Labrīt

Rīgā viesojas Pedro Eustāšs - izcils pūšaminstrumentu meistars

Labrīt

Arsenāla ēku drīz slēgts rekonstrukcijai

Slimnīcu izvērtēšana: dažas veselības aprūpes iestādes nenodrošina solītos pakalpojumus

Slimnīcu izvērtēšanā atklāj – dažviet nenodrošina solītos pakalpojumus

Iesniedzot valdībā starpziņojumu par slimnīcu pakalpojumu atbilstību tām noteiktajam līmenim, secināms, ka atsevišķās veselības aprūpes iestādēs nenodrošina solītos pakalpojumus. Tā Latvijas Radio atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”). Līdz ar to gada laikā slimnīcās sagaidāma pakalpojumu klāsta maiņa.

ĪSUMĀ:

  • Katrai VM pārraudzītajai slimnīcai ir noteikts līmenis. Tas atkarīgs no pakalpojumu klāsta.
  • Augstākais līmenis ir universitāšu slimnīcām Rīgā. Zemāki līmeņi - slimnīcām reģionos.
  • Tagad vērtē, vai slimnīcas pakalpojumi atbilst noteiktajam līmenim un līdz ar to arī piešķirtajam finansējumam.
  • Par līdz šim paveikto valdībā plānots skatīt atbildīgās ministrijas starpziņojumu par paveikto.
  • Viņķele: Atsevišķās slimnīcās nenodrošina solītos pakalpojumus.
  • Viņķele: Slimnīcas neslēgs, gaidāma pakalpojumu klāsta maiņa.
  • Tukuma, Ogres un Daugavpils slimnīcas cer saglabāt esošo līmeni, bet atzīst - speciālistu trūkst visur.
  • Latvijas Pašvaldību savienībai bažas par pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem reģionos.

Ne visas slimnīcas uzņemtās saistības spēj izpildīt

Otrdien, 4. februārī, valdībā skatīs slimnīcu līmeņu vērtēšanas starpziņojumu. To jau bija paredzēts skatīt aptuveni pirms mēneša, tomēr tas vairākkārt ticis atlikts.

Veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas Radio skaidroja, ka slimnīcu vērtēšana nepieciešama, lai saprastu, vai slimnīcām noteiktie līmeņi atbilst reālajam pakalpojumu piedāvājumam. “Mērķis ir noskaidrot, vai tiek izpildīts slimnīcu pašu uzņemtās saistības, jo līmenis ir noteikts atbilstoši slimnīcas pašas vērtējumam. Un vai pēc tā vispār ir vajadzība – vai slimnīcā „x” kādā no Latvijas reģioniem patiešām ir nepieciešams dežurējošais ginekologs cauru diennakti un visas dienas nedēļā,” pastāstīja Viņķele.

Pašlaik dati rādot, ka vairākas slimnīcas ir uzņēmušās saistības, kuras nespēj pildīt un pēc kurām neesot pieprasījuma.

“Tas nozīmē, ka gada laikā mēs sagaidīsim slimnīcu pakalpojumu klāsta maiņu.

Vēlos apliecināt, ka neviena slimnīca slēgta netiks. Tas, kas varētu notikt, - ka vairāki diennakts pakalpojumi, kuri it kā pastāv, bet īstenībā ne, šādu spēli ar izlikšanos pārtrauktu. Un tad nodrošinātu vai nu papildu ambulatoros pakalpojumus, ja pēc tiem tur ir vajadzība, un kombinētu ar niansētāku neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību un skaidrāku kartējumu, kur noteiktos gadījumos cilvēks ir jāved,” norādīja ministre.

Mazāk pakalpojumu

Tas nozīmē, ka varētu tikt samazināts dažādu konkrētu pakalpojumu sniegšanas vietu skaits. Viņķele skaidroja, ka tas nepieciešams, lai būtu drošība, ka tajās slimnīcās, kur tas būs pieejams, tas tiktu sniegts augstākajā līmenī. Ir svarīgi, lai mediķiem ir gana daudz konkrēto gadījumu, lai viņi uzturētu savu profesionalitāti.

Viņķele minēja piemēru ar insultu – svarīgi, lai to varētu atpazīt, un tam ir nepieciešams regulārs darbs. Vēl viena joma, kurā pavisam noteikti būtu jākoncentrē speciālisti, ir dzemdību palīdzība.

“Tas ir ļoti augsta riska pasākums. Kā dzemdību speciālisti un vecmātes stāsta, vienā acumirklī var samesties tā, ka ir nepieciešama plašāka palīdzība ne tikai mammai, bet arī bērniņam. Un to var nodrošināt daudzprofilu slimnīcās. Protams, arī vietās, kur mēs sniedzam dzemdību palīdzību, ir jābūt skaidrībai, ka ārsti un vecmātes ir tik pieredzējuši, ka viņi var tikt galā arī ar sarežģītākiem gadījumiem.

Mana prognoze, ka dzemdību palīdzībai vietas, kur varēs droši dzemdēt, - to vietu skaits būs mazāks,” atklāja ministre.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze RudzīteLauris Zvejnieks
    Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ilze Rudzīte telefonintervijā Latvijas Radio sacīja, ka no ministrijas sagatavotās informācijas noprotams, ka esot veiktas pārbaudes kopumā desmit slimnīcās un trešdaļa no tām neatbilstot noteiktajam līmenim, kurus esot paredzēts pārskatīt.

     

    LPS ir sazinājusies ar vairākām reģionālajām slimnīcām, un no šīm sarunām secināms, ka "ne visas slimnīcas ir saņēmušas atgriezenisko saiti" – proti, valda neziņa par to, kas sekos tālāk. Noprotams, ka līdz gada vidum notiks datu apkopošana, klāstīja Rudzīte.

    Viņa atzina, ka lielākās bažas ir par to, ka, samazinot slimnīcu līmeni, atsevišķi veselības aprūpes pakalpojumi no iedzīvotājiem reģionos attālināsies.

    Tukuma un Ogres slimnīcas cer saglabāt esošo līmeni

    Pirmā pārbaudītā veselības aprūpes iestāde bija Tukuma slimnīca. Tās vadītāja Dzintra Rabkeviča stāsta, ka pārbaudē slimnīcu apmeklējuši aptuveni 10 cilvēki. Daļa veikusi pārrunas ar darbiniekiem, bet daļa devusies uz nodaļām, lai pārbaudītu, vai realitātē slimnīca nodrošina to, ko uzņēmusies.

    “Pārbaudīja dabā, vai mediķi atrodas uz vietas, vai pacientu ir tik, cik jābūt. Zinu, ka tehnoloģijas [pārbaudīja] un vēl kādus savus konkrētos jautājumus. Pati Veselības inspekcija, kura pārbaudīja mūs, ir parādījusi savu secinājumus un redzēto. Protams, vienai daļai mums jāpiekrīt tādā nozīmē, ka visā valstī ir problēma ar kadriem. Mums tāpat kā visiem ir problēmas ar novecošanos. Bet principā mēs savu funkciju nodrošinām, un dežūras ir aizpildītas. Tajā pārbaudē visi bija vietās un viss bija kārtībā. Tika izvirzīti riski attiecībā uz ķirurgiem, kuru var trūkt nākotnē,” pastāstīja Rabkeviča.

    Tukuma slimnīcai pašlaik ir otrais zemākais no kopumā pieciem līmeņiem. Slimnīcas vadītāja ir pārliecināta, ka slimnīcas līmeni pēc pārbaudēm saglabās tādu, kāds tas ir šobrīd.

    Arī Ogres slimnīcā pārbaude jau bijusi. Tās valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs ir pārliecināts, ka slimnīcai būtu jāsaglabā tai šobrīd esošais trešais līmenis.

    “Skatījās, kāds ir mūsu nodrošinājums ar ārstiem un māsām. Visi, kam bija jābūt uz vietas, bija uz vietas, jo mēs nodrošinām ar medicīnisko personālu. Arī visi pacienti bija uz vietas. Kādus aktus vai aizrādījumus, ka kaut kas nav [kārtībā], mēs neesam saņēmuši,” pastāstīja Širovs.

    Daugavpils slimnīca: Speciālistu trūkst visur

    Daugavpils slimnīca ir reģiona lielākā slimnīca. Tai šobrīd ir ceturtais līmenis. Arī tajā pārbaude jau notikusi. Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs stāsta, ka slimnīcai ir nelielas problēmas ar darbinieku skaitu, bet tās neesot būtiskas, un kopumā slimnīca atbilst savam līmenim un pat izdarot vairāk, nekā no tās tiek prasīts.

    “Mēs spējam nodrošināt to pieprasāmo apjomu. Pārbaudes laikā mēs atgādinājām, ka jau gadiem mēs nodrošinām pat daudz vairāk, daudz lielāku speciālistu apjomu un arī atbilstoši pacientu pieprasījumam, nevis tikai valsts pasūtījumam. Bet problēmas ir. Cilvēkresursu trūkums ir jūtams visur. Un, ja pat mēs turamies noteiktajā laika periodā, saslimstot noteiktam speciālistam vai aizejot atvaļinājumā, attiecīgi ir jārisina kritiska problēma. Uzreiz tā iestājas,” atzina Semjonovs.

    Arī Latvijas Radio vēlējās pievienoties kādā no šīm slimnīcu apmeklēšanas reizēm, tomēr Veselības inspekcija šādu piedāvājumu noraidīja, norādot, ka vizīšu laikā notiek darbs ar personu datiem, tādēļ inspekcija nevar uzņemties atbildību, ka netiek pārkāpti personu datu aizsardzības noteikumi.

    KONTEKSTS:

    Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.

    Eksperti gan norādījuši - gadiem ir vērojama situācija, ka slimnīcas slēpušas to reālās spējas sniegt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus.

    Arī pārskatot datus, Veselības ministrija jau iepriekš neizslēdza, ka vairākās slimnīcās noteiktais līmenis varētu tikt pazemināts. Dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti