Pērn teju par desmito daļu audzis slimības pabalstu saņēmēju skaits

Pērn audzis darba nespējas lapu izsniegšanas gadījumu skaits - tās izsniegtas vairāk personām, un arī izmaksas ir bijušas par 21% lielākas nekā 2018. gadā. Pieaugošās izmaksas gan nenozīmē vien to, ka slimojam vairāk. Tas saistīts arī ar algu kāpumu valstī un citiem faktoriem. Vēl aizvien arī ģimenes ārsti reizēm ir negodprātīgi un slimības lapas izsniedz bez pamata.

Pērn par teju desmito daļu audzis slimības pabalstu saņēmēju skaitsKristaps Feldmanis

    Pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, audzis slimības pabalstos izmaksātais apjoms. 2018. gadā tie bija ap 165 miljoniem eiro, bet pērn izmaksu apjoms audzis par 21%, pārsniedzot jau 200 miljonus eiro.

    "Skatoties statistiku, mēs redzam, ka slimības pabalstu piešķiršanas gadījumi ir palielinājušies 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu. Tāpat ir palielinājušies izdevumi no sociālās apdrošināšanas budžeta, kas tiek izmaksāti slimības pabalstu veidā. Slimības pabalsts parasti mainās atkarībā no gadalaikiem, no dažādiem vīrusiem. Tajos gadalaikos, tajos mēnešos ir ievērojami lielāks slimības pabalsta izmaksas gadījumu skaits," stāstīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.

    Veselības ministrija, kas kopā ar Labklājības ministriju analizē slimības pabalstu statistiku, slimības lapu izmaksu pieaugumu nesteidz saistīt ar lielāku slimošanu. Jāņem vērā arī daudz citu faktoru, norādīja Veselības ministrijas Integrētās veselības aprūpes nodaļas vadītāja Marika Petroviča.

    "Pirmkārt, ir jāvērtē, cik pieaugums ir liels un būtisks. Un, ja mēs runājam par darba nespējas lapu skaita vai izmaksātā finansējuma pieaugumu, tad šis jautājums ir jāskatās kontekstā ar visām pārējām lietām un izmaiņām, kas notiek sabiedrībā, piemēram – vidējais atalgojums tautsaimniecībā, neapliekamais minimums.

    Tas, ko mēs redzam no veselības aprūpes sektora, – ir būtiski uzlabojusies veselības pakalpojumu pieejamība.

    Ir parādījušies jauni pakalpojumi, kas tiek apmaksāti, piemēram, kataraktas operācijas. Tātad šī pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem arī dod noteikti savu ietekmi uz darba nespējas lapām. Tāpat arī izmaiņas pensionēšanās vecumā un tamlīdzīgas lietas. Tātad tas viss jāskatās kontekstā, kas varētu būt skaidrojums izmaiņām darba nespējas lapu skaita ziņā," skaidroja Petroviča.

    Jauni slimības pabalstu saņemšanas noteikumi stājušies spēkā ar šī gada sākumu. Tie attiecas uz vecākiem, kuriem ir smagi slimi bērni.

    "Ar šā gada 1. janvāri ir pagarināts slimības pabalsta saņemšanas ilgums slima bērna kopšanas gadījumā, ja bērnam noteikta īpaši smaga diagnoze, kā arī slima bērna kopšanas gadījumā, par kuru piešķirts bērna-invalīda kopšanas pabalsts. Vispārējā gadījumā slima bērna kopšanas gadījumā šis slimības pabalsta ilgums ir, ja bērns kopts mājās -14 dienas, ja stacionārā - 21 diena. Šajā gadījumā izmaiņas attiecas tādā griezumā - bērniem, kuriem noteikta smagā diagnoze vai bērniem, kuriem ir bērna kopšanas un invaliditātes pabalsts, viņiem izmaksās šo pabalstu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Un izmaksas ilgums būs ilgāks nekā šīs 14 vai 21 slimošanas diena. Bērna nepārtrauktas slimošanas gadījumā tas būs ne ilgāk par 26 nedēļām, un, ja bērns slimos ar pārtraukumiem, šis periods būs ne ilgāks kā trīs gadi piecu gadu periodā," stāstīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Irēna Salmane.

    Ir arī gadījumi, kad ģimenes ārsti slimības lapas izraksta bez iemesla vai pēc paviršas apskates. Veselības inspekcijā pērn saņemti 353 iesniegumi par nepamatoti izsniegtām slimības lapām. Pārbaudot informāciju, pārkāpumi konstatēti 89 gadījumos, proti, katrā ceturtajā.

    "Pamatā ziņo darba devēji. Kaut kāds konflikts, neapmierinātība. Kāds cits darba biedrs viņu ir redzējis. Tas izprovocējis darba devēju uzrakstīt iesniegumu un pārliecināties - vai tiešām tas tā ir," stāstīja Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs Andris Zīverts.

    Nepamatota darba lapa var beigties ar administratīvo sodu vai vēršanos policijā.

    "Ir divas lietas. Ja ir pārkāpums, nav režīms ievērots un mēs to konstatējam, tad mēs liekam to labot ārstējošajam ārstam. Un otra grupa, ja ir kļūdaini vai pavirši ievēroti šie noteikumi, tad mums ir paredzētas un dotas tiesības dot uzdevumu ārstējošam ārstam šīs darba nespējas lapas anulēt. Mēs varam viņu administratīvi sodīt. Praktiski, ja mēs uzskatām, ka tas, ja es tā drīkstu izteikties, velk uz kriminālu vai tāda tipa, mums ir tiesības vērsties arī policijā. Šogad un pagājušajā gadā tā nav bijis, bet vispār tādi precedenti ir bijuši," skaidroja Zīverts.

    Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Irēna Salmane Latvijas Radio skaidroja, ka jau vairākus gadus slimības pabalstu skaits un izdevumi to nodrošināšanai aug, tādēļ Labklājības ministrija sadarbojas ar Veselības ministriju, tās padotības iestādēm un sociālajiem partneriem, lai izskatītu priekšlikumus darbnespējas apmaksas risinājumiem nākotnē.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti