Nākotnes pietura

Andris Vīksna: kā mūsdienās top laika prognozes

Nākotnes pietura

Julita Kluša - Latvijas galveno gļotsēņu pazinēja

Līga Lepse: viedo tehnoloģiju izmantošana dārzeņu audzēšanā un urbānā dārzkopība

Kāpēc kāpostus der stādīt kopā ar lavandu? Stāsta pētniece

Mūsdienās pētnieku atklājumi arvien vairāk palīdz gan lauksaimniecībā, gan dārzeņu audzēšanā un dārzkopībā. Noskaidrots, piemēram, ka arī Latvijā var audzēt edamame pupiņas, bet kaitēkļu ierobežošanai noder aromātiskie augi, Latvijas Radio raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Dārzkopības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadošā pētniece Dr. agr. Līga Lepse.

Edamame pupiņas var audzēt arī Latvijā

Latvijas klimats kļūst arvien piemērotāks edamames jeb nenobriedušu sojas pupiņu audzēšanai. "Edamame ir sojas pākstiņa, sojas pupiņa, kas ir nenobriedusi līdz galam. Tas ir līdzīgi, kā mēs zaļos zirnīšus ēdam vai cūku pupas vasarā nenobriedušas vārām, – tā ir apmēram tā pati gatavības stadija, kad edamame vēl ir mīksta, salda, garšīga, veselīga," skaidroja Lepse.

Soja kā tauriņziedis ir arī ļoti labs augs no vides aspekta, jo piesaista slāpekli. To audzēšana ir veids, kā nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, – garšīgi un veselīgi paēst, kā arī piesaistīt slāpekli, stāstīja pētniece.

"Mūsu klimats tam ir labvēlīgs. Šķirņu sortiments ir, jāsaka tā, diezgan ierobežots, bet tiek paplašināts. Zinu, ka šobrīd arī Beļģijā selekcionāri strādā pie vietējo šķirņu izveides, un mēs varam ļoti labi audzēt arī Amerikā iegūtu sēklu. Iespējas ir. Protams, pagaidām sēklas atrast nav ļoti vienkārši, tās ir jāpameklē, bet es ceru, ka ar laiku piedāvājums būs lielāks," norādīja Lepse.

Kāposti jāstāda pamīšus ar lavandām

Savukārt bioloģiskās daudzveidības un efektīvu resursu izmantošanas nolūkos norisinājies pētījums citā projektā par jauktajiem stādījumiem dārzeņkopībā jeb dārzeņu audzēšanu pamīšus slejās. 

"Cilvēki Eiropā un pētnieki arvien vairāk saprot, ka augi savstarpēji mijiedarbojas, un precīzi izlasīti augi viens ar otru var draudzēties.

Vajag tikai atrast tos labos kaimiņus, kuri viens otram var palīdzēt dažādos aspektos. Var palīdzēt augsnes auglības uzlabošanā, var palīdzēt slimību ierobežošanā, kaitēkļu dezorientācijā," stāstīja Lepse.

Ir noskaidrots, piemēram, ka kaitēkļiem novērst uzmanību jeb tos dezorientēt palīdz lavanda – visi tauriņi noteikti lido uz to. 

"Mums pirmajā gadā bija izmēģinājums, kurā vienā rindiņā auga kāposti, bet citā rindiņā lavanda, un tad atkal kāposti un lavanda. Mēs ieraudzījām tajā lavandas ziedēšanas laikā, ka virs lauka viss ir balts ar tauriņiem, un nodomājām – nu būs traki, ko mēs darīsim ar tiem kāpostiem? Bet rudenī viss bija brīnišķīgi. Tauriņi bija pilnīgi apjukuši un dezorientēti. Protams, bišķīt viņi bija paganījušies arī pa kāpostiem, bet salīdzinoši bija ļoti labi," stāstīja Lepse.

Pētniece norādīja, ka visi aromātiskie augi ļoti labi kalpo kaitēkļu dezorientēšanai un arī augsnes veselības uzlabošanai.

Urbānā dārzkopība

Pēdējos gados arvien populārākā kļūst urbānā lauksaimniecība un urbānā dārzkopība.

"Būtībā tā ir cilvēku attapība dažādās vietās pilsētvidē audzēt dārzeņus, augļus, dekoratīvos augus. Būtībā jebkurus augus, kas dod prieku garam, dvēselei, vēderam," norādīja Lepse.

Urbānā dārzkopība ir zaļās oāzes uz pilsētu balkoniem, lodžijām, palodzēm, terasēm un jumtiem, kopienu dārzi, konteineru un augsto dobju stādījumi, garšaugu dārzi un vertikālā dārzkopība. 

"Noteikti urbānā dārzkopība tagad kļūst plašāka dažādu apstākļu dēļ, tostarp arī tādēļ, ka cilvēki vairāk mēģina pieslēgties videi un dabīgajam, un ir sapratuši, ka var relaksēties, darbojoties ar augiem. Zināmā mērā šīs zaļās kustības, zaļā tendence gan pārtikā, gan dzīvesveidā ienāk arvien vairāk mūsu ikdienā, un cilvēki meklē risinājumus, kā tajā visā kopējā dziesmā ierakstīties," stāstīja Lepse. 

Pērn Dārzkopības institūts sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu uzsāka pētījumu, kurā ierīkoti divi identiski augsto dobju (konteineru) stādījumi: viens no tiem urbānā vidē – uz AREI piederošās ēkas terases Rīgā un otrs – lauku teritorijā Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centrā. 

Eksperimentā, kurā tika audzēti tomāti, redīsi, zirņi, salāti un baziliks, konstatēts, ka pilsētas gaisa piesārņojums, kas potenciāli varētu radīt risku, izaudzētās ražas kvalitāti tomēr nav ietekmējis. 

"Mēs gribējām kliedēt šo mītu. Pēc pagājušā gada rezultātiem varu teikt, ka būtisku atšķirību sastāvā nav, arī smago metālu sastāvā būtiskas atšķirības nav. Tā kā mūsu Rīga ir laikam tomēr diezgan zaļa un cilvēkam draudzīga vide. Nav mums tas gaiss tik slikts. Vai arī  tie augi to tā neuzņem, ja arī ir," norādīja Lepse. 

Tie gan ir tikai viena gada rezultāti. Šī gada ražai vēl tiek veiktas analīzes un apkopoti dati, norādīja Lepse.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti