"Ar ko tu sarunāsies?"
Podkāsta formāts paliek nemainīgs – divu cilvēku saruna bez moderatora un iejaukšanās no malas. Šajā sezonā, piemēram, dzirdēsiet kādas solo un vienlaikus četru bērnu mammas sarunu ar... jā, tieši tas bija sarežģītākais, bet arī interesantākais jautājums, kuru uzdevām šai solo mammai: ar ko tu podkāsta sērijā sarunāsies? Jo jautājums jau patiesībā bija: kurš ir tas cilvēks, kurš tevi kādā dzīves posmā visvairāk atbalstījis kā mammu un kļuvis par tavas ģimenes stūrakmeni? Jo normāla un laimīga ģimene, kā jau noskaidrojām pirmajā sezonā, ir sastopama visdažādākajās kombinācijās un konfigurācijās.
Klausītāju atsaucība podkāsta pirmajai sezonai bija liela, un mums ar otru autori Martu Hercu arī pašām bija daudz jaunu ideju par to, kādus vēl ģimeņu "profilus" gribam uzmeklēt un pielauzt uz atklātu savstarpēju sarunu. Mūs priecēja arī tas, ka podkāsta iepriekšējo epizožu dalībnieki ar rezultātu bija apmierināti un dalība "Normālā ģimenē" vairākiem no viņiem palīdzēja nonākt pie interesantām atklāsmēm un jaunas pieredzes, tāpēc jau ar drošāku sirdi metāmies nākamo dalībnieku meklējumos.
Pamata uzstādījums otrajai sezonai ir tāds pats: mums ir svarīgi veidot intīmu gaisotni, kas klausītājam liktu justies tā, it kā viņam nejauši, bet leģitīmi radusies iespēja noklausīties pavisam privātu sarunu, kurā pāris apspriež savas attiecības, kopīgo bērnu audzināšanas un ģimenes dzīves organizēšanas pieredzi. Vēlējamies panākt, lai starp dalībniekiem veidojas maksimāli atklāta saruna, kurā neviens necenstos sevi prezentēt "nopulētā", īpaši pozitīvā veidā. Mūsu podkāsta dalībnieki ir cilvēki, kas spēj par sevi nedaudz pasmieties un ir gatavi atzīt, ka attiecības kādreiz pat bijušas uz sabrukšanas robežas.
Mums rakstīja arī klausītāji, kuri vēlējās, lai podkāstā tiktu atspoguļota arī viņu pieredze, ko raksturo ilgstoši centieni tikt pie bērniņa – kas reizēm vainagojas ar panākumiem, bet reizēm ne. Podkāsta otrajā sezonā sarunājas pāris, kuri atklāti atzīst: bez bērniņa viņi nereti nespēja justies kā īsta ģimene, un ilgstošā nespēja palikt stāvoklī attiecības gandrīz novedusi pamatīgā krīzē. Taču viņu stāsts beidzies citādi – pēc sešu gadu ilgām grūtībām abi tikuši pie mazuļa, un podkāstā runā gan par līdz šim piedzīvoto, gan par jauno, vēl nepazīstamo.
Ar savu vēl līdz galam neapgūto jauno dzīvi mūs iepazīstina arī kāds pāris, kuru sarunas ieraksts notiek brīdī, kad abu pirmajam bērniņam ir tikai trīs nedēļas! Gan viņu, gan daudzu citu pāru pieredze un sarunas man liek domāt, ka
šajā sezonā abas ar Martu daļēji apzināti un daļēji neapzināti dalībniekus esam "noķērušas" viņu īpašajos dzīves posmos – pārmaiņu un pārdomu laikā, kad kaut kas beidzies un kaut kas top.
Šoreiz vēlējāmies atspoguļot arī Latvijā nereti sastopamu situāciju, kad ģimeni veido etniski jaukts pāris. Arī pārim, kas piekrita piedalīties podkāstā, šis ir nosacīts pārmaiņu laiks, vismaz ikdienas dzīves fonā klātesošs, jo uz savu kopdzīvi Latvijā pārim nācies paraudzīties kontekstā ar neseno Krievijas iebrukumu Ukrainā un izmaiņām sabiedrības attieksmē. Vai politiskie lozungi un polārās nostājas, kas ir tik ļoti klātesošas mūsu ikdienas komunikācijā sociālajos medijos, patiešām spēlē lomu arī cilvēku attiecībās? Jo "piekārt" cilvēkam vienkāršotu apzīmētāju ir daudz grūtāk tad, kad to pazīsti vai, vēl vairāk, mīli.
Par autorēm
Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" idejas autores un veidotājas ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doležko. Viņas raidierakstā dalās arī savā personīgajā pieredzē.
Marta ikdienā ir audiovizuālās komunikācijas pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē, stāstniecības podkāsta "Muša" un dokumentālu filmu veidotāja.
Agra ir žurnāliste un publiciste, kura pēta un raksta par tēmām, kas saistītas ar mātišķības pieredzi, dzimumu līdztiesību, seksuālo vardarbību un sieviešu reproduktīvajām tiesībām.
Pirms diviem gadiem Latvijas mediju telpu saviļņoja dokumentāli pētnieciskais seriāls "Karmas latvieši", kura autores desmit trāpīgās sērijās pētīja maģiskās domāšanas un dziedniecības biznesa anatomiju Latvijā. Bija arī sērija, kas pievērsās jautājumam par izvēli savus bērnus skolot mājās, un tā lika par šo tēmu aizdomāties arī mums. Kas kopīgs ģimenēm, kuras vēlas bērnus mājskolot? Vai, domājot par viņu lēmumu, uzreiz spriežam, ka tas negatīvi ietekmēs bērnus un viņu nākotni? Vai arī esam gatavi ieklausīties viņu teiktajā, censties izprast lēmumu pieņemšanas procesu un ielūkoties viņu un bērnu ikdienā? Mūsu podkāsta otrajā sezonā sarunājas pāris, kuru divi dēli aug un skolojas mājās, un savās īsajās dzīvēs jau paguvuši pieredzēt gana daudz aizraujoša.
Pēdējos gados daudz nākas domāt par to, cik spējīgi kā sabiedrība esam pieņemt atšķirīgo un vai izjūtam to kā savu pienākumu – uzzināt, kā dzīvo cilvēki ar, piemēram, kustību vai redzes traucējumiem? Vai domājam par to, kāda ir viņu ikdienas pieredze un cik lielā mērā viņu eksistenci apgrūtina ne tikai vides pieejamības trūkums, bet, iespējams, vēl vairāk, līdzcilvēku attieksme? Mēs pašas ar Martu viena otrai godīgi atzinām, ka pazīstam ļoti maz cilvēku ar invaliditāti, un gribējām ieskatu sev nepazīstamā pasaulē gūt ne tikai pašas, bet piedāvāt arī saviem klausītājiem. Kādā no sērijām sarunājas pāris, kurā viens ir neredzīgs. Abi apspriež gan savu kopīgo pieredzi, gan arī sabiedrības attieksmi, uzzinot, ka redzīgs cilvēks ir kopā ar neredzīgu.
Aizvien ar pārsteigumiem
Vairāki no pāriem viens otram uzdod jautājumu: vai mēs patiešām esam ģimene? Kādam šķiet, ka bez bērna par ģimeni viņam savas partnerattiecības nav ļauts uzskatīt, bet citam – ka grūti saprast, cik ilgam laikam jāpaiet, līdz abi par ģimeni kļūs. Solo mamma, kuras vecākajam bērnam ir pāri 20, bet jaunākajam – tikai pieci, ir labprāt iesaistījusi savas ģimenes kodolā arī paplašinātās ģimenes locekļus un draugus, un ar prieku saka: "Mēs esam normāla ģimene".
Veidojot podkāsta jauno sezonu, mums ar Martu bija svarīgi, lai pašām joprojām ir interesanti. Iepriekšējās sezonas pieredze ļāva jau laikus runātājiem dot precīzākus padomus un ieteikumus, bet
liels bija mūsu prieks par to, ka dalībnieki un viņu sarunas mūs joprojām spēj pārsteigt un dziļi saviļņot, ļaujot sarunas pavedienam aizvīties negaidītos virzienos.
Lai gan katram pārim ir "profils" – veids, kā mēs viņus piesakām, kategorizējam un ievirzām sarunā, viņi vienmēr atrod veidu, kā šīs mākslīgi noteiktās robežas pārkāpt un iedvesmot ar savu raksturu, drosmi un atklātību. Piemēram, pāris, kas ilgus gadus nevarēja tikt pie bērniņa un kuru savā prātā bijām kategorizējušas kā "pāri, kas piedzīvoja neauglību un tika pie bērniņa", mūs pārsteidza ar to, ka daudz runāja par attiecību pirmajiem gadiem, gaidām pret partneri, kas nesaskanēja ar realitāti, krīzēm un to pārvarēšanu, vēl pirms bērna tēma kļuva var centrālo spriedzes avotu.
Tāpat pāris, kuru dēliņam sarunas laikā bija tikai trīs nedēļas, sniedza aizraujošu ieskatu ar izdevējdarbību saistītās profesijās Latvijā, kur darbs, šķiet, norit 24/7, un, lai gan izteikta ar smaidu, vienīgā iespēja no vāveres riteņa "izkāpt", šķiet, ir aiziet bērnu kopšanas atvaļinājumā. Pāris, kam centrālajai sarunas tēmai, šķiet, vajadzētu būt saistītai ar invaliditātes pieredzi attiecībās, būtiska daļa sarunas aizritēja, runājot par viena cilvēka ienākšanu jau, tā teikt, gatavā ģimenē, kurā jau ir bērns, ar kuru jādala šī bērna mammas uzmanība un uzmanīgi jāveido attiecības.
Raidieraksta "Normāla ģimene" producente ir Ieva Zariņa, redaktore Justīne Savitska, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālā identitāte – Beāte Bērziņa, skaņu operatori – Reinis Budze un Sendija Burka-Šaicanova, skaņu režisors – Ivo Tauriņš. Podkāstu "Normāla ģimene" iespējams klausīties lielākajās podkāstu straumēšanas vietnēs, kā arī Latvijas Radio mājaslapā un mobilajā lietotnē: https://ej.uz/LR_NormalaGimene
