Kultūrdobe

«Kultūrdobe». Ķiršu lietus starp persikiem, aprikozēm un nektarīniem

Kultūrdobe

Kultūrdobe. Vai Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba ir direktors arī dzimtas dārzā?

«Kultūrdobe». Kokus glābt, zemesvēzi dzirdēt, ozolā kāpt. Shipsea jeb Jānis Šipkēvics

Mūziķis Jānis Šipkēvics dārzā «sēj» sēnes un veido augstās dobes

Meža ielokā, kur pilsētas trokšņi neaizsniedzas, dzīvo mūziķis, grupas „Instrumenti” līderis Jānis Šipkēvics jeb Shipsea kopā ar sievu Zani un pusotru gadu veco dēlu Kristapu. Nepilnus trīs hektārus lielajā teritorijā ap māju iestādīti dažādi koki, ogulāji, aug cukīni un topošās „betona siltumnīcas” paaugstinātajās dobēs iekopti tomāti, gurķi un sparģeļi. 

Praktiskais latvietis

Gan Zane, gan Jānis lielāko dzīves daļu dzīvojuši pilsētā. “Man vienmēr bija lauki, kur mēs braucām nedēļas nogalēs pie vecvecākiem, bet tāda dzīvošana laukos mums nevienam pirms tam nav bijusi. Jānis ir no Iļģuciema, es arī no Pārdaugavas,” atklāj Zane, kuru pārvākšanās uz laukiem nebiedēja, jo te nav mājdzīvnieku, piemēram, vistu vai govju, kas prasītu lielu atbildību. “Mūsu vērieni salīdzinoši ir diezgan niecīgi,” nosaka Zane.

“Šī ir vieta ar savu vēsturi. Te ir dzīvojis mežsargs savulaik. Visa pasaule ir kā viena liela karte, kur tu izveido pieturpunktus. Šis ir viens no tiem,” par vietu, kuru septiņus gadus jau sauc par mājām, saka Jānis. Viņš mājas apkārtnes iekopšanai pievērsies ļoti entuziastiski. 30 gadu vecumā Jānim radās vēlme sākt tajā rosīties, kam sekoja pirmo kociņu iestādīšana. Šo gadu laikā iegūts liels zināšanu apjoms, gan pašam praktiski darbojoties, gan meklējot informāciju internetā un lasot žurnālos. “Tā ir tāda forša skola, kurā tu vienkārši centies saprast, kas kā ir iekārtots, protams, caur visādām kļūdām,” pastāsta Jānis, kurš reiz dārzā iestādīja Kanādas kļavu, kura pēc laika diemžēl nonīka.

Saimnieks izmēģina dažādus ieteikumus un praktiskus padomus, piemēram, lai tiktu vaļā no celma, tajā jāieliek magnija sulfāts, kurš ievērojami paātrina koka satrupēšanas procesu. Tā ietekmē koks kļūst ļoti trausls un to ar mazo cirvīti var viegli izcirst ārā.

Labākās sēņošanas vietas zinātāji tur noslēpumā, tāpēc sēnes var mēģināt „iesēt” savā pagalmā. Jānis cer šoruden sagaidīt pirmo sēņu ražu. Pirms laika viņš pāraugušas sēnes sablendēja kopā ar cukuru un pienu, un uz mēnesi atstāja šķūnī. Jānis vairs precīzi neatceras, bet, šķiet, blendētas tika bērzlapes un baravikas. Vēlāk šo masu laistīja vietā, kur, cerams, šogad jau varēs ieraudzīt pirmās sēnes.

Dārza kopšanu padarīt vieglāku

“Man ļoti simpātiska šķiet permakultūras ideja tajā, ka viens augs palīdz otram - cita lapas kompostē to, kas ir apakšā, cits atkal piesaista slāpekli. Viss ir kā viens liels orķestris - nevis tu cīnies ar kaut ko, bet izdomā, kā tas viens palīdz otram, lai tas viss notiek dabiskā veidā. Lai pēc iespējas mazāk vari nopūlēties,” par to, kā rūpēšanos par dārzu padarīt vieglāku un baudāmāku, pastāsta Jānis.

Dārza saimnieki parūpējušies, lai nebūtu daudz laika jāvelta ravēšanas darbiem – dobes, kas izveidotas zemē, ir nomulčētas, bet paaugstinātajās dobēs nezāles tik naski neaug. Protams, gan mauriņa pļaušana, gan sezonālie darbi, piemēram, stādīšana vai ogu lasīšana, prasa laiku. ”Mēs laikam diezgan apzināti izvēlamies to sevis saudzēšanas principu, lai tu nekļūsti par vergu tam, ko tu esi pats iestādījis, jo tad, vismaz mūsu gadījumā, zūd prieks, kad jūti, ka esi kaut ko ielaidis, jo kaut kas ir aizaudzis, neizravēts,” par dārzu saka Zane.

Pie mājas aug aromātiskas piparmētras

Dažus soļus no mājas durvīm atrodas ne tikai garšaugu dobe, kura iekopta Jāņa izgatavotajā kastē uz riteņiem, bet arī zem ābeles aug aromātisko piparmētru krūms. Tās ir Zanes lolotas un, kā izrādās, to audzēšana ir visnotaļ vienkārša. “Pirmām kārtām, pašas labi aug, tām ir raksturs kā nezālēm. Tās pašas visu izdara un tev ir tikai jānovāc. Vēl man tiešām ļoti garšo piparmētru tēja. Es milzīgos kvantumos to patērēju,” nosaka Zane, atklājot, ka šobrīd jau gatavo ziemas krājumus – žāvē tēju. Piparmētras aug ne tikai zem ābeles pie mājas, bet vēl trīs vietās pagalmā. “Ejam uz plantācijām,” pajoko Zane.

Lai gan piemājas teritorija ir gana plaša, Šipkēvicu pāris neplāno tajā iekopt garas kartupeļu, burkānu vai biešu dobes. “Mēs esam domājuši par kādām eksotiskākām lietām, piemēram, cidonijām, kas varētu būt plantāciju tipa,” ar idejām dalās Zane. Dārzā aug arī upeņu un jāņogu krūmi, taču konservēšanas darbus Zane uztic vecmammām, kuras ar prieku gatavo ievārījumus ziemai.

Cīņa ar zemesvēžiem

Agronoma padoms cīņā ar zemesvēžiem:

Agronoms Māris Narvils pastāsta, ka parasti zemesvēži dārzos nonāk ar kūtsmēsliem. To oliņas ir mazas, tāpēc mēslos grūti konstatēt zemesvēžu klātbūtni. Uzsākot šo nevēlamo kukaiņu apkarošanu, jānoskaidro, vai arī kaimiņi saskaras ar šo pašu problēmu, jo ar tiem jācīnās visiem kopā. Ar vienu gadu nepietiks, lai iznīdētu zemesvēžus, tam jāvelta vairāki gadi. Sākumā rūpīgi jāapseko dārzs. Ja kāds augs bez iemesla pēkšņi sāk vīt, tad, iespējams, zem tā darbojas zemesvēzis. Var mēģināt to ātri izrakt ārā un iznīcināt.

Vēl viens variants ir taisīt speciālas viltus barotnes, kurās ielikt kaut ko sulīgu, piemēram, salātus vai burkānus. Tad tās ierok zemē - 15 cm dziļumā. Šai vietai jābūt viegli atrokamai vaļā, jo ik pēc pāris dienām ēsmu var atjaunot un zemesvēžus, kurus atrod pie barotnes, iznīcināt. Arī uz ziemu var veidot viltus ligzdas, 20 cm dziļumā ierokot trūdošas lapas. Tur būs silti un zemesvēži pulcēsies uz ziemu. Pavasarī šo vietu var atrakt vaļā un iznīcināt kukaiņus. Tiem arī netīk zemes irdināšana 20 – 30 cm dziļumā.

Zemesvēži ļoti naski uz žāvētām olu čaumalām. Tās jāsamaļ nevis pulverī, bet smalkos gabaliņos. Sasmalcinātās čaumalas nevajag kaisīt pa virsu zemei, bet gan sabērt 10- 15 cm dziļās vagās. Ja zeme mulčēta ar salmiem, regulāri to laistot, zemesvēži zem tiem sapulcēsies un, paceļot mulču augšā, tos varēs salasīt. Šiem kaitēkļiem netīk arī spēcīgi smaržojoši augi, piemēram, ķiploki, krizantēmas, tāpēc tos var stādīt starp dobēm.

Sākotnēji pagalmā atradās iepriekšējo mājas saimnieku celta siltumnīca, taču laika ritējums darīja savu un tā sāka brukt kopā, arī zemesvēži tās iekopšanu neatviegloja,  tāpēc pāris nolēma pagaidām to neatjaunot. Pie dīķa, kur kāds reiz izveidojis pamatus, iespējams, nelielai pirtiņai, tagad iekopts Jāņa nodēvētais “betona dārziņš”.

Jānis ar Zani pirms dažiem gadiem vecajā siltumnīcā.

Nevēlamo dārza viesu – zemesvēžu dēļ Šipkēvici nemaz nemēģina vairs iekopt dobes. Zane smejoties vien nosaka, ka izmēģināti visi internetā atrastie padomi. “Laikam jau nav nekādi brīnumlīdzekļi izgudroti, bet mēs ik pa brīdim mēģinām viņus apkarot. Godīgi runājot, koka kastes ir labs veids, kā neatdot tiem visu savu ražu,” par risinājumu pastāsta Zane.

Klusums meža ielokā

Šeit, meža vidū, nevar dzirdēt automašīnu radītos trokšņus, tikai putnu trallināšanu, sienāžu sisināšanu un reizēm lietus sišanos pret koku lapām. Šī klusuma idille viesiem nepaliek nepamanīta, bet Šipkēvicu pārim kā jaunajiem vecākiem - bērns diezgan veikli aizpilda klusumu. Zane pēdējā laikā ar mazo Kristapu vakarus pavada, sēžot uz piemājas trepītēm, sarunājoties par dienā piedzīvoto, vērojot saules pazušanu aiz horizonta, koku līgošanos vējā. “Tie vispār ir tie brīži, kad sanāk novērtēt varbūt ne tik ļoti to klusumu tieši, bet vispār visu to sajūtu un to vietu, kādā mēs esam,” par vakariem kopā ar dēlu pastāsta Zane.

“Laba sajūta - kādu mazu stūrīti visu laiku padarīt skaistāku un labāku,” nosaka Jānis. Lai gan Zane labprātāk neraugās tālā nākotnē, bet dzīvo no dienas uz dienu, viņa spēj iedomāties, ka šo vietu vēl ilgus gadus sauks par savām mājām. “Es pilnīgi varu iedomāties, kā es te tāda veca sēžu uz trepītēm un kaut kādas dienas domas domāju,” ar smaidu nosaka Zane.

Žurnāliste Henrieta Verhoustinska šovasar viesojas mūziķu, komponistu, gleznotāju, aktieru un citu kultūras personību dārzos, lai ielūkotos, kas tajos aug, uzzinātu dažādus praktiskus padomus un baudītu vasaru dažādās Latvijas pilsētās. Dārzkopība gan nomierina prātu, gan liek izkustēties, gan sagādā veselīgus produktus – par to vairāk raidījumā “Kultūrdobe” sestdienās pulksten 18.20.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt