam būtu jāstrādā tā, lai mazinātu nepieciešamību pēc nosūtījumiem.

Veselības ministre jau VK skaidrojusi, ka vairāki līdzšinējie kritēriji tagad vienkārši saucas citādi. 

"Ir dīvaini vispār runāt medicīnas aprūpē par kvalitātes kritērijiem, par kuriem piemaksā. Mēs esam tos pārveidojuši par valsts programmām, kuras vienkārši ir jāizpilda!" norādīja veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par")

Gan hronisko pacientu aprūpe, gan vēža skrīnings un sirds slimību agrīna atklāšana tagad ir valsts programmas. VK gan uzskata, ka tās ir īpaši jāuzrauga.  
"60 procenti izpilda mazāk par pusi, tā kā ārsti vēl arvien nav motivēti!" norādīja VK pārstāve Vārava. 

Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un ģimenes ārste Veide no tagadējiem astoņiem kritērijiem izpildījusi sešus. Iemesls – praksē nebija otras māsas. 

"Tikai pērn gada beigās es esmu beidzot dabūjusi otru ārsta palīgu un ceru izpildīt visus šos te kritērijus!" norādīja Veide.

Pilnīgi visus kvalitātes kritērijus spējuši izpildīt četri procenti ģimenes ārstu. Ja kritēriji ir izpildīti, prakse saņem lielāku finansējumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti