ĪSUMĀ:
- No vakcīnas nav iespējams restaurēt visu vīrusu, tā satur informāciju tikai par vienu šūnas "ķieģelīti”.
- DNS ir kā "direktora kabinets", kurš izdod pavēles, bet RNS pavēli nogādā uz "ražotnes cehu".
- Kad RNS darbs tiek pabeigts, molekula tiek izslēgta.
- “Pfizer”/“BioNTech” saražotā pazūd pēc maksimums deviņām dienām, bet atkārtota ievadīšana nepieciešama, lai imūnsistēma to kārtīgi “iegaumētu”.
- Lai gan DNS atrodas norobežotā šūnas kodolā, ir ārējie apstākļi, kuri var to ietekmēt un pat bojāt, piemēram, ultravioletie stari, jonizējošie stari un radiācija.
- DNS ietekmē gan iedzimtība, gan dzīvesveids.
Daļa no Covid-19 vakcīnām tapušas, izmantojot jaunu tehnoloģiju, kas cilvēka šūnās uz laiku ievieto vīrusa RNS fragmentu. Daļa cilvēku tas radījis bažas par to, vai vakcīna var izmainīt arī DNS. Zinātnieki, skaidrojot DNS un RNS būtību, uzsvēra, ka tas nav iespējams. DNS var ietekmēt dažādi ārējie un iekšēji apstākļi, taču RNS tas nav pa spēkam.
No vakcīnas nevar restaurēt visu vīrusu
“Atšķirībā no īsta vīrusa vakcīna satur informāciju tikai par vienu [šūnas] “ķieģelīti, jūs pat nevarat restaurēt visu vīrusu no vakcīnas. Jums iedod informāciju tikai par vienu ķieģelīti RNS veidā, ko ieliek šūnā. Tāpēc, ka mēs visi darbojamies uz līdzīgiem principiem, to atpazīst, uztaisa proteīnu un parāda citām šūnām – hei, re kas man te sanāca,” skaidroja biologs Liepiņš.
Molekulārbioloģe Čakstiņa izmantoja salīdzinājumu, ka DNS ir kā plānojums, bet RNS – darbarīks. “DNS ir molekula, kas satur informāciju par pilnīgi visiem ķieģelīšiem, no kā ir uzbūvēta mūsu šūna. Ja šajā plānā kāds burtiņš veidojas savādāk, tad ķieģelītis, par ko atbild attiecīgais rajoniņš, kurā šis burtiņš ir izmainījies, arī var būt savādāks. Kā varam nonākt no plāna līdz ķieģelītim? Mums vienmēr vajag uzmīcīt mīklu un to visu pārnest – no informācijas uz reālo materiālu. RNS ir tas, kas pārnes informāciju uz reālo materiālu, lai veidotos galā ķieģelītis. No šī plāna RNS ir kā kopija atsevišķiem rajoniņiem, kas saturēs informāciju par ķieģelīšiem. RNS ir kopija, no kuras tālāk tiks iztulkots viss teksts, no kura izveidos ķieģelīšus.”
Profesore Riekstiņa piebilda, ka DNS ir kā instrukciju grāmata, bet RNS ir molekula, kurā konkrētā instrukcija ir nokopēta un iznesta ārā no kodola uz šūnas perifēriju, kurā notiek viss darbs – darbojas ražošanas līnijas, kurās ražo proteīnus jeb olbaltumvielas.
“DNS ir direktora kabinets, kurš izdod pavēles, un RNS ir tas, kas pavēli nogādā uz ražotnes cehu,” uzsvēra Čakstiņa.
Kad darbu pabeidz, RNS izslēdz
Profesore Riekstiņa skaidroja, ka DNS vienmēr ir šūnas kodolā. Savukārt RNS var atrasties šūnas kodolā, kamēr tiek nolasīta instrukcija no DNS – tiek uztaisīta RNS molekula, ko pēc tam sūta uz “ražošanas līniju”.
“Kad RNS darbs tiek pabeigts, molekula tiek izslēgta. RNS tiek degradēta pēc tam, kad vairs nav vajadzīga. Molekula tiek sadalīta pa pamatvienībām, kas pēc tam var tikt izmantoti kā uzbūves ķieģelīši citos šūnas būvēšanas procesos.
RNS ir īslaicīga molekula, DNS – mūžīga. Mēs piedzimstam ar savu DNS un dzīvojam ar to visu mūžu,” stāstīja Riekstiņa.
Biologs Liepiņš pieļāva, ka viens no iemesliem, kāpēc jāveic divas potes pret Covid-19, ir iespēja, ka netiek uzņemts pietiekams daudzums RNS.
Profesore Riekstiņa norādīja: “Ir izpētīts, ka šī RNS vakcīna, ko saražojusi “Pfizer” un “BioNTech”, jau sešas stundas pēc injekcijas tajā vietā var nebūt vairs.” Viņa piebilda, ka tā pazūd pēc maksimums deviņām dienām, bet atkārtota ievadīšana nepieciešama, lai imūnsistēma kārtīgi “iegaumētu”.
Apstākļi, kas spēj ietekmēt DNS
Lai gan DNS atrodas norobežotā šūnas kodolā, ir ārējie apstākļi, kuri var to ietekmēt un pat bojāt, piemēram, ultravioletie stari, jonizējošie stari un radiācija, stāstīja Čakstiņa. Tāpat ir arī iekšējie faktori, kā, piemēram, aktīvie skābekļa radikāļi, kuri rodas elpojot.
“Normālā situācijā mēs šos aktivētos skābekļus ļoti efektīvi mākam pārstrādāt. Mums ir enzīmi, proteīni, peroksidāzes, katalāzes, dažādas ķīmiskas vielas, kuras ļoti efektīvi šo te nodzēš. Vienmēr neliela daļa šo te aktīvo skābekļa radikāļu var palikt nepamanīti vai nenodzēsti. Tie var reaģēt ar proteīna molekulu, ar DNS molekulu un gala beigās tā var novest pie mutācijām vai nevēlamām izmaiņām,” skaidroja Liepiņš.
Čakstiņa piebilda, ka tāpēc bieži iesaka uzturā lietot antioksidantus, kas neitralizē brīvos skābekļa radikāļus.
Mūža laikā DNS bojājumi uzkrājas, kas izraisa aizsargmehānismu – novecošanu, skaidroja Riekstiņa.
Profesore pauda, ka DNS ietekmē gan iedzimtība, gan dzīvesveids: “Dzīvesveids, uzturs ietekmēs, jo smēķēšana radīs benzopirēnus, kas ir kaitīgs DNS un var izraisīt plaušu vēzi, tāpat arī, uzturā lietojot daudz kūpinātus produktus, to pašu var izraisīt ar aknu šūnām”.
Liepiņš uzsvēra, ka jebkura daudzšūnu organisma viens no uzdevumiem ir nodrošināt organisma nemainību. Imūnsistēma būs pirmā, kas reaģēs, ja uzturs kaut ko mainīs šūnās.
Čakstiņa atgādināja, ka visu svarīgi lietot ar mēru, tāpat vajag ieklausīties savā organismā, arī nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
