Zināmais nezināmajā

Pētījums: Latvijā lielākie aizspriedumi ir pret romiem, musulmaņiem un afrikāņiem

Zināmais nezināmajā

Parkinsona slimība mūsdienās kļūst par aizvien izplatītāku saslimšanu

Latviešu personvārdu izcelsme un ar tiem saistīti pētījumi mūsdienās

Spandžboba rajons un Beižas avots – jaunāko laiku vietvārdi Latvijā

Izvēloties mājai vai vietai nosaukumu, ļaudis ņem vērā to, kas tagad vai citā laikā būtisks apkaimes iedzīvotājiem. Starp jaunākajiem vietvārdiem ir Beižas avots Tumes pagastā, kas, iespējams, savu nosaukumu ieguvis laikā, kad televīzijā demonstrēja ziepju operu “Donna Beiža”. Iedvesmojoties no amerikāņu animācijas filmas bērniem “Sūklis Bobs Kvadrātbiksis”, Talsos vienu apgabalu vietējie iesaukuši par Spandžbobu, un tas nav vienīgais mūsdienu kultūras ienācējs starp jaunvārdiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un pētniece Sanda Rapa.

Populārākie vietvārdi un mājvārdi Latvijā ir koku nosaukumi. Topa augšgalā ierindojas “Ceriņi”, tam seko “Ozoliņi”, “Bērziņi” un citi koku nosaukumi. Ir gadījumi, kad mājai nosaukumu dod kāds, kurš nav tās cēlējs vai iemītnieks, piemēram, pašvaldība. Tad vietai nereti tiek piešķirts kāds populārs nosaukums, piemēram, “Kalniņi” vai “Rozītes”, taču jaunais mājas iemītnieks ar to nejūtas ērti.

“Latvietim ir tā, lai viņš dotu nosaukumu vietai, viņam ir jānostājas uz mājas sliekšņa, jāpaskatās apkārt, kas ir raksturīgs apkārtnei, un tā vārdā vieta jānosauc. Vai arī otrādi – jānostājas uz sliekšņa, jāpaskatās, kas mājā iekšā dzīvo, un tā jānosauc vieta,” uzskata Rapa.

 “Bieži vien cilvēki izvēlas neparastus nosaukumus, piemēram, slaveno “Ceriņu” vietā viņi varētu likt nosaukumu “Rutku mizas”.

Taču gadās arī tādas nesamērības, ka ļaudis grib nosaukt ļoti īpaši, un tad viņi izdomā, piemēram, “Abavas” nosaukt par “Simpsoniem” vai seno nosaukumu “Rātes” grib nosaukt par “Evas 71”,”

konkrētus gadījumus minēja pētniece. Taču šie visnotaļ oriģinālie nosaukumi visbiežāk neiederas vietvārdu ainavā.

“Arvien mazāk vārdos tiek sauktas pļavas, tīrumi, to daļas, kas agrāk bija vienas no vietvārdiem bagātīgākajām teritorijām,” atklāja Rapa. Šodien izzūd vai neparādās tādi vietvārdi, kā, piemēram, Biksiņu grava, Čībiņkalns, Dīvaliņu pļava, Cimboliņa akmens vai Draņķupīte.

Laukos iezīmējas tendence vienā vārdā nosaukt kādu lielāku teritoriju, kas iekļauj, piemēram, mežus, kalnus vai pļavas. “Pagājušogad vietvārdu dienā Gaiķu pagastā dzirdējām bieži pieminam vārdu Bičkas un, kad taujājām, kas tas ir, mums atbildēja, ka tā ir liela Gaiķu pagasta teritorija pagasta austrumu teritorijā, kur savulaik bijušas 15 saimniecības. Viena no tām bijusi Bičkas. Veidojas tādi vietvārdu došanas centri, kuri piešķir vietvārdus tādām tālākām teritorijām, kur nekas vairs neatrodas, kuras vajadzētu kaut kā nosaukt,” par vietvārdu tendencēm lauku teritorijās pastāsta Rapa.

Vēl ir gadījumi, kad senu nosaukumu vēlas aizstāt ar kādu ierastu vārdu. Visbiežāk tā gadās ar izlokšņu vārdiem, kuri cilvēkiem šķiet neparasti. Piemēram, “Bierzniekus” izvēlas aizstāt ar “Birzniekiem”, kas ir zināmāka vārda formu. Latvijā ir apmēram 200 mājas ar nosaukumu "Birznieki", taču, izvēloties nosaukumu "Bierznieki", tas būtu unikāls.

Pētniece norādīja, ka, lai vietas nosaukums oficiāli kļūtu par vietvārdu, tam jābūt zināmam plašākam cilvēku lokam, kuri pēc tā spēj identificēt konkrēto vietu. Ja ir vēlme kādas vietas nosaukumu iekļaut Latvijas kartē, jāsazinās ar Latvija Ģeotelpiskās informācijas aģentūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt