Zināmais nezināmajā

Ja dzeņu Latvijā nebūtu, kukaiņu savaldīšanas problēmas pilnībā būtu cilvēka ziņā

Zināmais nezināmajā

Kādi ārējie apstākļi var mainīt šūnu sastāvu un DNS?

Pētnieki: Klimata pārmaiņas pieaug un gadījumi kļūst arvien ekstrēmāki

Meteorologs: Jau šī paaudze Latvijā pieredzēs klimata pārmaiņu sekas

Lai gan salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latvija no klimata pārmaiņu viedokļa neatrodas sliktākajā pozīcijā, tās notiek tik strauji, ka jau šī paaudze pieredzēs sekas, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” prognozēja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē daudzas tautsaimniecības jomas. Pārmaiņu ietekme laika gaitā var kļūt vēl būtiskāka un skart, piemēram, ūdens pieejamību, par ko Latvijā nekad nav bijis jāsatraucas. Tāpat arvien biežāk varam piedzīvot intensīvus nokrišņus, kas īpaši ietekmē dzīvi pilsētā, jo notekūdeņu sistēmas nav tam gatavas. Latvijā arī iepriekš pieredzētas siltas ziemas, kas apgrūtina mežizstrādi, tāpat pārplūst upes.

"Sniega sega mēreni pesimistiskos scenārijos Kurzemes pusē samazināsies par 100 %, kas padarīs pastāvīgu sniega segu par ļoti eksotisku parādību.

Arī minimālās temperatūras ārkārtīgi pieaug," pauda Vīksna.

Tendence rāda, ka pavasari mainās salīdzinoši mazāk, turpretī rudeņi varētu kļūt siltāki un garāki. Lai gan zemnieki var priecāties, ka palielinās veģetācijas periods, pieaugs arī kaitēkļu un invazīvo sugu skaits.

Eiropas Savienība paredz, ka līdz 2050. gadam kļūs klimatneitrāla, Ķīna plāno to sasniegt 2060. gadā.  “Pat ja tiek samazinātas emisijas līdz nullei, kas nav reāli, ietekme turpināsies līdz pat gadsimta beigām,” teica Vīksna, norādot uz vidējās temperatūras celšanos, nokrišņu daudzuma izmaiņām, ledus un sniega samazināšanos un citām sekām.

“Zināmā mērā to nemaz nevar apstādināt, var tikai censties un mēģināt mazināt pārmaiņu straujumu, bet lielā mērā tas ir neatgriezeniski,” uzskata Vīksna, piebilstot, ka tendence pasaulē ir skaidra – piedzīvosim biežākas un intensīvākas dabas katastrofas.

Biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga norādīja – pastāv risks, ka cilvēkiem iestāsies aizsargmehānisms un viņi sāks ignorēt šīs pārmaiņas, lai gan tās ietekmēs visus, neskatoties uz nozari, kurā strādā, vai ikdienas gaitām.

“Inerce ir milzīgi liela šāda veida sistēmām un, protams, ja mēs arī pašlaik apstātos un pārtrauktu emitēt jebkādas ogļskābās gāzes emisijas, cilvēku radītās klimata pārmaiņas turpinātos. Tā kā inerce tiešām ir ļoti spēcīga,” uzsvēra Brizga, piebilstot, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojumi rāda, ka plaisa starp to, kas šajā sakarā jāizdara, un to, ko valstis apņēmušās paveikt, ir milzīga, tāpat izmaiņas joprojām tiek īstenotas lēni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt