Šogad aizkavējusies vīnogu raža Latvijā

Šogad iekavējusies vīnogu raža Latvijā, tādēļ ražas apjomu zemnieki pagaidām nelēš, jo ir riski, ka daļa vīnogu šķirņu uz lauka nepagūs nogatavoties laika apstākļu dēļ. Tikmēr plēves tuneļos audzētās vīnogas ik gadu dod jau prognozējamu un labu vīnogu ražu. Vietējās galda vīnogas gan patlaban lielākoties iegādājamas tikai tirgos vai saimniecībās, nevis veikalu ķēdēs. Vīnkopju biedrība vērtē, ka nozarei ir potenciāls, bet vīnogu audzēšana līdz ražai prasa vairākus gadus, kas ietekmē attīstības ātrumu.

Tērvetes novada Kroņaucē vīnogu audzētājs Edgars Zihmanis izrāda dažas uz lauka izaudzētās izturīgākās vīnogu šķirnes. Tiesa, āra apstākļos audzētās ogas pagaidām vēl nav nogatavojušās, un ražas laiks šogad būs vēlāk laika apstākļu dēļ.

Šogad aizkavējusies vīnogu raža LatvijāSintija Ambote

"Sezonai nobeigums tagad ir svarīgākais brīdis, jo vasara bija mitra un pat salīdzinoši vēsa, vīnogas slikti gatavojās. Tāpat vīnogas šogad arī plauka vēlāk, nekā ierasts. Līdz ar to tā veģetācija ir atpalikusi par kādām 25 dienām. Uz šo laiku mēs parasti bijām jau novākuši baltās vīnogas un plānojām vākt zilās, bet tagad baltās pat vēl nav gatavas. Ja uznāks stiprāks sals, tad būs riski lauka ražu arī zaudēt," stāsta audzētājs.

Zihmanis vīnogas audzē jau 15 gadus, un saimniecībā patlaban ir ap 50 dažādu vīnogu šķirņu, pārsvarā krievu un ukraiņu selekcionētās. Lielākā daļa vīna koku aug plēves tuneļos jeb teltīs, kur raža gan patlaban ir pilnbriedā, un lielie galda ogu ķekari tiek nolasīti.

"Mums kādreiz auga laukā 70 koki, bet mēs izdomājām tomēr audzēt plēves tunelī. Pirmkārt, zem seguma audzējam, jo gribam pārdot ogas cilvēkiem, un tad tām jābūt kvalitatīvām. Otrkārt, tā plēve pasargā no slimībām, jo vīnogai ir lielas problēmas ar miltrasu mitrās vasarās. Lai nebūtu jāmiglo, tad koki ir zem plēves seguma un sāni ir vaļā. Te ir caurvējš, lai neveidojas kondensāts, un rezultātā slimību nav," skaidro Zihmanis.

Izaudzēto "Vīnogu dārzs" iztirgo uz vietas saimniecībā vai kādos tirdziņos, savukārt lielajiem veikaliem Latvijas vīnogas nepiegādā. Lai arī vietējām vīnogām jau ir savs patērētāju loks, konkurēt ar importētajām vīnogām ģimenes saimniecība neplāno. Tam pietrūkst platību, un neesot arī vēlmes.

Tikmēr Latvijas Vīndaru un vīnkopju biedrības pārstāvis Ričards Ivanovs norāda, ka vīna koku platības Latvijā ik gadu pieaug un arī biedrībā iestājas arvien jauni biedri. Taču vīnogu audzēšana līdz ražai prasa vairākus gadus, kas ietekmē nozares attīstības ātrumu.

"Vīnogu audzēšanā ir savas īpatnības, un līdz ar to ir jāiziet savs attīstības posms, lai tās platības pieaugtu. Bet tās jau aug, un Latvijas vīnogas jau var iegadāties gan Zemgalē, gan Kurzemē, gan Vidzemē.

Tāpat mazās alkoholisko dzērienu darītavas paplašina savas platības, lai varētu darināt vīnu arī no vīnogām, nevis tikai augu un ogu vīnu.

Un viņiem tā niša ir pietiekami liela, lai vīnogas audzētu. Un es domāju, ka tas ir lielākais potenciāls. Savukārt, runājot par vīnogu audzētāju kooperāciju, – tā būtu nepieciešama, lai varētu ar vietējām galda vīnogām ieiet kādās tirdzniecības ķēdēs. Bet tas vēl ir tālu, jo mums ir jāizaudzē vīnogu tik daudz, lai to varētu darīt," stāsta Ivanovs.

Arī biedrība apstiprina, ka vīnogu raža Latvijā šogad ir iekavējusies par aptuveni divām nedēļām. Taču vīnogu audzētāji spriež, ka vietējās šķirnes uz lauka paspēs nogatavoties arī šajos laika apstākļos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti