Zināmais nezināmajā

Mediķu aizsargtērpi: Jautājums par kustību brīvību nodrošinošu tērpu ir aktuāls

Zināmais nezināmajā

Pētnieki: Klimata pārmaiņas pieaug un gadījumi kļūst arvien ekstrēmāki

Ja dzeņu Latvijā nebūtu, kukaiņu savaldīšanas problēmas pilnībā būtu cilvēka ziņā

Kā Latvijā glābs izzūdošos meža sanitārus dzeņus?

Tapis dzeņu aizsardzības plāns, kurā paredzēts pievērst īpašu uzmanību dažādām sugām: baltmugurdzenim, dižraibajam dzenim, mazajam dzenim, vidējam dzenim, trīspirkstu dzenim, melnajai dzilnai un pelēkajai dzilnai. Dzeņu skaits samazinās, turklāt daudzas no šīm sugām ir retas un ar specifiskām prasībām, kuras mūsdienu mežsaimniecības prakse nenodrošina, plāna nepieciešamību Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks un ornitologs Madars Bergmanis.

Dzeņu aizsardzības plāns paredz privātajos, kā arī valsts mežos parūpēties par daudzveidību. “Jo vienādāki ir apstākļi mežā, jo sliktāk dzeņiem,” pauda  Bergmanis.

Dzeņiem nepieciešami resnāki koki, nekā šobrīd tos drīkst cirst.

Lielākā daļa dzeņu sugu dobumus kaļ kokos, kuri ir vismaz 30 centimetrus plati, skaidroja Priednieks.

Vēl viens iemesls dzeņu skaita sarukumam ir šo putnu augstā mirstība – to dzīvildze ir pieci seši gadi, kam galvenie iemesli ir plēsēji, kā arī klimatiskie apstākļi, piemēram, aukstas un sniegotas ziemas tām sugām, kuras barojas uz zemes, stāstīja Bergmanis.

“Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau daudzus gadus aicina noteikt miera periodu pavasarī, vasarā putnu ligzdošanas sezonas laikā, protams, ka tas pozitīvi ietekmētu arī dzeņus,” pārliecināts ornitologs, piebilstot, ka mežu izciršana šajā laikā veicina arī dažu kukaiņu sugu savairošanos, izposta ligzdas un apdraud meža ekosistēmas stabilitāti.

Tāpat Bergmanis pauda pārliecību, ka ir vērts ieviest sistēmu, kura darbojās pirms iepriekšējās krīzes – privātā meža īpašnieks var iegūt kompensāciju meža vērtībā, ja tas sasniedzis ciršanas vecumu, un tur nepieciešams veidot mikroliegumu.

Dzeņu aizsardzības plāns paredz baltmugurdzenim un trīspirkstu dzenim veidot vairāk un lielākus mikroliegumus jeb aizsargājamās teritorijas, informēja Priednieks, piebilstot, ka “viegli pieejamā vietā faktiski daudzviet Eiropā šīs sugas praktiski iznīcinātas”.

Ornitologs Bergmanis paskaidroja, ka dažām sugām vajadzīga plaša teritorija, jo resursi ir izkliedēti. Baltmugurdzenim un trīspirkstu dzenim uz vienu putnu pāri nepieciešami apmēram 100 hektāri.

Dzenis ir vērtīgs un meža ekosistēmā nepieciešams putns, jo veic daudzus nozīmīgus uzdevumus.

"Kukaiņu savaldīšanas problēmas pilnībā būtu cilvēka ziņā,” Bergmanis skaidroja, kas notiktu, ja dzeņu nebūtu.

"Ir daudz citu putnu un dzīvnieku, kas izmanto dobumus, un dabisku dobumu mežā nav daudz. Dzeņu kaltos dobumos var ligzdot zīlītes, mušķērāji. Vesela sugu grupa atkarīga no dzeņu kaltiem dobumiem, ja tādu nebūtu, arī vairāki desmiti citu sugu izzustu,” šī putna nozīmi dabā iezīmēja ornitologs. Biologs Priednieks piebilda, ka arī eksporta nozare – kokrūpniecība – varētu sabrukt īsā laikā.

Speciālisti nelolo cerības, ka, īstenojot izstrādāto plānu, dzeņu skaits palielināsies, taču cer, ka vairs nesamazināsies. Rezultāts nebūs ātrs, kā arī lielākie izaicinājumi, lai šo plānu ieviestu praktiski, vēl tikai priekšā.

Priednieks paredzēja, ka šobrīd plāns kalpos kā rokasgrāmata mežu īpašniekiem, kuri savā teritorijā vēlas palielināt vai saglabāt dabas daudzveidību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt