Atverot logu tikai vēdināšanas režīmā, telpā notiek minimāla gaisa apmaiņa, norādīja Ivars Vanadziņš. Izvēdinot guļamistabu pirms naktsmiera, būs labāks miegs, no rīta vairāk enerģijas un nākamā diena – produktīvākā.
Renovējot vai būvējot mājokli, speciālists ieteica pievērst uzmanību gaisa apmaiņai telpās un netaupīt līdzekļus ventilācijas sistēmai, jo gaisa kvalitāte atstāj iespaidu uz pašsajūtu, produktivitāti, darba spējām un veselību ilgtermiņā. “Pat viens cilvēks telpā mazāk nekā stundas laikā saražo vairāk nekā tūkstoti PPM (miljona daļas) ogļskābās gāzes, kas ir rekomendētais līmenis, [lai telpā justos labi],” Vanadziņš dalījās ar saviem personīgajiem novērojumiem, mērot CO2 koncentrāciju.
Tāpat labsajūtu telpā ietekmē arī mitruma līmenis.
Četru cilvēku ģimene dienas laikā saražo līdz 10 litriem mitruma, žāvējot veļu, gatavojot maltīti, vingrojot un darot citas sadzīviskas nodarbes, norādīja Vanadziņš.
No paaugstināta mitruma līmeņa veidojas pelējuma sēnīte, kas ilgtermiņā ietekmē mājokļa kvalitāti un cilvēku veselību.
Svarīgi ne tikai vēdināt telpas, bet arī nodrošināt piekļuvi logam un līdz ar to – dienas gaismai. “Ir pierādīts, – ja darbiniekam darba laikā ir piekļuve logam, tas uzlabo viņa miegu,” informēja uzņēmuma "Velux Baltics" ģenerāldirektos Dmitrijs Astašonoks.
Eiropas valstīs "Velux Group" veiktā pētījuma "Veselīgo māju barometrs" rezultāti liecina, ka 47% no visiem darbiniekiem Eiropā nav piekļuves logam.
Tāpat Eiropā viens no trim bērniem šobrīd dzīvo neveselīgā mājoklī, liecina pētījuma rezultāti, Latvijā – gandrīz 40% bērnu. Dienas gaisma uzlabo miegu, labsajūtu, kā arī par 15 līdz 20% palielina bērnu spēju mācīties.
Atkarībā no telpas un tās lietošanas mērķiem tajā jānodrošina vismaz 10 līdz 20% stiklota laukuma. Protams, ja tajā uzturas tikai naktī, tad mazāk, bet, ja telpa paredzēta mācībām vai darbam, tad dienas gaismai ir liela nozīme.
Pētījumā arī tika secināts, ka vienam no sešiem Eiropas iedzīvotājiem mājoklī ir veselībai kaitīgs mikroklimats. Palielināts mitruma līmenis, slikta gaisa kvalitāte, nepietiekama dienas gaisma un citi aspekti lielā mērā saistīti ar mājokļu novecošanu visā Eiropā. 67% no visām ēkām Latvijā būvētas līdz 1979. gadam, 26% – laika posmā no 1980. gada līdz 1999. gadam un tikai 7% pēc 2000. gada.
Tiešās un netiešās izmaksas, ko neveselīgais klimats ēkās rada Eiropas sabiedrībai, gadā sasniedz apmēram 82 miljardus, norādīja Astašonoks.
