Zvejniekciema piekrastē modes māksliniece Sonita Pāvuliņa kopā ar vīru, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieku Arno Pjatkinu iekopj dārzu. Tā kā Sonitai patīk haoss, viņa tam ļauj vaļu arī dārzā, taču vienlaikus pieturas pie konkrētiem, piezemētiem toņiem. Dārzā iekoptas trīs lielas dobes, kurās lielākais Sonitas lepnums ir peoniju kolekcija. Savukārt Arno stikla pudelē audzē bumbieri, ekskluzīvā dzērienā saglabājot vasaras garšu.
Autora ziņas
Dārzs dara par vismaz 20 gadiem jaunākus, atzīst rakstnieks un tulkotājs Roalds Dobrovenskis, kuram septembrī apritēs 85 gadi. Dārzu Ikšķilē Roalds iekopj kopā ar dzīvesbiedri, dzejnieci Veltu Kaltiņu, kurai ir 90 gadu. Zeme sniedz enerģiju un spriganais dzejnieku pāris tam ir pierādījums. Viņi bieži dodas peldēt uz Daugavu, kas ir vien 800 metru attālumā, un joprojām raksta, dalot vienu rakstāmgaldu, - Velta naktīs, bet Roalds rīta stundās.
Koraļļu rifi izzūd, kam viens no zinātniski pierādītiem iemesliem ir saules aizsargkrēmos izmantotie organiskie ultravioletie (UV) filtri, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja uzņēmuma "Madara Cosmetics" padomes priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes pētniece Anna Ramata-Stunda.
Modes mākslinieks Dāvids, īstajā vārdā Romans Andrejevs, daudziem asociējas ar skandalozu publisko tēlu un ekstravagantiem tērpiem, taču izrādās, ka viņš nebaidās sasmērēt rokas un uzberzt tulznas, smagi strādājot zemes darbus, – tie jau krietnu laiku ir viņa aizraušanās un sirdslieta. Viņš pārvācies uz dzīvi Iecavas upes krastā, kur iekopj dārzu un saimnieko 300 kvadrātmetru lielā siltumnīcā.
Neskatoties uz to, ka zoodārza teritorijā izvietotas brīdinājuma zīmes par dzīvnieku nebarošanu, kā arī šāds uzraksts lasāms pie galvenās ieejas, cilvēki mēdz aizbildināties, ka pie konkrētā voljēra nav rakstīta šāda informācija. Zoodārza apmeklētāji ir kļuvuši viltīgāki un vadās pēc principa – ja nav rakstīts, ka kaķi nedrīkst likt mikroviļņu krāsnī, tātad drīkst to darīt, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ironizē Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Mobings darba vietā, pieaugušo pasaulē, var izpausties ļoti daudzos un reizēm grūti pamanāmos veidos – sākot no publiskas izsmiešanas līdz nepaveicamam darba apjomam, Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli” skaidroja psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa.
Lai saprastu, kā strādā dziļie muskuļi, jānoguļas uz muguras, jāuzliek plaukstas uz vēdera lejasdaļas un jāklepo, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica fitnesa trenere, veselības sporta speciāliste Sintija Ozoliņa. Klepojot var sajust, ka vēdera lejasdaļā muskuļi sasprindzinās, saraujas, taču, lai to panāktu, veicot fiziskus vingrinājumus, jāiegulda liels darbs.
Mūsdienās signalizācija vairāk kalpo, lai novērstu priekšmetu zādzību no mašīnas salona, taču prakse rāda, ka tā vairs nav spējīga pasargāt no transportlīdzekļa zādzības, Latvijas Radio 2 raidījumā “Garāžas sarunas” atzina auto drošības eksperts Rūdolfs Kalveits. To dara pretaizdzīšanas imobilaizeri.
Atjaunojot beicēta koka krēsla krāsu, vēlams neizmantot grīdas laku, jo pēc tam, vēloties mēbeli padarīt autentiskāku, tās noņemšana var sagādāt pamatīgas grūtības, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” padomu sniedza “Bergman Restoration Company” firmas īpašnieks, restaurators un visa antīkā cienītājs Ralfs Bergmanis.
Agrāk kariesu uzskatīja par multifaktoriālu saslimšanu, bet tagad ir skaidrs, ka tas veidojas tikai uzņemtā cukura daudzuma un biežuma dēļ, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atklāja Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centra vadītāja, Latvijas Zobārstu asociācijas valdes locekle Egita Senakola. To var novērot arī dzīvniekiem – ja dod cukuru saturošus našķus, viņu zobi sāk bojāties.
Ja darba devējs kalendārā gada laikā darbiniekam nepiešķir ikgadējo atvaļinājumu, tas ir viens no būtiskākajiem darba tiesību pārkāpumiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs. Atvaļinājums ir gan Starptautiskajā konvencijā, gan Satversmē noteikta tiesība.
Dārzu jāmēslo, kad spīd saule, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atgādināja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Pirms mēslošanas svarīgi augsni kārtīgi salaistīt, bet, tā kā pēdējā laikā lielā Latvijas daļā piedzīvotas ilgstošas lietavas, jāizvērtē, vai tas nepieciešams.
Plūmes ir viens no klasiskākajiem lakto fermentēšanas produktiem. Fermentēšanas procesā izmantojot lakto jeb pienskābās baktērijas, netiek izmantoti nekāda veida piena produkti, bet pienskābās baktērijas “iedarbina” sāls, Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv raidījumā “Piecas garšas” stāstīja pavārs Ritvars Toms Logins.
Baltijas jūras dzelme ir bagātākā vieta pasaulē ar koka kuģu vrakiem, jo tā ir gana auksta un tumša, ūdens nav pārāk sāļš, nav postošu vētru, kas izraisītu dziļas ūdens kustības, kā arī tajā nav spēcīgu straumju, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālists, arheologs Jānis Meinerts.
No visiem izsaukumiem, kurus saņem Rīgas pašvaldības policija, vidēji katrs 12. ir par trokšņošanu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Nereti trokšņotāji nemaz nenojauš, ka kādam traucē, jo kaimiņi pirms zvanīšanas policijai nav centušies problēmu risināt sarunu ceļā.
Klimats cikliski kļūst vēsāks un siltāks, ko ietekmē Zemes ass noliekums, attālums no Saules, orbītas forma, kā arī Saules aktivitātes periodiskā mainība. Tuvākajā nākotnē Zemi sagaida ledus laikmets, bet, tā kā cilvēki spēj ļoti būtiski ietekmēt klimatu, iespējams, normāla procesu virzība ir traucēta, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors, Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ervīns Lukševičs.
Cilvēkam var būt aizspriedumi, par kuriem viņš nemaz nenojauš, un tos iespējams izmērīt ar Latvijā tapuša kognitīvā testa palīdzību, kas ļauj noteikt aizspriedumus dziļākā apziņas līmenī, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja nevalstiskās organizācijas "Safe Space" pārstāvis Jurģis Kalniņš.
Viens no pamatakmeņiem, uz kura būvēts mīts par labajiem zviedru laikiem Vidzemē, ir zemnieku izglītošana, taču 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā grūti atrast draudzi ar vērā ņemamu lasītpratēju skaitu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pauda vēsturnieks, Latvijas Vēstures institūta direktors Gvido Straube.
Koka grīdā spraugas starp dēļiem tīra, izmantojot rokas leņķa slīpmašīnu ar dimanta disku, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica Latvijas Amatniecības kameras biedrs, apdares darbu meistars Normunds Lindemanis. Viņš nerekomendēja spraugas taisīt ciet, piemēram, ar špakteli, jo grīdas dēļi ir svārstīgi un ar laiku materiāls varētu izspraukties ārā.
Spožlapsenes un līmes vairogi ir labs veids, kā pasargāt dārzu no kaitēkļiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Turklāt maijs ir piemērots laiks, kad dārzā palaist spožlapsenes un izlikt līmes vairogus.
Lai gan padomju laikā tautas medicīna – tostarp vārdošana – bija aizliegta, cilvēki turpināja meklēt palīdzību pie dziedniekiem gan tradīcijas, gan pieraduma dēļ, gan arī tāpēc, ka ar klasiskās medicīnas līdzekļiem nesasniedza vēlamo rezultātu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja folkloras pētnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Aigars Lielbārdis.
Ja betona garāžai, kurai abās pusēs ir zemes uzbērumi, deformējušās sienas, vispirms zeme jānorok, tad bloki jāizlīdzina, visbeidzot jāliek virsū ģeomembrāna un atkal jāaizrok ciet zeme, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Cilvēks, kurš par NFT jeb neaizstājamo blokķēžu žetoniem iegādājas digitālu mākslas darbu, to var atrādīt citiem, pārsūtīt, kā arī iznīcināt, taču tiesības uz šo darbu paliek autoram, skaidroja Latvijas ielu mākslinieka Kiwie komandas dalībnieks Valters Brūns. Arī Latvijā šī tēma aktualizējusies, jo ielu mākslinieks Kiwie pieteicis savus darbus digitālajā tirgū.
Automašīnas pulēšanai paša spēkiem nepieciešama pulēšanas iekārta, pasta, pulēšanas ripas un dvielīši, ko var iegādāties autokrāsu veikalos, Latvijas Radio 2 raidījumā “Garāžas sarunas” sacīja “RADEX-EUROPE” tehniskais direktors Aigars Dergačs. Pulēšanai piemērota gaisa temperatūra ir vismaz plus 10 grādi.