Apmēram puse latviešu uzskata, ka daudz par cilvēku iespējams pateikt, spriežot pēc viņa tautības vai piederības kādai grupai, liecina Latvijas Universitātes veiktais pētījums "Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā". Latviešiem ir liela emocionālā distance un daudz negatīvu aizspriedumu pret romiem, afrikāņiem un musulmaņiem, vienlaikus vairumam Latvijas iedzīvotāju nebūtu iebildumu, ja Valsts prezidents būtu indiešu izcelsmes, ar pētījuma rezultātiem Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais nezināmajā" iepazīstināja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un Diasporas un migrācijas centra direktore Inta Mieriņa.
Autora ziņas
Šajā sezonā gripas izplatība Latvijā ir zema, kam par iemeslu, ļoti iespējams, ir ne tikai cilvēku pieaugošā interese par vakcinēšanos, bet arī ieviestie Covid-19 drošības pasākumi – cilvēki mazāk kontaktējas, lieto sejas aizsargmaskas, dezinficē virsmas un rokas, mācības notiek attālināti, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova.
Pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām pandēmijas laikā ir īpaši svarīgi ievērot ārstu norādījumus un regulāri lietot izrakstītos medikamentus, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra kardioloģe Iveta Mintāle. Regulāras rūpes par veselību šiem pacientiem dotu labākas izveseļošanās izredzes Covid-19 saslimšanas gadījumā. Tāpat kardiologs Andrejs Ērglis sirds slimniekiem īpaši ieteica vakcinēties, kad tāda iespēja būs.
Atbildot uz maestro Raimonda Paula jautājumu par to, kādi logi veselībai ir labāki – koka vai plastmasas –, sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors Juris Biršs Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam”, atzina, ka labāki būs koka, taču to kopšana ir sarežģītāka.
Izvēloties mājai vai vietai nosaukumu, ļaudis ņem vērā to, kas tagad vai citā laikā būtisks apkaimes iedzīvotājiem. Starp jaunākajiem vietvārdiem ir Beižas avots Tumes pagastā, kas, iespējams, savu nosaukumu ieguvis laikā, kad televīzijā demonstrēja ziepju operu “Donna Beiža”. Iedvesmojoties no amerikāņu animācijas filmas bērniem “Sūklis Bobs Kvadrātbiksis”, Talsos vienu apgabalu vietējie iesaukuši par Spandžbobu, un tas nav vienīgais mūsdienu kultūras ienācējs starp jaunvārdiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un pētniece Sanda Rapa.
Daļa iedzīvotāju nezina, kā pareizi šķirot atkritumus, un vieglo atkritumu konteineros bieži liek nepiemērotas lieta, secināts AS “AJ Power Recycling”, biedrības “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO” kampaņā “Gudri pakot – gudri šķirot” veiktais pētījums. Šādas kļūdas notiek nezināšanas, nevis ļaunprātības dēļ, pieļāva “Zero Waste Latvija” pārstāve, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse ("Par!"/"Progresīvie").
Biškope Lolita Rudzīte no Ķeguma novada Rembates pagasta “Apsēm" ar bitēm darbojas teju pusgadsimtu, precīzāk, 47 gadus. Sezonas laikā no 180 bišu saimēm tiek ievākts ap 10 tonnām medus. Paralēli nerimstošajam darbam pie stropiem viņa darbojas arī Latvijas Biškopības biedrībā, kur kopā ar vairākiem simtiem tās biedru tiekas izzinošos kursos un vasaras saietos, apmainoties ar pieredzi.
Skāba garša bieži vien dod signālu, ka produkts nav gatavs, piemēram, augļi, vai ir bojāts jeb saskābis. Taču skāba garša arī lieliski balansē saldu, sāļu, arī taukainu ēdienu, piešķir tam svaigumu un izceļ citas garšas, darbojoties kā dabisks garšas pastiprinātājs. Ja reizēm šķiet, ka ēdiena garša nav pilnīga, to visbiežāk papildinām ar sāli vai pipariem, taču nereti trūkstošā ir tieši skāba garša. Par pieciem skābiem produktiem, kurus ikdienā pielietot kulinārijā, Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv raidījumā “Piecas garšas” stāstīja pavārs Ritvars Toms Logins.
Nav pamata uztraukumam, ka vakcīna pret Covid-19, kas satur RNS, var ietekmēt cilvēka DNS, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vienprātīgi apliecināja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Una Riekstiņa, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa un arī Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš.
Barikāžu laiks Maijai Stefanei saistās ar notikumiem Doma baznīcā, jo viņa kopā ar savu kolēģi Māru Zilgalvi, spītējot aizliegumiem, atvēra vaļā baznīcas durvis, lai cilvēki varētu sasildīties, iestiprināties un vajadzības gadījumā arī paglābties. Tā bija vieta, kur sastapās un stiprinājās tūkstošiem barikāžu dalībnieku.
Lai gan salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latvija no klimata pārmaiņu viedokļa neatrodas sliktākajā pozīcijā, tās notiek tik strauji, ka jau šī paaudze pieredzēs sekas, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” prognozēja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Tapis dzeņu aizsardzības plāns, kurā paredzēts pievērst īpašu uzmanību dažādām sugām: baltmugurdzenim, dižraibajam dzenim, mazajam dzenim, vidējam dzenim, trīspirkstu dzenim, melnajai dzilnai un pelēkajai dzilnai. Dzeņu skaits samazinās, turklāt daudzas no šīm sugām ir retas un ar specifiskām prasībām, kuras mūsdienu mežsaimniecības prakse nenodrošina, plāna nepieciešamību Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks un ornitologs Madars Bergmanis.
Viena no piecām garšām – rūgtā – ir tā, kuru parasti cenšas nomākt vai no tās izvairīties. Jau kopš seniem laikiem rūgta garša asociējas ar kaut ko kaitīgu, jo bieži vien indīgi augi ir rūgti. Taču kulinārijā rūgtā garša ir svarīgs elements, kuru pareizi pielietojot, iespējams sabalansēt un izveidot jaunas garšas, kā arī padarīt ēdiena baudījumu bagātīgāku. Par pieciem pārtikas produktiem, kuru rūgtā garša var būt lielisks ēdiena papildinātājs, Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv raidījumā “Piecas garšas” stāstīja pavārs Ritvars Toms Logins.
Kaķis spēj inficēties ne tikai ar Covid-19 (SARS-CoV-2), bet arī ar īpašo kaķu koronavīrusu (FCoV), kas cilvēkam gan nav bīstams. Kā atpazīt kaķu koronavīrusa pazīmes un kā rīkoties saimniekam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, veterinārmedicīnas doktors Kaspars Kovaļenko.
Par 2021. gada dzīvnieku Latvijas Nacionālais dabas muzejs izraudzījis balto un pelēko zaķi. Kāpēc baltajam zaķim klimata sasilšana kaitē, bet pelēkajam palīdz, kāpēc šo zvēru skaits Latvijā ir sarucis un kas tiem palīdz, kāda ir to ķermeņa uzbūve un kas palīdz paglābties no plēsējiem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Nacionālā dabas muzeja pedagoģe Una Bērziņa, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja un bioloģe un žurnāliste Anita Upīte.
Ziemassvētku simbolu egli nereti uzlūko kā savvaļas augu, taču arī cilvēks ir pielicis savu roku šo skujkoku daudzveidības vairošanā. Rietumeiropā egļu selekcijas vēsture ir vismaz 200 gadus sena, Latvijā tā nav bijusi plaši izplatīta, bet zināmi sasniegumi ir arī mums. Kā savulaik radīja populārāko Latvijā izveidoto egļu šķirni 'Dundanga', kur atrodas mūsu valsts garākā, bet kur brangākā egle, stāsta Nacionālā botāniskā dārza vadošā dārzkopības speciāliste Linda Strode.
Šovasar Elīza Kalva absolvēja 12. klasi Salaspils 1. vidusskolā un nu uzsākusi mācības universitātē Nīderlandē. Kopš 11. klases Elīza ir aktīva jauniete, kas daudz iesaistās ar Eiropas Savienību saistītos pasākumos. Viņai ir svarīgi būt informētai, zinošai un nemitīgi strādāt pie savas pašizaugsmes. Elīza lasa no četru gadu vecuma un cer reiz uzrakstīt savu grāmatu.
Gar mājas sienu apauguši vīnogulāji, kas starp savām lapām slēpj brangus un bagātīgus ogu ķekarus – vīnkoku audzēšana pie mums kļūst arvien populārāka un iecienītāka. Ogu nogatavināšanās laiks atkarīgs no šķirnes un augšanas vietas, bet parasti tas ir septembra vidus, šogad, iespējams, nedaudz vēlāk, lai gan raža solās būt laba. Par ogu sargāšanu no gājputniem, par smagākajiem vīnogu ķekariem un Latvijā radītām šķirnēm stāsta vīnkoku audzētājs, kolekcionārs un daudzu publikāciju autors Gvido Dobelis.
Inetu Buividi satieku darba dienas vidū īsi pēc lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē, kur viņa nule sākusi studēt. Rit pirmās studiju dienas, un dobelniece taisnojas, ka Rīgu nepārzina, tomēr viņa rada iespaidu, ka paguvusi lieliski iedzīvoties galvaspilsētā un augstskolas gaiteņos jūtas kā zivs ūdenī. Viņai ir savs viedoklis, un viņa vairs nebaidās to skaļi paust. Jauniete zina, ko vēlas un arī ceļš uz to ir skaidrs – viņa studē starptautiskās attiecības, seko līdzi norisēm politikā, brīvo laiku aizpilda ar darbošanos debašu klubā un cer reiz atkal dejot tautas dejas.
Par Latvijas Kultūras akadēmijas studentu Rūdolfu Kivlenieku rodas iespaids, ka viņš ir visur un spēj visu, lai gan mūsu sarunas gaitā jaunietis to noraida, atklāti pastāstot, kas notiek, kad uzņemas par daudz. Rūdolfs ir jauns, enerģisks un pašpārliecināts jaunietis, kurš šovasar absolvējis Līvānu 1. vidusskolu. Dzimtajos Līvānos viņš divus gadus vadījis Jauniešu domi, organizējis un vadījis dažādus pasākumus, daudz interesējies par vides jautājumiem. Mācību dēļ nesen pārcēlies uz Rīgu, taču, tiklīdz būs iešūpojies studiju ritmos, jaunas aktivitātes Rūdolfs meklēs arī galvaspilsētā.
Gleznainajā Liezērē, kur plešas pļavas un meži, atrodas Avotiņu ģimenes māja. Gleznotāja Ilze Avotiņa kopā ar vīru - konditoru Jāni Avotiņu, meitu - gleznotāju Kristīni Luīzi un viņas vīru Kārli, kā arī mazmeitu Lizeloti Annu šeit pastāvīgi dzīvo jau vairākus gadus. Pirms tam šī bija vasaras un brīvdienu māja, kur atvilkt elpu no Rīgas ikdienas. Šajā sētā dominē skaistumaugi – lapu koki, mūžzaļie skuju koki un košu krāsu ziedi.
Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba kopā ar sievu Lieni un bērniem – Kārli, Viesturu un Elzu - paralēli ikdienai Rīgā, dzīvo un strādā arī Jāņa ģimenes mājā Siguldā, kur saimnieko viņa vecāki – Imants un Ilze Vimbas. Tur teju septiņu hektāru lielajā piemājas saimniecībā aug kāposti, gurķi, tomāti, zemenes, kartupeļi un citas dārza veltes.
Meža ielokā, kur pilsētas trokšņi neaizsniedzas, dzīvo mūziķis, grupas „Instrumenti” līderis Jānis Šipkēvics jeb Shipsea kopā ar sievu Zani un pusotru gadu veco dēlu Kristapu. Nepilnus trīs hektārus lielajā teritorijā ap māju iestādīti dažādi koki, ogulāji, aug cukīni un topošās „betona siltumnīcas” paaugstinātajās dobēs iekopti tomāti, gurķi un sparģeļi.
Pirms dažiem mēnešiem Mārupē sāka tapt aktrises un režisores Rēzijas Kalniņas un diriģenta Aināra Rubiķa piemājas dārzs. Iecere par to bija jau senāk, bet līdz šim trūka laika. Lai gan līdz sapņu dārza plāna realizācijai vēl daudz darba, šobrīd tajā jau aug zirņi, tomāti, gurķi, zaļumi, ziedi, vairāki skujkoki, vītols un citi augi.
Par vecāku radīto un iekopto dārzu Dobelē rūpējas dzejniece un publiciste Inese Zandere. Šī ir viņas bērnības māja, kur mazajā istabiņā, kuru dalīja ar vēl trim cilvēkiem, vēlās nakts stundās virtuvē tapuši pirmie autores dzejoļi. Šis dārzs, kā Inese saka, ir daļa no viņas dzīves, jo tas sāka tapt brīdī, kad viņa piedzima – dārzā augošās ābeles ir viņas vienaudzes. Neskaitot šos augļu kokus, dārzā aug vēl ķirši, lazdas, zemenes, ziedi, dažādi dekoratīvie un citi augi. Dārzā atrodas arī divas siltumnīcas, no kurām viena atvēlēta tomātiem, otra – vīnogām.
Aptuveni pusotras stundas brauciena attālumā no Rīgas, lauku mājā „Strēlnieki” jau sesto vasaru saimnieko Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis ar ģimeni – sievu Evitu un meitu Helmu. Vēlme pēc lauku mājas un iespējas būt tuvāk dabai Egonam jau bija senāk. Izrādījās, ka tālu nav jāmeklē, jo, pēc daudzu variantu izskatīšanas, brālēns piedāvāja iegādāties „Strēlniekus”. Šī ideja sākumā nesajūsmināja Evitu: „Es piekritu tikai ar trešo reizi. Acis nobijās no tā skata, kas tur bija, bet pēc tam rokas dara savu”.