Jaunais īres likums izīrētājiem uzliks par pienākumu nodrošināt īrniekiem vairāk pakalpojumu, vienlaikus virkne izmaiņu, piemēram, maksimālā īres termiņa noteikšana, dzīvokļu īpašniekus pasargās, izriet no nekustamā īpašuma ekspertu teiktā Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot”.
Autora ziņas
Keramiķa darbs līdzinās rakstnieka ikdienai – katru dienu nestrādā pie jauna darba, taču galvā raksta nepārtraukti, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” sacīja keramiķe Ingūna Skuja. Viņa ar amerikānieti Melisu Breidenu ir pāris gan dzīvē, gan mākslā. Savus darbus viņas paraksta ar pseidonīmu “Skuja Braden”.
Ēdiens liecina par mūsu identitāti tādēļ, ka, pirmkārt, ēdiens mūs veido, mēs bez ēdiena nevaram, tā ir pamatlieta, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atzina Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Astra Spalvēna. Otrkārt, ēdiens ir izvēle: mēs vienmēr varam izvēlēties starp divām dažādām lietām – ēdienu vai uzturu, sacīja pētniece.
Lai veidotos atmiņa, tostarp ķermeņa atmiņa, bez smadzenēm neiztikt – nav pamata domāt, ka ir atmiņas, kas lokalizējas tikai kaut kur perifērajos nervos vai muskuļos bez smadzeņu līdzdalības, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atzina neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Evija Miglāne.
Šobrīd Eiropas Kosmosa aģentūra strādā pie misijas "Comet Interceptor" izstrādes, kurā paredzēts "notvert" tālās komētas, kas lido no Orta komētu mākoņa, tādā veidā iegūstot informāciju par Visuma rašanos un Saules sistēmas attīstīšanos, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja Tartu universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis.
Apkaimju aktīvisti pilsētas vadībai būtu jātur zelta vērtē, viņi ir pilsētas acis un ausis, jo, sēžot kabinetā, nevar zināt, ko nepieciešams uzlabot, piemēram, kādā Āgenskalna šķērsielā, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” sacīja arhitekts, pilsētvides aktīvists un apvienības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Oto Ozols.
Topošajiem B kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kuri apmācības uzsāka līdz Ziemassvētkiem, bet pirmās medicīniskās palīdzības kursus atlika uz vēlāku laiku, šobrīd jāgaida rindā, lai tos apgūtu, jo, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, tie notiek viens pret vienu ar pasniedzēju, Latvijas Radio 2 raidījumā “Garāžas sarunas” pastāstīja autoskolas “Vanags” vadītājs Dainis Uzuliņš. Tas arī sadārdzinājis šo kursu izmaksas.
Šī gada janvārī spēkā stājās jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paredz Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) vidutāja lomu starp dzīvnieka īpašnieku un veterinārārstu gadījumos, kad sniegtais pakalpojums neapmierina. Ja izlīgumu nepanāk, jāvēršas tiesā, kur lemj, vai veterinārārsts ir vainīgs konkrētajā situācijā, Latvijas Radio 1 raidījumā “Ķepa uz sirds” informēja Zemkopības ministrijas pārstāve Antra Briņķe.
Visdrīzāk pārcelties no dzīves ūdenī uz sauszemi dzīvās būtnes mudināja konkurence, kā arī, iespējams, mainījās noteikti apstākļi jūrā, kas daļai lika pielāgoties dzīvei ārpus ūdens, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sprieda paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ervīns Lukševičs.
Laikapstākļiem uzlabojoties, skriešanai pievēršas arī tie, kas to iepriekš nav darījuši, nereti pārvērtējot savu fizisko sagatavotību – ar prātu gribas noskriet vairāk, nekā ķermenis sākumā spēj, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” sacīja funkcionālā fitnesa trenere Nika Linde. Viņa norādīja, ka viedpulkstenis, kas nolasa ne tikai veikto distanci, bet arī pulsu un citus rādījumus, pēc skrējiena var palīdzēt izanalizēt, vai temps un distance bija piemērota.
Izvēloties kapu apstādījumus, primāri jāpievērš uzmanība vietai – tā ir saulaina vai ēnaina. Mūsdienās jaunveidotos kapos, kur koki vēl nav izauguši lieli, visu dienu ir atklāta saule. Attiecīgi jāizvēlas – ēnainā vietā augi, kuriem labāk tīk ēna, saulainā – saulmīļi. Par modes tendencēm kapu iekopšanā un tam piemērotākajiem augiem stāstīja daiļdārzniece, Skaistiedarzi.lv ainavu arhitekte Dace Lukševica.
Latvija, iespējams, jau šovasar kļūs par Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) asociēto dalībvalsti. Centrs nodarbojas ne tikai ar augstas enerģijas daļiņu fiziku, bet arī sociāli nozīmīgiem pētījumiem, piemēram, senāk tieši CERN izgudroja skārienjutīgo ekrānu tehnoloģiju un internetu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors, Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims. Atlicis pēdējais solis – līguma ratifikācija Saeimā.
No pārsteigumiem un līdzību meklējumiem ar iepriekšējo paaudžu pārstāvjiem līdz asarām un sāpēm par cilvēku likteņiem – tā par sajūtām, pētot savu dzimtu, kas apkopots grāmatā “Manas dzimtas vēsture”, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” sacīja pasākumu producents un žurnālists Juris Millers. Dzimtaskoka izpētē atklājusies pat radniecības saite ar filozofu Imanuelu Kantu, kura brālis savulaik pārcēlies uz dzīvi Jelgavā.
Kad apkārt ir daudz ierobežojumu, nav vairs veco enkuru, pie kā turēties, lai sekmīgi un laimīgi dzīvotu, tādēļ šobrīd vēlams izdomāt jaunus, viegli sasniedzamus mērķus un koncentrēties uz to izpildes soļiem, nevis uz sajūtu, jo sajūta ir ilūzija, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilze Konrāde.
Šajā pavasarī īpaši aktuāla būs maltītes ieturēšana brīvā dabā. Organizējot pikniku, svarīga ir plānošana – cik daudz ņemt līdzi, kādus ēdienus gatavot un no kā labāk izvairīties. Ar ieteikumiem lieliskam piknikam Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv raidījumā “Piecas garšas” dalījās pavārs Ritvars Toms Logins.
Ja pētījumu finansē kādas industrijas līderis, pret rezultātiem jābūt piesardzīgākiem, jo, pat ja pētnieks vēlas būt maksimāli godīgs, viņš nav datu apstrādes programma un vienmēr paliek vieta interpretācijai, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ar viedokli dalījās Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs.
Ja cilvēkam ir zems pašvērtējums un nav laba saikne pašam ar sevi, to mēģina kompensēt, piemēram, salīdzinot sevi ar citiem, atdarinot kādu, tādā veidā zaudējot savu identitāti un jūtoties kā "viltotais zaķis", Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli?” skaidroja psihoterapeite Benita Griškeviča.
Mākslīgajam intelektam pietuvinātas tehnoloģijas Latvijā jau izmanto diagnostikā, piemēram, asins analizatoros laboratorijās, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” piemēru minēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas galvenais speciālists, profesors Aivars Lejnieks. Ja analizatorus papildina ar dažādiem algoritmiem, to tehnoloģiskās “smadzenes” var sniegt padomu, kādas kaites varbūtība jāizskata.
Viens no indīgākajiem Latvijā sastopamajiem zirnekļiem, kura kodums var izraisīt drudzi, temperatūru un vemšanu, ir mārīšzirneklis, taču tas ir tik rets, ka iespēja ar to sastapties ir ļoti neliela, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāve, bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Inese Cera.
Aktīvi pret vakcinēšanos tās pirmsākumos, 18. gadsimtā, iestājās tieši reliģiskas personas, kā, piemēram, mācītāji, kuri savus sekotājus aicināja nevakcinēties, jo to uzskatīja par velnišķīgu iejaukšanos jeb velna darbu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētniece Inga Vigdorčika.
Tā kā jaunajā soctīklā “Clubhouse” cilvēks nav redzams, turklāt netiek saglabāta ieraksta vēsture, lietotāji nereti atļaujas stāstīt daudz privātas informācijas, ko var izmantot potenciālie nelabvēļi un krāpnieki, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra uzņēmuma "ESET Latvija" informācijas tehnoloģiju (IT) inženieris Kārlis Bergmanis.
No invazīvām sugām iespējams gūt arī ekonomisku labumu, piemēram, veiksmīgs stāsts ir par apaļo jūras grunduli, ko zvejnieki iemanījušies ķert. Beidzamos gados to nozveja ir bijusi īpaši liela, tas tiek lietots pārtikā un konservēts, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe, atzīstot, ka ar tādu zvejas intensitāti būtu iespējams šo grunduļu populāciju regulēt.
Uzsākot video satura veidošanu, pietiek ar viedtālruni, Latvijas Radio 1 raidījumā "#DigitālāsBrokastis” sacīja sarunu šova “Pāļa Bazars” vadītājs Jānis Krīvēns jeb Krivenchy. Viņš zināja teikt, ka lielākā daļa pasaules populārāko vlogeru jeb video satura veidotāju izmanto “iPhone” vai “Samsung” telefonus, reizēm gan pievienojot ārējo mikrofonu labākai skaņai.