Rīdziniekiem šobrīd ir pieejamas tikai augstākā līmeņa slimnīcas. Tajās strādā labākie jomas profesionāļi, tomēr būtu jādomā par zemāka līmeņa slimnīcas izveidi galvaspilsētā, lai universitāšu slimnīcas atslogotu un pacientus ar vieglākām saslimšanām varētu uzņemt kāda cita slimnīca. Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") sarunā ar Latvijas Radio teica, ka šobrīd notiek sarunas ar Rīgas domi. Veselības ministrija uzņēmusies sagatavot un Rīgas Domei nosūtīt sadarbības memorandu.
"Ar Burova kungu runājām. Izpratne par aprūpes slimnīcu nozīmi viņam ir ļoti laba," sacīja Viņķele. "Bija vienošanās, ka mēs gatavojam nodomu protokolu, ka 1. slimnīca varētu tikt vērtēta kā pilnvērtīga aprūpes slimnīca, savukārt sociālās aprūpes gultas, iespējams, varētu izvietot kaut kur citur Rīgā. Un tad mēs esam revidējuši savu saimniecību, lai varētu Rīgas domei piedāvāt telpas, kur varētu šīs aprūpes gultas ievietot, bet norises Rīgas domē diemžēl šo sākotnēji ļoti cerīgo sadarbību ir diezgan nobremzējušas."
Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai”) gan Latvijas Radio skaidroja, ka nodomu protokolu no Veselības ministrijas jau gaidot apmēram divus mēnešus. Viņš uzsver – pati ministrija bijusi tā, kas uzņēmusies memoranda veidošanu un solījusies to izsūtīt.
Burovs neuzskata, ka par aprūpes slimnīcu būtu jāpārveido kāda no jau esošajām Rīgas veselības aprūpes iestādēm.
"Nav obligāti runāt par aprūpes gultām konkrēti 1. vai 2. slimnīcā," sacīja Burovs. "Piemēram, mēs varam runāt par ēkām, kas šobrīd pieder valstij, bet mums interesē šis pakalpojums. Kā piemēru es varu minēt Gaiļezera bērnu slimnīcu. Šobrīd tā stāv pustukša un viena no idejām, ka vienu no korpusiem var veidot kā veselības aprūpes gultas. Tad faktiski Rīga [pašvaldība] par šīm gultām var maksāt."
Tikmēr problēmas aktualitāti apstiprina arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, kur stāsta, ka šobrīd trūkst aprūpes gultu, kur varētu novirzīt pacientus ar mazāk sarežģītām kaitēm vai tos, kuriem universitāšu slimnīcu piedāvātie pakalpojumi vairs nav nepieciešami, tādējādi tos pārvedot uz aprūpes slimnīcām un atbrīvojot vietas universitāšu slimnīcās.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs un slimnīcas valdes loceklis Aleksejs Višņakovs uzsvēra, ka aprūpes gultām vai aprūpes slimnīcām, vai iestādēm, kuras nodrošina pacientu aprūpi un medicīnisko novērošanu un arī pabeidz ārstēšanu, noteikti ir jābūt.
"Populācija kopumā noveco, un ir situācijas, kad mēs kā universitātes slimnīca nodrošinām pacientam visu diagnostiku un ārstēšanu, bet pacients vienkārši nav izrakstāms vispārējā stāvokļa dēļ, kur viņam vairs nevajag ne tehnoloģijas, ne augstas klases speciālistus, bet vienkārši nodrošināt adekvātu aprūpi un ārstēšanu," paskaidroja Višņakovs. "Un to bez šaubām vajadzētu darīt citā vietā, jo mūsu gultu fonds ir ierobežots. Pacienti bieži vien aizņem gultu, ko varētu piešķirt kādam citam pacientam, kuram attiecīgi vajag augstu tehnoloģiju un augstas klases ārstniecību nodrošināt."
Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") stāstīja, ka ar vienas slimnīcas pielāgošanu aprūpes vajadzībām Rīgā būtu krietni par maz, tādēļ
varētu skatīties arī Rīgas kaimiņos esošo pašvaldību virzienā, piemēram, uz Ogri.
"Ar 1. slimnīcu vien vajadzības pēc aprūpes gultām Rīgā netiks atrisinātas," teica ministre. "Ir vairākas slimnīcas, kas, manuprāt, varētu kļūt par šādu atbalsta vai sadarbības partneri universitāšu slimnīcām, kas jau nedaudz notiek, piemēram, Jaunķemeros. Ogrē, protams, šobrīd ir daudz nopietnākas ambīcijas un viņi vēlētos būt slimnīca ar augstāku līmeni, bet, ja godīgi, es neredzu nevienu pamatojumu, kāpēc Ogrei būtu jāveic neiroķirurģiskas operācijas, ja tas ir tik tuvu Rīgai. Līdz ar to būs jārunā ar Pierīgas pašvaldībām, kurās slimnīcas arī varētu šīs funkcijas pildīt."
Tomēr Rīgas mērs sarunā ar Latvijas Radio gan nepauda viennozīmīgu redzējumu, ka tieši 1. slimnīca būtu tā, kas jāpārveido par aprūpes slimnīcu. Viņš norādīja, ka tajā varētu tikt veidotas atsevišķas gultas šim nolūkam, tomēr pilnībā pāriet uz šādu profilu tajā nav plānots.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs atzina, ka šis ir pilnīgi nepieciešams process, ko “mēģinām jau risināt 10 – 15 gadus”, arī iepriekšējā Saeimā bija spriests par šo jautājumu un nolemts, ka tas ir vajadzīgs, taču pēc tam Rīgā tas pilnībā apstājies. Rīga mēģina daļēji risināt šīs problēmas ar attālinātas sadarbības līgumiem, bet ir skaidrs, ka Rīgas slimnīcām nepieciešams šāds attālināta aprūpes iespēja.
Kalējs atzina, ka viens no galvenajiem šķēršļiem ir organizatoriskais un finansiālais, jo šādas aprūpes līmeņa izmaksas slimnīcām nav izdevīgas, un “uz to negrib īpaši parakstīties”.
