Enkuru tetovējumi un auskari mūsdienās vairs nav pazīme, pēc kuras var atpazīt jūrniekus. Viņus nodod plati soļi, kurus tie sper nedaudz gāzelēdamies, arī runasveids un, protams, stāsti par jūrā piedzīvoto. Ventspilnieks, kapteinis Dainis Briedis savas karjeras laikā aizkuģojis uz apmēram 120 valstīm, vairākas reizes sastopoties ar pirātiem, cenšoties izdzīvot negantās vētrās un apmeklējot eksotiskas salas, kur reiz satikti pat cilvēkēdāji.
Autora ziņas
Šķēpmetējai Madarai Palameikai sports ir kas vairāk nekā tikai fiziska aktivitāte – tas savijas kopā ar ģimenes sajūtu un nozīmīgiem brīžiem kopā ar tēti, vieglatlētu un treneri Gintu Palameiku. Tieši tas, ka sporta pamatā ir ģimeniskās vērtības, ļāvis viņai tajā noturēties līdz šim brīdim, lai gan karjera nav bijusi piesātināta ar daudzām lielām uzvarām. Sports Madaru padarījis drosmīgāku un licis sev iestāstīt, ka “es visu varu”.
Siltumnīcas acālijas jeb Simsa rododendri ar dažāda lieluma un krāsu ziediem priecē gada aukstākajā un tumšākajā laikā. Agrās šķirnes uzplaukst jau oktobrī, taču lielākā daļa zied no februāra līdz aprīlim. Tieši tagad Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāk plaukt košas acāliju kupenas. Par acāliju kultūras uzplaukumu Latvijā LSM.lv stāst Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza acāliju speciāliste un kolekcijas uzturētāja Skaidrīte Matisone.
Izturīgās ciklamenas ar košiem ziediem mūs priecē aukstajos gadalaikos. Tām miera periods – atšķirībā no lielākās daļas puķu – ir tieši vasarā, kad citas puķes zied pilnā krāšņumā. Par ciklamenu jaukšanu ar Alpu vijolītēm, audzēšanu Kurzemē un uzglabāšanu grieztā veidā stāsta Nacionālā botāniskā dārza (NBD) Latvijas selekcijas telpaugu nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Silvija Rožkalne.
Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā saimniecībā “Garīkas” Andris Vjaksa jau trīsdesmit gadus audzē šitaki sēnes, kas prasījis ne tikai daudz darba, bet arī pacietības un neatlaidības. Tās iestādītas apmēram 13 tūkstošos baļķu un no katra no tiem iespējams iegūt aptuveni vienu kilogramu sēņu ražas. Andris nekad nav bijis saldo ēdienu cienītājs, toties veselīgās sēnes gan viņam garšo.
Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma šogad nosvinēja savu 70. jubileju un teic, ka nav nekāda noslēpuma, kā nezaudēt enerģiskumu. Vienkārši jādzīvo, jākustas un jāmīl pasaule un cilvēki sev apkārt, nevis jāgaida tas no citiem. Aktrise joprojām pārvietojas ar velosipēdu, sniegotās ziemās slēpo un katru dienu sāk ar vingrošanu.
Daudziem, kas atbrauc ciemos, kāpjot ārā no mašīnas, pirmie vārdi ir “Jūs esat traki”, kam Ginta un Āris Godiņi arī piekrīt. Ne katrs varētu pieņemt drosmīgu lēmumu krasi mainīt savu dzīvi – pārdot gandrīz visu iedzīvi un pārvākties no plaša dzīvokļa galvaspilsētas centrā uz nelielu namiņu mežā Vērgales pagastā. Godiņu pāris ir pārliecināti, ka laime neslēpjas lietās un miers ir liela vērtība, par ko mūsdienu steidzīgajā pasaulē daudzi ir aizmirsuši.
Cilvēks piedzimst, lai kustētos, citādāk nemaz nevar būt, pārliecināts horeogrāfs un dejas pedagogs Jānis Purviņš. Jānis radījis horeogrāfiju vairākiem simtiem deju, tostarp spēcīgām sajūtām apvītajai dziesmai Raimonda Paula apdarē “Sasala jūrīna”, lustīgajai “Nerejati ciema suņi” un dejai, kuru ne viens vien dejotājs sauc par deju klasiku – “Mugurdancis”. Koši tautastērpi, stalta stāja, izstiepti purngali ļauj skatītājiem izbaudīt dejas burvību, taču deju mēģinājumi līdzinās fiziskiem treniņiem. Ne katrs sportists spētu izturēt tādu slodzi, turklāt ar smaidu uz sejas, uzskata horeogrāfs, kurš papildu dejām sevi izkustina ar pastaigām, riteņbraukšanu un laivošanu.
Pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis nojauc robežas fiziskajai izturībai. Par to stāsta paveiktais – līdz šim bez burām un motora apbraukta lielākā daļa zemeslodes, tostarp viņš ir pirmais cilvēks pasaulē, kurš viens pats airu laivā pārbraucis pāri pasaules lielākajam okeānam. Joprojām laiku pa laikam nākas sev iekniebt, pārliecinoties, ka šī tiešām ir realitāte – šis ir viņa darbs.
Vairākas gleznainas Kurzemes pilsētas, tostarp Kandavu, dzejnieks Rainis reiz nodēvējis par Kurzemes Šveici. Tās klusā nostūrī, kuru ieskauj ainava ar līkumainu zemes ceļu un meži, atrodas Antras Gaisas saimniecība. Tajā jau 15 gadus audzē gliemežus. Netradicionālais bizness nesis gan vilšanos, gan pārsteigumus, bet rosīgā un uzņēmīgā kandavniece tikusi galā ar visiem pārbaudījumiem.
Ārstam, profesoram Anatolijam Danilānam pacienti bieži lūdz izrakstīt burvju tableti, kas paildzinātu mūžu, bet tādas nav, atskaitot vien gadījumus, kad ārstē smagu slimību. Viņš pārliecināts, ka mūžu var pagarināt, tikai pareizi ēdot, kustoties, kārtīgi izguļoties un staigājot pa dzīvi ar smaidu. Profesors Danilāns ik dienu pavada pāris stundas staigājot, vairākas reizes nedēļā vingro sporta zālē un tuvāko gadu laikā plāno pirmo reizi mūžā noskriet maratonu.
Sporta žurnālistam nav noteikti jābūt sportiskam, taču viņam ir jāsaprot kustība, fiziskā kultūra, tautas sports un veselīgs dzīvesveids, pārliecināts ir Latvijas Televīzijas ētera personība Uģis Joksts. Par sevi viņš saka – vēl mazliet un jau varēs saukties par sportisku cilvēku. Uģis labprāt skrien maratonus un startē riteņbraukšanas sacensībās.
Uz vecumu visi paliekot bērna prātā, un te tam ir piemērs – tā par savu koka rotaļlietu darbnīcu teic sabilnieks Andris Millers. Romantiskajā Kurzemes pilsētiņā, netālu no Vīna kalna un slavenajām Sabiles lellēm, atrodas koka rotaļlietu meistara darbnīca – tur gan top jaunas rotaļlietas, gan glabājas paprāva to kolekcija. Kā smej pats Andris, katrs jūk pa savam.
Sportošana spēj izglābt pat draņķīgu dienu, ļaujot izmest no galvas nelabas domas, sakārtot prātu un uzlabot noskaņojumu, – tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc peldētāja Ieva Maļuka sporto. Astoņpadsmitgadīgā sportiste līdz šim 42 reizes labojusi Latvijas rekordus peldēšanā un šogad piedzīvoja savu olimpisko debiju Tokijā, taču pie tā viņa apstāties neplāno.
Lielāko daļu savas dzīves aktieris Ģirts Krūmiņš izvairījies no fiziskām aktivitātēm, jo tās saistījās ar negatīvām emocijām un pat kauna sajūtu, tomēr pirms vairākiem gadiem viņš sportam deva vēl vienu iespēju un šoreiz tas viņu spēja aizraut. Tagad ciguns, vingrošana, skriešana, laivošana un pastaigas ir neatņemama aktiera ikdienas sastāvdaļa.
Visizplatītākais kāpostaugu grupas dārzenis ir galviņkāposts, taču pie tās pieder arī brokoļi, lapu kāposti, ziedkāposti, dekoratīvie un citi. Par kāpostiem dažādu tautu virtuvēs, to skābēšanas vēsturi un Latvijā radītajām, bet izzudušajām šķirnēm stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.
Latvijas Leļļu teātra aktiera Riharda Zelezņeva dinamiskā ikdiena, kas katru dienu pārvērš par pamatīgu skrējienu, pieprasa sevi uzturēt labā formā, taču ar sportu viņš ir uz jūs. Saņemot uzaicinājumu vadīt vienu no vingrošanas šova “Vienā ritmā” epizodēm, Rihards bija pārsteigts, jo nešķita, ka ir tam piemērots, taču pēc raidījuma pārņēma sajūta, ka gribas dzīvot veselīgāk un kustēties vairāk.
Arvien vairāk latviešu ēdienkartē iecienīta ir pasaulē lielākā oga – ķirbis. Tam piemīt liela krāsu, garšas, formas un izmēra dažādība. Ķirbis satur E, A, B un C vitamīnus un ir viena no retajām dārza veltēm, no kuras izmantojams un uzturā lietojams pilnīgi viss –gan miza, gan sēklas, gan, protams, mīkstums. Par mizas praktisko pielietojumu, ķirbja krāsu daudzveidību un uzglabāšanu stāsta ķirbju kolekcionāre un audzētāja Saiva Pekuse.
Kustība ir dzīvība, dzīvība ir prieks, un tā mums ir dota viena, saka olimpietis Deniss Čerkovskis. Lai gan savu profesionālā sportista karjeru modernajā pieccīņā viņš beidza pirms pieciem gadiem, Deniss joprojām ir aktīvs, savas zināšanas nododot citiem un kustoties kopā ar ģimeni. Reta ir diena, kurā viņš nostaigā mazāk par desmit tūkstošiem soļu. Sazvanāmies ar Denisu brīdī, kad viņš ar ģimeni atpūšas Kiprā, ir pēcpusdiena, bet viņa viedpulkstenis rāda, ka veikti jau 15 195 soļi.
Dažādos dzīves posmos Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Daigai Šiliņai-Gaismiņai sporta nozīme ir mainījusies. Tam īpaši liela loma viņas ģimenē ir, kopš dēls aizrāvies ar basketbolu. Aktrise arī neaizmirst rūpēties par savu veselību, ikdienā ieplānojot laiku aktīvām kustībām, pat ja tas reizēm prasa uzveikt savu slinkumu.
Dzeltenās krāsas skābie un ar patīkamu aromātu apveltītie krūmcidoniju augļi ir bagāti ar C vitamīnu. Par ziemeļu citroniem dēvētās cidonijas parasti nogatavojas no septembra sākuma līdz oktobra vidum. Par krūmcidonijām kā dekoratīvu augu, to pārstrādes iespējām un Latvijā reģistrētajām šķirnēm stāsta cidoniju audzētājs un "Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā" dibinātājs un vadītājs Nauris Jurgenbergs.
Aktiera profesijā ikdiena ir ļoti dinamiska – mēģinājumi, izrādes, reklāmu ieraksti, teksta ieskaņošana un citi radoši darbi. Starp tiem atrast laiku sev, ģimenei un draugiem jau ir izaicinājums, kur nu vēl atlicināt kādu brīdi sportiskām aktivitātēm. Un tomēr tas ir iespējams, jo Dailes teātra aktieris Artis Robežnieks, kurš šajā teātrī strādā jau 25. gadu, teic, ka tā labā sajūta, kas pārņem ķermeni pēc fiziskām aktivitātēm, ir iemesls, kāpēc vērts tam atvēlēt laiku.
Dzīve žunālistam un televīzijas personībai Gustavam Terzenam iedalījusi kārtis, par kurām citi var tikai sapņot – daudz spēka un enerģijas –, kas, protams, jāliek lietā. Skrējieni, pārgājieni, bokss, aukstuma peldes un citas fiziskas aktivitātes ir Gustava ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Ar fizisku nodarbju palīdzību viņš arvien vairāk izzina sevi, uzņemoties atbildību par savu pašsajūtu un spējām.
Visraženāk brūklenes savvaļā aug vietās, kur ir apmēram 50 % apgaismojums – galvenokārt retos priežu mežos. Ja mežs ir blīvs, dzinumi izstīdzē un ogu tikpat kā nav. Vietās, kur Eiropā aktīvi tiek izcirsti meži un līdz ar to brūkleņu audzes vairs nav tik bagātīgas, diezgan izplatīta ir šo ogu audzēšana dārzos. Latvijā joprojām daudzi izvēlas doties ogot uz mežu, taču netrūkst arī entuziastu, kuru dārzus rotā tumšzaļie krūmi, kuri ražo vērtīgās un gardās brūklenes. Par pirmo brūkleņu šķirni, ogu vērtīgajām īpašībām un audzēšanu dārzā stāsta selekcionārs un grāmatas "Ogulāji" autors Alfreds Ripa.
Savā dzimtajā pusē – Ugālē – trīs lielos ābeļdārzos saimnieko aktieris Gatis Gāga. Lai gan precīzi saskaitīt nav iespējams, te aug ap trim tūkstošiem ābeļu. Ikdienā Gatis lielākoties ir galvaspilsētā, bet uz Ugāli viņš dodas nedēļu nogalēs: “Vislabākā atpūta, kā mēs zinām, ir darba maiņa.” Gandrīz viss trīs hektāru platībā ap māju ir Gāgu ģimenes pašas plānots un stādīts.
Vien dažus kilometrus no Brīvības pieminekļa Rīgā piemājas dārzu iekopusi gleznotāja Sigita Daugule. Oāzē, kas paslēpusies starp pilsētas steidzīgajām ielām, pārsvarā aug ēdamas lietas, taču daudzi no šiem augiem dekorativitātes ziņā varētu sacensties ar krāšņumaugiem. Četru gadu laikā, kamēr viņa te dzīvo, dārzs ļoti pārvērties – mākslinieces “zaļie pirkstiņi” darījuši brīnumus.
Netālu no jūras krasta Upesgrīvā, kādreizējā zvejnieku mājā, jau apmēram desmit gadus saimnieko aktieris un teātra režisors Mārtiņš Vilsons, viņa sieva Zane un četras atvases. Uz šo vietu Vilsonus atveda brīvības alkas, kam sava vaļa tiek dota piemājas dārzā – tas ir pierādījums, ka haosā arī ir sava veida skaistums. Mārtiņš un Zane dārzu veido pēc sajūtām – intuitīvi, augus uzskatot par saviem draugiem.
Komponists, daudzu dziesmu un mūziklu autors Kārlis Lācis kopā ar sievu, ekonomikas ministra padomnieci komunikāciju jautājumos Vinetu Vilisteri-Lāci, un dēliem jau 14 gadus brīvdienas un vasaras pavada pašu celtā mājā Spuņciemā, pie kuras iekopts dārzs. Pandēmijas laiks tajā ienesis vairākus jauninājumus – siltumnīcu, kurā aug tomāti un gurķi, un koka kastes, kurās ierīkotas augstās dobes.
Zvirgzdes upes krastā Vecumnieku novadā Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Hiršs kopā ar sievu, televīzijas režisori Lauru mežmalā iekopuši zemes pleķīti, kurā lielākoties aug draugu dāvināti augi, kā arī izglābtas Ziemassvētku egles. Hirši pārliecināti, ka ar augiem jāsarunājas un jāizturas kā pret cilvēkiem, tad tie labi jutīsies, zaļos un plauks.
Mūziķis Intars Busulis balsi noteikti pārvalda labāk nekā orientējas puķu nosaukumos – viņš pavisam mierīgi spēj sajaukt īrisus ar krokusiem. Dziedātājs dzimis Talsos un arī šobrīd tur atgriezies, lai Ģibuļu pagastā iekoptu vietu, ko reiz cer saukt par dzimtas mājām. Dārzs galvenokārt ir mūziķa sievas un sievasmātes pārziņā, taču zāles pļaušana un koku zāģēšana ir tieši viņa pārziņā. Pandēmija pamudināja Busuļu ģimeni nomainīt pilsētas steigu, bruģētās ielas un cilvēku burzmu pret skaistiem dabasskatiem, mieru un vietu, kuras iedvesmots Intars radījis pēdējo gadu hitus.
Zvejniekciema piekrastē modes māksliniece Sonita Pāvuliņa kopā ar vīru, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieku Arno Pjatkinu iekopj dārzu. Tā kā Sonitai patīk haoss, viņa tam ļauj vaļu arī dārzā, taču vienlaikus pieturas pie konkrētiem, piezemētiem toņiem. Dārzā iekoptas trīs lielas dobes, kurās lielākais Sonitas lepnums ir peoniju kolekcija. Savukārt Arno stikla pudelē audzē bumbieri, ekskluzīvā dzērienā saglabājot vasaras garšu.