Kā labāk dzīvot

Notāru darbs turpinās ārkārtas stāvokļa laikā

Kā labāk dzīvot

2020. gada vārds - "sejauts", nevārds - "vaibs". Vērtējam kopā ar valodniekiem

Speciālisti: vakcinācija ir labākais veids, kā cīnīties ar infekcijām

Infektoloģe: Pagaidām saslimstība ar gripu ir zema, tomēr piesardzība jāsaglabā

Šajā sezonā gripas izplatība Latvijā ir zema, kam par iemeslu, ļoti iespējams, ir ne tikai cilvēku pieaugošā interese par vakcinēšanos, bet arī ieviestie Covid-19 drošības pasākumi – cilvēki mazāk kontaktējas, lieto sejas aizsargmaskas, dezinficē virsmas un rokas, mācības notiek attālināti, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova.

Pagaidām novērojama zema saslimstība ar gripu, tomēr piesardzība jāsaglabā, pauda Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra Latvijas Infektoloģijas centra 4. nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Ieva Tolmane. Lai gan visbiežāk gripa sākas gada beigās, piemēram, pirms diviem gadiem lielāko inficēto skaitu reģistrēja martā.

“Mēs vienlaicīgi ar Covid-19 analīzi praktiski visiem [stacionētajiem] pacientiem veicam testu uz gripu. Sezona ir sākusies un nevar zināt – tikpat labi slimības var būt divas vienlaicīgi, jo tās abas ir kaut kādā mērā līdzīgas,” stāstīja Tolmane, norādot, ka līdz šim visi gripas testi stacionāros esošajiem pacientiem bijuši negatīvi.

“Piemēram, pagājušajā nedēļā Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā vispār nav apstiprināts neviens gripas gadījums. Latvijā kopumā, cik man zināms, janvāra otrajā nedēļā apstiprināti kādi trīs gadījumi,” pastāstīja infektoloģe Tolmane.

Epidemioloģe Nikiforova apstiprināja, ka šajā sezonā šī situācija ir unikāla ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē: “Kaut kur gripa ir pazudusi, to izkonkurēja Covid-19 infekcija. (..) Ne tikai gripas vīrusi kaut kur pazuduši, bet arī ļoti maz pozitīvo paraugu uz citiem respiratorajiem vīrusiem.”

Arvien vairāk cilvēki vēlas vakcinēties pret gripu

“Redzam, ka katru sezonu cilvēku interese par vakcīnām pieaug,” norādīja Nikiforova.

Latvijā iedzīvotājiem, kuri ir riska grupā, to apmaksā valsts. No pagājušās sezonas tiek vakcinētas grūtnieces, bērni līdz divu gadu vecumam, šajā sezonā vakcīna kompensēta mediķiem un sociālās aprūpes centru iemītniekiem, informēja epidemioloģe. 

Arī Tolmane apstiprināja, ka vakcinēties gribošo skaits katru gadu Latvijā pieaug, kas, iespējams, saistīts ar to, ka daļai iedzīvotāju grupu to apmaksā valsts. Šajā rudenī vairāk cilvēku, iespējams, vakcinējās, ņemot vērā Covid-19 situāciju. Brīžam pieprasījums pārsniedza uz vietas pieejamo vakcīnu skaitu, taču šobrīd vismaz Latvijas Infektoloģijas centrā gripas vakcīnas ir pieejamas, norādīja infektoloģe. 

Katru gripas sezonu vakcīna jāatkārto

Vakcinēšanās jaunajai gripa sezonai sākas jau oktobrī. Visvairāk cilvēku vakcinēšanās iespēju izmanto no oktobra līdz janvārim, taču to iespējams izdarīt arī vēlāk, tostarp gripas izplatības laikā, informēja Nikiforova.

Speciāliste atgādināja, ka gripas vakcīna jāatkārto katru sezonu, jo dominējošie vīrusi mainās un līdz ar to nedaudz atšķiras vakcīnas sastāvs.

Novērojot vīrusu izmaiņas un aktualitāti, vakcīnas sastāvs zināms jau iepriekšējās gripas sezonas beigās. No tā prognozē, kādi būs dominējošie vīrusi nākamajā sezonā. Balstoties uz iepriekš minēto, Pasaules Veselības organizācijas ekspertu grupa pieņem lēmumu un ražotājiem nodod informāciju, kādus vīrusus iekļaut tieši nākamās sezonas vakcīnas sastāvā.

Neatkarīgi no tā, kurš vakcīnu ražojis, to sastāvs ir vienāds, vienīgi var atšķirties vīrusu skaits tajās – trīs vai četri, norādīja Nikiforova. “Mums pēdējo sezonu laikā tiek iepirktas tikai četrvērtīgās vakcīnas,” pastāstīja epidemioloģe, atklājot, ka tāda tendence ir arī citviet pasaulē – mazāk izmanto un ražo trīsvērtīgas gripas vakcīnas.

Nedrīkst vakcinēties, ja ir ļoti alerģiska reakcija

“Mums visiem jāsaprot, ka vakcinācija ir vislabākais veids, kā vispār var cīnīties ar infekcijām,” sacīja Nikiforova, piebilstot, ka vairākas slimības apkarotas, pateicoties vakcīnām. Tāpat viņa atgādināja, ka īpaši svarīgi pasargāt cilvēkus, kuri ir riska grupā, jo inficēšanās ar gripu viņiem var izraisīt ļoti smagas komplikācijas un pat apdraudēt dzīvību.

Tolmane norādīja, ka pret gripu nedrīkst vakcinēties tikai tie, kam ir izteikti alerģiska reakcija. Tāpat nevajadzētu vakcinēties, ja tajā brīdī ir slims, ja ir paaugstināta temperatūra vai kāda cita akūta slimība.

Balstoties uz pētījumu datiem, Tolmane norādīja, ka tiem, kas pārslimojuši Covid-19, aizsardzība organismā saglabājas aptuveni trīs mēnešus, kas nozīmē, ka imunitāte pret šo slimību nav ilgstoša un stabila. Pēc Covid-19 vakcinācijas aizsardzības līmenī antivielas turas vismaz astoņus mēnešus, bet pētījumi turpinās. Pagaidām nav zināms, vai un cik ātri būs nepieciešama revakcinācija pret Covid-19.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt