ĪSUMĀ:
- Vācija lielajos turnīros arvien ierastāk ieņem vietas tabulas galvgalī
- Hokeja attīstību Vācijā veicina sadarbība ar citiem komandu sporta spēļu veidiem
- Lielie sponsori Vācijā vēlas hokejā vienlaicīgi atrādīties visos spēles līmeņos
- Vācijas hokeja attīstības programma jau priekšlaicīgi ir apsteigusi visas tās īstenotāju prognozes
- Svarīgs nosacījums hokeja uzplaukumu veicinošai videi Vācijā ir nacionālās izlases panākumi
Pasaules čempionātos 13 savstarpējās spēlēs Latvija svinējusi vien četras uzvaras, no kurām divas gūtas deviņdesmito gadu beigās. Gludāk nav gājis arī olimpisko spēļu kontekstā – 2002. gadā zaudējums Vācijai liedza kvalificēties olimpiskajam ceturtdaļfinālam, savukārt 2016. gadā savu skatītāju priekšā Latvija piekāpās vāciešiem kvalifikācijas turnīra izšķirošajā spēlē un netika uz olimpiādi.
Lai arī 2005. gadā Vācija uz brīdi atvadījās no elites divīzijas, pēdējos gados tās atrašanās sacensību kopvērtējuma galvgalī kļūst arvien ierastāka. 2018. gadā Vācija izcīnīja olimpisko sudrabu, bet pērn otrā vieta iegūta arī pasaules čempionātā. Vācijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Klauss Grēbners
par uzrāviena galvenajiem iemesliem uzskata klubu izaugsmi, hokeja līgu sadarbību ar federāciju, kā arī reģionālo federāciju darbu bērnu piesaistīšanā.
Vācijā ir 16 federālās zemes, un katrā darbojas sava hokeja federācija.
"Ļoti svarīgs aspekts ir tas, ka mēs neizjūtam sevišķu konkurenci ar citiem sporta veidiem. Mēs strādājam ciešā sasaistē ar citām komandu sporta spēlēm," pastāstīja Grēbners. "Esam apvienojušies vienotā komandu sporta veidu organizācijā – mums ir kopīgas intereses. Komandu sporta spēlēm ir citas vajadzības un arī cita perspektīva nekā individuālajiem olimpiskajiem sporta veidiem."
Līdzīgu soli 2011. gadā spēra Latvijā, dibinot Komandu sporta spēļu asociāciju. Pēdējā gada laikā tās darbība ir būtiski apsīkusi, un nav skaidrs, vai asociācija nākotnē vispār saņems valsts finansējumu. Vācijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs uzsver arī sponsoru vienoto izpratni par vajadzībām hokeja attīstībā. Vairāki lielie sponsori vienlaikus atbalsta gan bērnu hokeju, gan profesionālo līgu un federāciju. Vācieši sapratuši, ka šāda centralizēta pieeja darbā ar uzņēmējiem ir visu iesaistīto pušu interesēs. Savukārt
sponsoriem esot svarīgi eksponēties visos vācu hokeja līmeņos, nevis tikai profesionālajā piramīdas virsotnē.
"Mēs dalāmies ar zināšanām – mēs nesacenšamies. Mēs apvienojam spēkus un sakām: šis ir produkts – hokejs. Tas palīdz klubiem augt, kā rezultātā aug bērnu interese un tiek veicināta attīstība," sacīja Grēbners.
Vācijas Hokeja federācija 2015. gadā ieviesa jaunu attīstības programmu "Powerplay 2026", kas paredz ilgtermiņa ieguldījumus jaunatnes hokejā. Programmā darbu ar jaunatni novērtē piecu zvaigžņu skalā, un par katru zvaigzni pienākas noteikts finansējums. Naudas daudzums ir atkarīgs arī no rezultātiem un izaudzinātajiem izlašu spēlētājiem. Lai īstenotu programmu, klubiem ir jāveic iemaksas kopējā kasē. Programmas ieviešanu sekmē trīs speciāli algoti treneri.
"Federācija organizē attīstības trenerus, kuri cauru gadu ceļo pa klubiem, palīdzot klubiem izpildīt programmas kritērijus, sniedzot padomus gan uz ledus, gan ārpus tā. Tāpat arī sniedz padomus, kā pilnveidot sadarbību ar pašvaldībām," paskaidroja Bādenes-Virtembergas Ledus sporta asociācijas galvenais treneris Kristians Lorhs.
Lai arī programmas īstenošanā atlikuši vēl divi gadi, Vācijas Hokeja federācija norāda, ka rezultāti jau tagad pārsnieguši visus nospraustos mērķus gan bērnu masveidībā, gan pieaugušo izlases sasniegumos.
Tomēr hokejs Vācijā ir izteikts nišas sporta veids.
"Hokejs var izdzīvot tikai tad, ja ir ļoti veiksmīga nacionālā izlase. Tā ir galvenā atslēga," uzsvēra Kristians Lorhs. "Otra – hokejs ir reģionāls sports. Tas veiksmīgi dzīvo reģionu pilsētās, bet tas nav sporta veids, kas noklāj visu Vāciju, un to spēlē, teiksim, 450 000 cilvēku. Manuprāt, pašlaik Vācijā ir 20 000 licencētu spēlētāju, ieskaitot visus profesionāļus un jauniešus."
Starptautiskās Hokeja federācijas informācija liecina, ka ar hokeju Vācijā nodarbojas nedaudz vairāk kā 20 000 cilvēku, kamēr Latvijā ir nepilni 8000 spēlētāju.
Finansējums hokejam Vācijā lielā mērā ir atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem.
Pēc sudraba 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs finansējums ir ievērojami audzis, turklāt, kā norāda federācija, pēdējos piecos gados dubultojušies arī ienākumi no sponsoriem. Vācijā nav nevienas valsts vai pašvaldību dibinātas hokeja skolas – visu hokeja dzīvi organizē klubi. Lielākos riskus sekmīgai attīstībai nākotnē federācija saskata infrastruktūrā, jo liela daļu haļļu ir vecas, tāpēc tuvākajā laikā būs nepieciešamas lielas investīcijas to renovācijā un jaunu būvniecībā.
"Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tam mums ir nepieciešams liels politiskais atbalsts. Ja nacionālā izlase ir veiksmīga, tas ļoti palīdz," atzina Klauss Grēbners.
Latvijā ledus halles pieder gan valstij, gan pašvaldībām, gan privātpersonām. Vācijā nav tik sadrumstalota sistēma – tur infrastruktūras celtniecība un uzturēšana ir pašvaldību pienākums.
