“Lai gan no sākuma šķiet, ka šķirot atkritumus ir viegli, tad, kad cilvēki sāk uzdot ļoti detalizētus jautājumus, rodas šaubas,” norādīja Lūse. Viņasprāt, cilvēki lielākoties kļūdas šķirošanā pieļauj neapzināti, nevis vēloties ļaunprātīgi nodarīt kaitējumu. Tāpat joprojām ir daudz šaubu par atkritumu šķirošanu. “Vēl liela kļūda, ko cilvēki pieļauj – konteineru tīri sadzīviski sauc par plastmasas konteineru tā vietā, lai to sauktu par iepakojuma konteineru,” norādīja Lūse, minot piemēru, ka līdz ar to plastmasas konteineros tiek mestas plastmasas rotaļlietas, kurām tur nevajadzētu atrasties.
Lai vieglāk saprastu, ko drīkst mest, piemēram, plastmasai paredzētajā konteinerā, der iegaumēt četrus vārdus – kaste, kanna, pudele, spainis, ieteica "ZAAO" Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma.
Ja plastmasas lieta, ko vēlas izmest, ir traktējama kā kāds no šiem četriem priekšmetiem vai tas ir mīkstā polietilēna maiss, to var likt šķirošanas konteinerā. Pārējā plastmasa jāliek sadzīves atkritumos. Kopumā saražoti vairāk nekā trīs tūkstoši polimēru, bet pārstrādāt iespējams tikai dažus no tiem.
Vidēji 15 līdz 20 % no atkritumu konteineros izmestajiem iepakojumiem tiek noglabāti poligonā un nav pārstrādājami, pauda Gailuma. Tāpat šķirošanu apgrūtina sadzīves atkritumi, kuri iemesti nepareizā konteinerā, piemēram, cigarešu izsmēķi, autiņbiksītes, mizas, būvgruži un tekstils.
Atkritumu šķirošana Latvijā lielā mērā tiek uzticēta iedzīvotājiem, nevis rūpnīcām, kā tas ir, piemēram, Barselonā, kur šķirošanas process ir vienkāršāks. Gailuma kā iemeslu šai situācijai minēja to, ka Latvijā atkritumi netiek dedzināti. Valstīs, kur ir polimēru dedzināšanas iekārtas, no atkritumiem iegūst enerģiju. “Latvija ir tā valsts, kur šī skursteņa (tā dēvē polimēru dedzināšanas iekārtas - red.) nav, līdz ar to mūsu šķirošanas kārtība ir cita, jo mēs varam šķirot tikai to, ko varam nodot pārstrādei. Citās Eiropas valstīs polimēri, kas nav derīgi pārstrādei, tiek nodoti sadedzināšanai, enerģijas ieguvei,” stāstīja Gailuma.
Nākamā gada februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. “Depozīta sistēma mums palīdzēs, pirmkārt, sasniegt Eiropas Savienības noteiktos mērķus, ka mums ir jāsavāc noteikta daļa no PET dzērienu pudelēm, un tā palīdzēs savākt tīrākus materiālus,” pārliecināta Lūse. Viņa pauda cerību, ka tas uzlabos pārstrādātās plastmasas kvalitāti, jo depozīta sistēmai nodotās pudeles jau būs tīras un uzreiz novirzāmas pārstrādei.
