Otrdiena, 23. aprīlis

Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +3 °C, DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Keita Rožāne

LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kāda ir veselīga tualetes kultūra? Proktologa padomi
Kāda ir veselīga tualetes kultūra? Proktologa padomi
Normāls vēdera izejas biežums ir no trīs reizēm dienā līdz trīs reizēm nedēļā, taču proktologus vairāk interesē, vai ir viegli vai grūti tualetes apmeklējuma laikā, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” atzina Lāzermedicīnas klīnikas Proktoloģijas nodaļas vadītājs, ķirurgs, proktologs Aigars Mārtinsons.
No bērnu pārtikas līdz datorpelei – kādas kosmosa tehnoloģijas iedzīvojušās uz Zemes
No bērnu pārtikas līdz datorpelei – kādas kosmosa tehnoloģijas iedzīvojušās uz Zemes
Dzīvojot Starptautiskajā kosmosa stacijā, ierīcēm jābūt mazām, vieglām, drošām, kā, piemēram, instruments bez vada, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja astronomijas un kosmosa tehnoloģiju entuziasts, informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists Raitis Misa. Viņš skaidroja, ka daudzām no šīm tehnoloģijām atrasts komerciāls pielietojums uz Zemes, piemēram, bērnu pārtikai pievienojot aminoskābes, radot šķīstošo kafiju vai ieviešot datorpeli.
Ratiņkrēsls kā apavi. Optimistiskā paravieglatlēte Diāna Dadzīte gatavojas Tokijai
Ratiņkrēsls kā apavi. Optimistiskā paravieglatlēte Diāna Dadzīte gatavojas Tokijai
Tāpat kā cilvēkiem vajadzīgi apavi, viņai nepieciešams ratiņkrēsls. Tas nepadara par citādāku cilvēku, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” sacīja paravieglatlēte Diāna Dadzīte. Viņa ir sportiska jau no agras bērnības, taču 16 gadu vecumā muguras sāpju dēļ bija spiesta pārtraukt aktīvu sportošanu. Tolaik viņa gluži nejauši izmēģināja savus spēkus ratiņbasketbolā, vēl nenojaušot, ka pēc autoavārijas, kurā Diāna iekļuva pirms vairākiem gadiem, ratiņkrēsls kļūs par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.
Latviešu zinātniece pēta metodi notekūdeņu attīrīšanai no medikamentu piesārņojuma
Latviešu zinātniece pēta metodi notekūdeņu attīrīšanai no medikamentu piesārņojuma
Viss, ko varam ieraudzīt aptiekā, mazos daudzumos atrodams arī notekūdeņos, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atzina zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks, ķīmijas doktors Ingus Pērkons. Rīgas Tehniskās universitātes un Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta doktore Brigita Daļecka savā promocijas darbā noskaidrojusi, ka notekūdeņu attīrīšanā varētu izmantot mikroskopiskas sēnes.
Ģeogrāfe: Dabā novērojamas arvien lielākas novirzes no vidējās normas
Ģeogrāfe: Dabā novērojamas arvien lielākas novirzes no vidējās normas
Augšanas sezona kļūst arvien garāka un, lai gan tas varētu šķist pozitīvi, tas nozīmē arī ilgāku kaitēkļu aktivitāti un lielāku iespēju attīstīties slimībām, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.
«Riga TechGirls» vadītāja: Pirmsākumos programmēšana bija «sieviešu darbs»
«Riga TechGirls» vadītāja: Pirmsākumos programmēšana bija «sieviešu darbs»
Tas, ka no visiem informācijas tehnoloģiju (IT) darbiniekiem pasaulē sievietes ir aptuveni 20% līdz 25%, ir fenomens, jo savulaik pirmo programmu izgudroja Ada Lavleisa, kā arī pirmās programmētājas bija tieši sievietes, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja "Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone.
Kas mežsaimniekiem jāuzmana pavasarī?
Kas mežsaimniekiem jāuzmana pavasarī?
Ziema bija sniegota, tāpēc šopavasar mežos netrūkst mitruma un vietām tas uzkrājies par daudz, norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa. Kā novērst šo problēmu, un kam vēl mežsaimniekiem pavasarī jāpievērš uzmanība?
Ir fizika un «komiksu fizika». Saruna ar zinātnieku
Ir fizika un «komiksu fizika». Saruna ar zinātnieku
Zinātne kalpo māksliniekiem un autoriem kā iedvesmas avots, un viņi paši izvēlas, kur novilkt robežu starp realitāti un fantāziju, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ar viedokli dalījās Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs.
Jāmēslo, kad bērziem plaukst lapas. Dārza darbi aprīlī
Jāmēslo, kad bērziem plaukst lapas. Dārza darbi aprīlī
Augsni vislabāk mēslot, kad bērziem plaukst lapas, jo šobrīd, kad gaiss vēl nav iesilis, augi nespēj uzņemt vērtīgās vielas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot”  sacīja dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Smadzeņu krokas – vai visiem cilvēkiem tās ir vienādas?
Smadzeņu krokas – vai visiem cilvēkiem tās ir vienādas?
Smadzeņu krokojums parasti ir noteikts ģenētiski, un visiem cilvēkiem tas ir līdzīgs, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja embriologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes zinātniskais asistents Artis Lapsiņš.
Kā Latvijā ienāca aristokrātija? Skaidro Imants Lancmanis
Kā Latvijā ienāca aristokrātija? Skaidro Imants Lancmanis
Latvijas teritorijā 12. gadsimta beigās kopā ar vācu krustnešiem ienāca Rietumeiropas ideoloģiskās, politiskās un kultūras sistēmas, līdz ar to parādījās gan titulētas personas, gan feodālās muižniecības pārstāvji, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. To gan sākotnēji nevarēja dēvēt par aristokrātiju, tā bija valdošā kasta, kurai piederēja visa vara.
Rasta atbilde uz mūžseno jautājumu – pirmā bija ola vai vista
Rasta atbilde uz mūžseno jautājumu – pirmā bija ola vai vista
Ola evolucionēja agrāk nekā vista, un tiek uzskatīts, ka citas dzīvas radības, kuras arī dēj olas, piemēram, vardes, ir daudz senākas nekā vistas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu centra vadošais pētnieks Dāvids Frīdmanis.
Šovasar Rīgas būvvalde sāks apsekot ēku fasādes un iestiklotās lodžijas
Šovasar Rīgas būvvalde sāks apsekot ēku fasādes un iestiklotās lodžijas
Rīgas pilsētas būvvalde iecerējusi no šī gada 1. jūlija apsekot ēku fasādes gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs. Plānots no ielas puses novērtēt logu montāžu, elementus pie ēku fasādēm, kā arī aizstiklotos balkonus un lodžijas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” informēja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Kā ģimenē runāt par naudu mierīgā gaisotnē?
Kā ģimenē runāt par naudu mierīgā gaisotnē?
Piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju runāšana par naudu sagādā grūtības, bet katram desmitajam izraisa konfliktus attiecībās, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” ar Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktās aptaujas rezultātiem dalījās uzņēmuma vadītāja Ilva Valeika. Tas ietekmē mikroklimatu mājsaimniecībā, rada papildu spriedzi un paaugstina finanšu stresu.
Kāpēc Melnkalnē vecāki aizvien alkst dēlu? Saruna ar pētnieci Diānu Kiščenko
Kāpēc Melnkalnē vecāki aizvien alkst dēlu? Saruna ar pētnieci Diānu Kiščenko
Melnkalnē aizvien izplatītā vēlme tikt pie dēla ir saistīta ar tradīcijām, domāšanu un dzīvi pagātnē, kad sociālā, politiskā un ekonomiskā vara piederēja vīriešiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja sociālatropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes pētniece un docētāja Diāna Kiščenko, kura Balkānu valstī šo jautājumu pētījusi. Vecāki tur cer panākt dēlu piedzimšanu gan ar dažādiem rituāliem, lūgšanos un auglības masāžu, gan moderno medicīnu.
Vaniļa – eksotiskā un dārgā garšviela no Meksikas. Kā to lietot?
Vaniļa – eksotiskā un dārgā garšviela no Meksikas. Kā to lietot?
Vaniļas pāksts iegūšanas process ir sarežģīts un ilgs, tāpēc tā ir otra dārgākā garšviela pasaulē. Ir izpētīts, ka tikai 0,1 - 0,5% no visiem tirgū pieejamajiem produktiem, kas satur vaniļas garšu, sastāvā ir īstā vaniļas pāksts. Par saldo un sāļo ēdienu papildināšanu ar vaniļu Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv raidījumā “Piecas garšas” stāstīja pavārs Ritvars Toms Logins.
Vājredzīgā flautiste Maija Fogele: Pandēmija rosināja kļūt patstāvīgākai
Vājredzīgā flautiste Maija Fogele: Pandēmija rosināja kļūt patstāvīgākai
Maija Fogele šobrīd studē flautas spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Mūzikai viņas dzīvē ir liela nozīmē, ar to arī saistīti viņas lielie mērķi – kļūt par profesionālu izpildītāju. Viņa, būdama vājredzīga, pasauli izjūt citādi. Sarunā Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv podkāstā “Kā ir būt” Maija atklāja, kā ik dienu, par spīti šobrīd pasauli pārņēmušajai neziņai, mācās būt drosmīga un neatkarīga.
Arī galda spēles pandēmijas laikā kļuvušas virtuālas
Arī galda spēles pandēmijas laikā kļuvušas virtuālas
Galda spēļu nozare pielāgojas pandēmijas situācijai – lielākā spēlētāju aktivitāte šobrīd ir tiešsaistes platformās, kuras piedāvā spēlēt galda spēles, taču esot jūtams pieaugums arī fizisko galda spēļu tirgū, Latvijas Radio 1 raidījumā “Digitālās brokastis” atzina Egils Grasmanis no "Brain Games”. Viņš piebilda, ka pagājušais gads galda spēļu nozarē visā pasaulē bija labākais līdz šim.
Neiroloģe: Vientuļiem cilvēkiem pavājinās atmiņas procesi
Neiroloģe: Vientuļiem cilvēkiem pavājinās atmiņas procesi
Nepārtraukti komunicējot, organismā veidojas jauni neirālie stimuli. Saziņa tiešsaistē šo procesu neveicina tādā mērā kā komunikācija dzīvē, līdz ar to pandēmijas laikā depresiju skaits ir ļoti pieaudzis, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Zanda Priede. Viņa uzsvēra, ka, ikdienā socializējoties, tiek trenēta arī epizodiskā atmiņa, līdz ar to pastāv tieša saistība starp vientulību un atmiņas procesiem.
Kā uzkopt māju videi saudzīgāk?
Kā uzkopt māju videi saudzīgāk?
Videi draudzīgi produkti neeksistē, jo jebkas, ko saražo vai pārstrādā, nonāk atkritumos un atstāj ietekmi uz dabu, Latvijas Radio 1 raidījuma “Kā labāk dzīvot” klausītājus aicināja aizdomāties Ekodizaina kompetences centra eksperte Ilze Neimane. Tomēr, rīkojoties pārdomāti un izvēloties dabai saudzīgāku sadzīves ķīmiju, iespējams mazināt ietekmi uz vidi.
Labāk našķēties ar vienu produktu. Kā pandēmijas laikā «neapēst» stresu?
Labāk našķēties ar vienu produktu. Kā pandēmijas laikā «neapēst» stresu?
Saspringto pandēmijas laiku daudzi lielākoties pavada mājās. Kopš bērnu dienām svētki un pozitīvas emocija bieži vien asociējas ar pārkrautiem galdiem, līdz ar to arī šobrīd nereti caur ēdienu mēģina mazināt uztraukumu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” skaidroja uztura speciāliste un veselības centra “ReCure” dibinātāja un vadītāja Guna Bīlande.
Kāpēc braukt baltā auto ir visdrošāk?
Kāpēc braukt baltā auto ir visdrošāk?
Automašīnām baltā krāsā ir mazāka varbūtība iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, jo tās ir labi pamanāmas dažādos apstākļos, kā arī izceļas uz tumša asfalta, Latvijas Radio 2 raidījumā “Garāžas sarunas” stāstīja auto  eksperts Gints Gavers.
Kā pagatavot vienmēr izcilu zivi? Pavāra knifi
Kā pagatavot vienmēr izcilu zivi? Pavāra knifi
Viens no veidiem, kā noteikt zivs svaigumu un kvalitāti, ir uzspiest ar pirkstu tās sānam. Ja tajā paliek pirksta izveidota bedrīte, zivs ir sabojājusies. Pagatavot zivi nav sarežģīti, drīzāk nedaudz piņķerīgi, jo tai nav tik spēcīgi un biezi saistaudi kā sauszemes dzīvniekiem. Kādas ir zivs gatavošanas tehnikas, Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv raidījumā “Piecas garšas” stāstīja pavārs Ritvars Toms Logins.
Grūti pat saģērbties vai nomazgāties. Kādas ir izplatītākās Covid-19 sekas?
Grūti pat saģērbties vai nomazgāties. Kādas ir izplatītākās Covid-19 sekas?
Šobrīd ir maz datu par Covid-19 radītajām veselības problēmām ilgtermiņā, bet pacienti biežāk sastopas ar tādām komplikācijām kā elpas trūkums, izteikts fiziskais vājums, nogurums un miega traucējumi, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” pastāstīja Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” rehabilitācijas pēc Covid-19 nodaļas vadītāja Inese Svikliņa.
Auto nobraukuma koriģēšana – joprojām populārs spēkratu «uzlabojums» Latvijā
Auto nobraukuma koriģēšana – joprojām populārs spēkratu «uzlabojums» Latvijā
Latvijā izplatīts auto tūninga veids ir odometra tīšana, kas nav likumīgi. Vidēji nobraukumu koriģē 70 tūkstošu kilometru robežās, taču lielākais, cik kilometri dzēsti no automašīnas vēstures, bijis 500 vai 600 tūkstoši, Latvijas Radio 2 raidījumā “Garāžas sarunas”  stāstīja Eiropas transportlīdzekļu datubāzes “autoDNA.lv” vadītājs Agris Dulevičs.
Pārskatīs vēsturi sieviešu acīm – sākts pētījums par sieviešu lomu Latvijas kultūrā un sabiedrībā
Pārskatīs vēsturi sieviešu acīm – sākts pētījums par sieviešu lomu Latvijas kultūrā un sabiedrībā
Ir jālīdzsvaro stāsts par pagātni, kurā šobrīd sievietes ir pieminētas tikai atsevišķās nozarēs, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja vēsturniece Ineta Lipša. Šim mērķim Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts īsteno pētījumu “Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)”, kurā apkopos informāciju par sieviešu aktivitātēm dažādās jomās.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti