Keita Rožāne

LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Pirāti, izdzīvošana baisās vētrās un peldošas pilsētas vadīšana. Kapteiņa Brieža neticamās jūras gai...
Pirāti, izdzīvošana baisās vētrās un peldošas pilsētas vadīšana. Kapteiņa Brieža neticamās jūras gaitas
Enkuru tetovējumi un auskari mūsdienās vairs nav pazīme, pēc kuras var atpazīt jūrniekus. Viņus nodod plati soļi, kurus tie sper nedaudz gāzelēdamies, arī runasveids un, protams, stāsti par jūrā piedzīvoto. Ventspilnieks, kapteinis Dainis Briedis savas karjeras laikā aizkuģojis uz apmēram 120 valstīm, vairākas reizes sastopoties ar pirātiem, cenšoties izdzīvot negantās vētrās un apmeklējot eksotiskas salas, kur reiz satikti pat cilvēkēdāji.
Tētis joprojām ir mans elks. Saruna ar šķēpmetēju Palameiku
Tētis joprojām ir mans elks. Saruna ar šķēpmetēju Palameiku
Šķēpmetējai Madarai Palameikai sports ir kas vairāk nekā tikai fiziska aktivitāte – tas savijas kopā ar ģimenes sajūtu un nozīmīgiem brīžiem kopā ar tēti, vieglatlētu un treneri Gintu Palameiku. Tieši tas, ka sporta pamatā ir ģimeniskās vērtības, ļāvis viņai tajā noturēties līdz šim brīdim, lai gan karjera nav bijusi piesātināta ar daudzām lielām uzvarām. Sports Madaru padarījis drosmīgāku un licis sev iestāstīt, ka “es visu varu”.
Botāniskajā dārzā sācies acāliju ziedēšanas trakums. Kā krāšņie augi ienāca Latvijā?
Botāniskajā dārzā sācies acāliju ziedēšanas trakums. Kā krāšņie augi ienāca Latvijā?
Siltumnīcas acālijas jeb Simsa rododendri ar dažāda lieluma un krāsu ziediem priecē gada aukstākajā un tumšākajā laikā. Agrās šķirnes uzplaukst jau oktobrī, taču lielākā daļa zied no februāra līdz aprīlim. Tieši tagad Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sāk plaukt košas acāliju kupenas. Par acāliju kultūras uzplaukumu Latvijā LSM.lv stāst Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza acāliju speciāliste un kolekcijas uzturētāja Skaidrīte Matisone.
Ciklamenas – košs uzmundrinājums tumšajos ziemas mēnešos
Ciklamenas – košs uzmundrinājums tumšajos ziemas mēnešos
Izturīgās ciklamenas ar košiem ziediem mūs priecē aukstajos gadalaikos. Tām miera periods – atšķirībā no lielākās daļas puķu – ir tieši vasarā, kad citas puķes zied pilnā krāšņumā. Par ciklamenu jaukšanu ar Alpu vijolītēm, audzēšanu Kurzemē un uzglabāšanu grieztā veidā stāsta Nacionālā botāniskā dārza (NBD) Latvijas selekcijas telpaugu nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste Silvija Rožkalne.
Pirmais latvietis, kurš izaudzēja šitaki sēni – neatlaidīgais Andris Vjaksa Kuldīgas pusē
Pirmais latvietis, kurš izaudzēja šitaki sēni – neatlaidīgais Andris Vjaksa Kuldīgas pusē
Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā saimniecībā “Garīkas” Andris Vjaksa jau trīsdesmit gadus audzē šitaki sēnes, kas prasījis ne tikai daudz darba, bet arī pacietības un neatlaidības. Tās iestādītas apmēram 13 tūkstošos baļķu un no katra no tiem iespējams iegūt aptuveni vienu kilogramu sēņu ražas. Andris nekad nav bijis saldo ēdienu cienītājs, toties veselīgās sēnes gan viņam garšo.
Aktrise Regīna Razuma ik rītu vingro un ziemā uz slēpēm bauda dabu
Aktrise Regīna Razuma ik rītu vingro un ziemā uz slēpēm bauda dabu
Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma šogad nosvinēja savu 70. jubileju un teic, ka nav nekāda noslēpuma, kā nezaudēt enerģiskumu. Vienkārši jādzīvo, jākustas un jāmīl pasaule un cilvēki sev apkārt, nevis jāgaida tas no citiem. Aktrise joprojām pārvietojas ar velosipēdu, sniegotās ziemās slēpo un katru dienu sāk ar vingrošanu.
Piecu kvadrātmetru namiņš un ikdiena dabas ritmā Vērgales pusē – Godiņu dzīve mežā
Piecu kvadrātmetru namiņš un ikdiena dabas ritmā Vērgales pusē – Godiņu dzīve mežā
Daudziem, kas atbrauc ciemos, kāpjot ārā no mašīnas, pirmie vārdi ir “Jūs esat traki”, kam Ginta un Āris Godiņi arī piekrīt. Ne katrs varētu pieņemt drosmīgu lēmumu krasi mainīt savu dzīvi – pārdot gandrīz visu iedzīvi un pārvākties no plaša dzīvokļa galvaspilsētas centrā uz nelielu namiņu mežā Vērgales pagastā. Godiņu pāris ir pārliecināti, ka laime neslēpjas lietās un miers ir liela vērtība, par ko mūsdienu steidzīgajā pasaulē daudzi ir aizmirsuši.
Deja ir fiziska slodze ar smaidu uz lūpām. Saruna ar horeogrāfu Jāni Purviņu
Deja ir fiziska slodze ar smaidu uz lūpām. Saruna ar horeogrāfu Jāni Purviņu
Cilvēks piedzimst, lai kustētos, citādāk nemaz nevar būt, pārliecināts horeogrāfs un dejas pedagogs Jānis Purviņš. Jānis radījis horeogrāfiju vairākiem simtiem deju, tostarp spēcīgām sajūtām apvītajai dziesmai Raimonda Paula apdarē “Sasala jūrīna”, lustīgajai “Nerejati ciema suņi” un dejai, kuru ne viens vien dejotājs sauc par deju klasiku – “Mugurdancis”. Koši tautastērpi, stalta stāja, izstiepti purngali ļauj skatītājiem izbaudīt dejas burvību,  taču deju mēģinājumi līdzinās fiziskiem treniņiem. Ne katrs sportists spētu izturēt tādu slodzi, turklāt ar smaidu uz sejas, uzskata horeogrāfs, kurš papildu dejām sevi izkustina ar pastaigām, riteņbraukšanu un laivošanu.
Reizēm joprojām neticu, ka pasaules apceļošana ir mans darbs. Saruna ar Kārli Bardeli
Reizēm joprojām neticu, ka pasaules apceļošana ir mans darbs. Saruna ar Kārli Bardeli
Pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis nojauc robežas fiziskajai izturībai. Par to stāsta paveiktais – līdz šim bez burām un motora apbraukta lielākā daļa zemeslodes, tostarp viņš ir pirmais cilvēks pasaulē, kurš viens pats airu laivā pārbraucis pāri pasaules lielākajam okeānam. Joprojām laiku pa laikam nākas sev iekniebt, pārliecinoties, ka šī tiešām ir realitāte – šis ir viņa darbs.  
Viena no divām vīngliemežu fermām Latvijā – Antras Gaisas saimniecība Kandavas pusē
Viena no divām vīngliemežu fermām Latvijā – Antras Gaisas saimniecība Kandavas pusē
Vairākas gleznainas Kurzemes pilsētas, tostarp Kandavu, dzejnieks Rainis reiz nodēvējis par Kurzemes Šveici. Tās klusā nostūrī, kuru ieskauj ainava ar līkumainu zemes ceļu un meži, atrodas Antras Gaisas saimniecība. Tajā jau 15 gadus audzē gliemežus. Netradicionālais bizness nesis gan vilšanos, gan pārsteigumus, bet rosīgā un uzņēmīgā kandavniece tikusi galā ar visiem pārbaudījumiem. 
Labākās diētas bez kustībām ir tukšs šāviņš gaisā. Saruna ar profesoru Danilānu
Labākās diētas bez kustībām ir tukšs šāviņš gaisā. Saruna ar profesoru Danilānu
Ārstam, profesoram Anatolijam Danilānam pacienti bieži lūdz izrakstīt burvju tableti, kas paildzinātu mūžu, bet tādas nav, atskaitot vien gadījumus, kad ārstē smagu slimību. Viņš pārliecināts, ka mūžu var pagarināt, tikai pareizi ēdot, kustoties, kārtīgi izguļoties un staigājot pa dzīvi ar smaidu. Profesors Danilāns ik dienu pavada pāris stundas staigājot, vairākas reizes nedēļā vingro sporta zālē un tuvāko gadu laikā plāno pirmo reizi mūžā noskriet maratonu.
Žurnālists Uģis Joksts uz divriteņa bauda vienatni un izaicina sevi maratonos
Žurnālists Uģis Joksts uz divriteņa bauda vienatni un izaicina sevi maratonos
Sporta žurnālistam nav noteikti jābūt sportiskam, taču viņam ir jāsaprot kustība, fiziskā kultūra, tautas sports un veselīgs dzīvesveids, pārliecināts ir Latvijas Televīzijas ētera personība Uģis Joksts. Par sevi viņš saka – vēl mazliet un jau varēs saukties par sportisku cilvēku. Uģis labprāt skrien maratonus un startē riteņbraukšanas sacensībās.
Taisu bērniem, nevis tiem, kas brauc ar «Ferrari». Koka rotaļlietu meistars Andris Millers Sabilē
Taisu bērniem, nevis tiem, kas brauc ar «Ferrari». Koka rotaļlietu meistars Andris Millers Sabilē
Uz vecumu visi paliekot bērna prātā, un te tam ir piemērs – tā par savu koka rotaļlietu darbnīcu teic sabilnieks Andris Millers. Romantiskajā Kurzemes pilsētiņā, netālu no Vīna kalna un slavenajām Sabiles lellēm, atrodas koka rotaļlietu meistara darbnīca – tur gan top jaunas rotaļlietas, gan glabājas paprāva to kolekcija. Kā smej pats Andris, katrs jūk pa savam.
Peldētāja Ieva Maļuka kustībā atradusi laimes formulu
Peldētāja Ieva Maļuka kustībā atradusi laimes formulu
Sportošana spēj izglābt pat draņķīgu dienu, ļaujot izmest no galvas nelabas domas, sakārtot prātu un uzlabot noskaņojumu, – tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc peldētāja Ieva Maļuka sporto. Astoņpadsmitgadīgā sportiste līdz šim 42 reizes labojusi Latvijas rekordus peldēšanā un šogad piedzīvoja savu olimpisko debiju Tokijā, taču pie tā viņa apstāties neplāno.
No riebuma līdz aizrautībai – aktiera Ģirta Krūmiņa attiecības ar sportu
No riebuma līdz aizrautībai – aktiera Ģirta Krūmiņa attiecības ar sportu
Lielāko daļu savas dzīves aktieris Ģirts Krūmiņš izvairījies no fiziskām aktivitātēm, jo tās saistījās ar negatīvām emocijām un pat kauna sajūtu, tomēr pirms vairākiem gadiem viņš sportam deva vēl vienu iespēju un šoreiz tas viņu spēja aizraut. Tagad ciguns, vingrošana, skriešana, laivošana un pastaigas ir neatņemama aktiera ikdienas sastāvdaļa.
Vērtīgais kāposts – kā ārzemju šķirnes izkonkurēja vietējās
Vērtīgais kāposts – kā ārzemju šķirnes izkonkurēja vietējās
Visizplatītākais kāpostaugu grupas dārzenis ir galviņkāposts, taču pie tās pieder arī brokoļi, lapu kāposti, ziedkāposti, dekoratīvie un citi. Par kāpostiem dažādu tautu virtuvēs, to skābēšanas vēsturi un Latvijā radītajām, bet izzudušajām šķirnēm stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse.
Studiju laikā sapratu, ka pietrūkst spēka. Aktieris Rihards Zelezņevs par pievēršanos sportam
Studiju laikā sapratu, ka pietrūkst spēka. Aktieris Rihards Zelezņevs par pievēršanos sportam
Latvijas Leļļu teātra aktiera Riharda Zelezņeva dinamiskā ikdiena, kas katru dienu pārvērš par pamatīgu skrējienu, pieprasa sevi uzturēt labā formā, taču ar sportu viņš ir uz jūs. Saņemot uzaicinājumu vadīt vienu no vingrošanas šova “Vienā ritmā” epizodēm, Rihards bija pārsteigts, jo nešķita, ka ir tam piemērots, taču pēc raidījuma pārņēma sajūta, ka gribas dzīvot veselīgāk un kustēties vairāk.
Kas ķirbi pirms 20 gadiem padarīja populāru Latvijā?
Kas ķirbi pirms 20 gadiem padarīja populāru Latvijā?
Arvien vairāk latviešu ēdienkartē iecienīta ir pasaulē lielākā oga – ķirbis. Tam piemīt liela krāsu, garšas, formas un izmēra dažādība. Ķirbis satur E, A, B un C vitamīnus un ir viena no retajām dārza veltēm, no kuras izmantojams un uzturā lietojams pilnīgi viss –gan miza, gan sēklas, gan, protams, mīkstums. Par mizas praktisko pielietojumu, ķirbja krāsu daudzveidību un uzglabāšanu stāsta ķirbju kolekcionāre un audzētāja Saiva Pekuse.
Vienīgā atkarība, no kuras nav jābaidās. Saruna par sportu ar kādreizējo olimpieti Čerkovski
Vienīgā atkarība, no kuras nav jābaidās. Saruna par sportu ar kādreizējo olimpieti Čerkovski
Kustība ir dzīvība, dzīvība ir prieks, un tā mums ir dota viena, saka olimpietis Deniss Čerkovskis. Lai gan savu profesionālā sportista karjeru modernajā pieccīņā viņš beidza pirms pieciem gadiem, Deniss joprojām ir aktīvs, savas zināšanas nododot citiem un kustoties kopā ar ģimeni. Reta ir diena, kurā viņš nostaigā mazāk par desmit tūkstošiem soļu. Sazvanāmies ar Denisu brīdī, kad viņš ar ģimeni atpūšas Kiprā, ir pēcpusdiena, bet viņa viedpulkstenis rāda, ka veikti jau 15 195 soļi.
Jākustas, cik var, un vēl mazliet. Aktrise Daiga Gaismiņa par slinkuma uzveikšanu
Jākustas, cik var, un vēl mazliet. Aktrise Daiga Gaismiņa par slinkuma uzveikšanu
Dažādos dzīves posmos Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Daigai Šiliņai-Gaismiņai sporta nozīme ir mainījusies. Tam īpaši liela loma viņas ģimenē ir, kopš dēls aizrāvies ar basketbolu. Aktrise arī neaizmirst rūpēties par savu veselību, ikdienā ieplānojot laiku aktīvām kustībām, pat ja tas reizēm prasa uzveikt savu slinkumu.
Cidonijas jeb ziemeļu citroni, kas Latvijā nokļuvuši nejauši
Cidonijas jeb ziemeļu citroni, kas Latvijā nokļuvuši nejauši
Dzeltenās krāsas skābie un ar patīkamu aromātu apveltītie krūmcidoniju augļi ir bagāti ar C vitamīnu. Par ziemeļu citroniem dēvētās cidonijas parasti nogatavojas no septembra sākuma līdz oktobra vidum. Par krūmcidonijām kā dekoratīvu augu, to pārstrādes iespējām un Latvijā reģistrētajām šķirnēm stāsta cidoniju audzētājs un "Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā" dibinātājs un vadītājs Nauris Jurgenbergs.
Sagrābtās lapas pataupi gurķu audzēšanai vasarā! Dārza padoms
Sagrābtās lapas pataupi gurķu audzēšanai vasarā! Dārza padoms
Sagrābātas lapas rudenī var salasīt mucās, uzlikt tām virsū nedaudz zemes, atstāt pārziemošanai un vasarā tur stādīt gurķus – ar šādu metodi dalījās gleznotāja Sigita Daugule, kura savā dārziņā Rīgā audzē gan dekoratīvus augus, gan dažādus dārzeņus.
Aktieris Artis Robežnieks brauc ar velosipēdu, slēpo un sēņo
Aktieris Artis Robežnieks brauc ar velosipēdu, slēpo un sēņo
Aktiera profesijā ikdiena ir ļoti dinamiska – mēģinājumi, izrādes, reklāmu ieraksti, teksta ieskaņošana un citi radoši darbi. Starp tiem atrast laiku sev, ģimenei un draugiem jau ir izaicinājums, kur nu vēl atlicināt kādu brīdi sportiskām aktivitātēm. Un tomēr tas ir iespējams, jo Dailes teātra aktieris Artis Robežnieks, kurš šajā teātrī strādā jau 25. gadu, teic, ka tā labā sajūta, kas pārņem ķermeni pēc fiziskām aktivitātēm, ir iemesls, kāpēc vērts tam atvēlēt laiku.
TV personība Gustavs Terzens sportojot nomierina savu iekšējo atomstaciju
TV personība Gustavs Terzens sportojot nomierina savu iekšējo atomstaciju
Dzīve žunālistam un televīzijas personībai Gustavam Terzenam iedalījusi kārtis, par kurām citi var tikai sapņot – daudz spēka un enerģijas –, kas, protams, jāliek lietā. Skrējieni, pārgājieni, bokss, aukstuma peldes un citas fiziskas aktivitātes ir Gustava ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Ar fizisku nodarbju palīdzību viņš arvien vairāk izzina sevi, uzņemoties atbildību par savu pašsajūtu un spējām.
Kā meža ogas brūklenes ieaudzēt dārzā?
Kā meža ogas brūklenes ieaudzēt dārzā?
Visraženāk brūklenes savvaļā aug vietās, kur ir apmēram 50 % apgaismojums – galvenokārt retos priežu mežos. Ja mežs ir blīvs, dzinumi izstīdzē un ogu tikpat kā nav. Vietās, kur Eiropā aktīvi tiek izcirsti meži un līdz ar to brūkleņu audzes vairs nav tik bagātīgas, diezgan izplatīta ir šo ogu audzēšana dārzos. Latvijā joprojām daudzi izvēlas doties ogot uz mežu, taču netrūkst arī entuziastu, kuru dārzus rotā tumšzaļie krūmi, kuri ražo vērtīgās un gardās brūklenes. Par pirmo brūkleņu šķirni, ogu vērtīgajām īpašībām un audzēšanu dārzā stāsta selekcionārs un grāmatas "Ogulāji" autors Alfreds Ripa.
Aktieris Gatis Gāga kompensē mākslas gaistamību ar plašiem ābeļdārziem Ugālē
Aktieris Gatis Gāga kompensē mākslas gaistamību ar plašiem ābeļdārziem Ugālē
Savā dzimtajā pusē – Ugālē – trīs lielos ābeļdārzos saimnieko aktieris Gatis Gāga. Lai gan precīzi saskaitīt nav iespējams, te aug ap trim tūkstošiem ābeļu. Ikdienā Gatis lielākoties ir galvaspilsētā, bet uz Ugāli viņš dodas nedēļu nogalēs: “Vislabākā atpūta, kā mēs zinām, ir darba maiņa.” Gandrīz viss trīs hektāru platībā ap māju ir Gāgu ģimenes pašas plānots un stādīts.
Gleznotājas Sigitas Daugules dārziņš Rīgā – sirdij un vēderam
Gleznotājas Sigitas Daugules dārziņš Rīgā – sirdij un vēderam
Vien dažus kilometrus no Brīvības pieminekļa Rīgā piemājas dārzu iekopusi gleznotāja Sigita Daugule. Oāzē, kas paslēpusies starp pilsētas steidzīgajām ielām, pārsvarā aug ēdamas lietas, taču daudzi no šiem augiem dekorativitātes ziņā varētu sacensties ar krāšņumaugiem. Četru gadu laikā, kamēr viņa te dzīvo, dārzs ļoti pārvērties – mākslinieces “zaļie pirkstiņi” darījuši brīnumus.
Aktiera Mārtiņa Vilsona ģimene Upesgrīvā bauda brīvību un dārzā ļauj vaļu haosam
Aktiera Mārtiņa Vilsona ģimene Upesgrīvā bauda brīvību un dārzā ļauj vaļu haosam
Netālu no jūras krasta Upesgrīvā, kādreizējā zvejnieku mājā, jau apmēram desmit gadus saimnieko aktieris un teātra režisors Mārtiņš Vilsons, viņa sieva Zane un četras atvases. Uz šo vietu Vilsonus atveda brīvības alkas, kam sava vaļa tiek dota piemājas dārzā – tas ir pierādījums, ka haosā arī ir sava veida skaistums. Mārtiņš un Zane dārzu veido pēc sajūtām – intuitīvi, augus uzskatot par saviem draugiem.
Komponista Kārļa Lāča ģimene Spuņciemā pandēmijas laikā ierīko siltumnīcu un augstās dobes
Komponista Kārļa Lāča ģimene Spuņciemā pandēmijas laikā ierīko siltumnīcu un augstās dobes
Komponists, daudzu dziesmu un mūziklu autors Kārlis Lācis kopā ar sievu, ekonomikas ministra padomnieci komunikāciju jautājumos Vinetu Vilisteri-Lāci, un dēliem jau 14 gadus brīvdienas un vasaras pavada pašu celtā mājā Spuņciemā, pie kuras iekopts dārzs. Pandēmijas laiks tajā ienesis vairākus jauninājumus – siltumnīcu, kurā aug tomāti un gurķi, un koka kastes, kurās ierīkotas augstās dobes.
Aktieris Juris Hiršs Vecumnieku novadā īstenojis sievas sapni par lauku māju
Aktieris Juris Hiršs Vecumnieku novadā īstenojis sievas sapni par lauku māju
Zvirgzdes upes krastā Vecumnieku novadā Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Hiršs kopā ar sievu, televīzijas režisori Lauru mežmalā iekopuši zemes pleķīti, kurā lielākoties aug draugu dāvināti augi, kā arī izglābtas Ziemassvētku egles. Hirši pārliecināti, ka ar augiem jāsarunājas un jāizturas kā pret cilvēkiem, tad tie labi jutīsies, zaļos un plauks.
Pļauj zāli un rada hitus. Dziedātāja Intara Busuļa dzīve gleznainajos Ģibuļos
Pļauj zāli un rada hitus. Dziedātāja Intara Busuļa dzīve gleznainajos Ģibuļos
Mūziķis Intars Busulis balsi noteikti pārvalda labāk nekā orientējas puķu nosaukumos – viņš pavisam mierīgi spēj sajaukt īrisus ar krokusiem. Dziedātājs dzimis Talsos un arī šobrīd tur atgriezies, lai Ģibuļu pagastā iekoptu vietu, ko reiz cer saukt par dzimtas mājām. Dārzs galvenokārt ir mūziķa sievas un sievasmātes pārziņā, taču zāles pļaušana un koku zāģēšana ir tieši viņa pārziņā. Pandēmija pamudināja Busuļu ģimeni nomainīt pilsētas steigu, bruģētās ielas un cilvēku burzmu pret skaistiem dabasskatiem, mieru un vietu, kuras iedvesmots Intars radījis pēdējo gadu hitus.
Modes māksliniece Sonita Pāvuliņa ar vīru Arno Pjatkinu piejūras dārzu Zvejniekciemā veido harmonisk...
Modes māksliniece Sonita Pāvuliņa ar vīru Arno Pjatkinu piejūras dārzu Zvejniekciemā veido harmoniskos toņos
Zvejniekciema piekrastē modes māksliniece Sonita Pāvuliņa kopā ar vīru, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieku Arno Pjatkinu iekopj dārzu. Tā kā Sonitai patīk haoss, viņa tam ļauj vaļu arī dārzā, taču vienlaikus pieturas pie konkrētiem, piezemētiem toņiem. Dārzā iekoptas trīs lielas dobes, kurās lielākais Sonitas lepnums ir peoniju kolekcija. Savukārt Arno stikla pudelē audzē bumbieri, ekskluzīvā dzērienā saglabājot vasaras garšu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd