Kultūrdobe

«Kultūrdobe». Gleznotājas Avotiņas dārzu paplašina ar Liezēres ainavu

Kultūrdeva

«Kultūrdeva»

«Kultūrdobe». Zane un Vilis Daudziņi «Turbās» potē ābeles un pļauj kalmes

Aktieri Daudziņi Vallē audzē īpašas ābeļu šķirnes un bauda skaistākos saulrietus

Aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa un aktieris Vilis Daudziņš gada siltos mēnešus  pavada savā vasaras mājā Vallē. Šo vietu četrpadsmit gadu laikā viņi pārvērtuši par īstenu miera ostu, kur piemājas dīķī rūdīties, no pašu stādīto ābeļu ražas spiest sulu un jūsmot par košiem ziediem.

Vēlme pēc plašuma

Dzīvojot pilsētā, Daudziņi bieži izjuta vēlmi doties pie dabas. Tolaik bērni vēl bija mazi, tos lika ratiņos vai sprādzēja sēdeklīšos uz velosipēdiem un kopīgi devās zaļumos - uz mežu, Daugavmalu.  “Gribējās ciešāku dabas tuvumu. Man vienmēr paticis dzīvot laukos, bērnībā visas vasaras pavadīju pie vecmāmiņas. Līdz ar to es jutos izslāpusi pēc lauku plašuma,” atminas Zane.

Lauku mājas meklējumi norisinājās aptuveni gadu, un tieši ziemā, kad sniegs sedza zemi, skats, kas paveras no uzkalniņa uz mežu, lika saprast, ka šī ir īstā vieta. “Ļoti, ļoti gribējās atrast tādu lauku māju, lai ir sajūta, ka tu atbrauc pie savas vecmāmiņas. Tā, lai māja tevi gaida un tā ir tieši tāda – mazliet vecmodīga, ar visu veclaicīgo, kas mājai piederas – ābeļdārzu, ogulājiem, dažām diļļu dobītēm,” pastāsta Zane.

Ozoli gandrīz dižozolu statusā

Padoms, ja uz ozola lapām izveidojušās pangas:

Šī kaite raksturīga ozoliem un liepām. Ainavu arhitekte Dace Lukševica pastāsta, ka panglapsenes šajos bumbuļos dēj kāpurus. Šie kaitēkļi no ozolu lapām izsūc sulu.

Šī problēma norāda uz to, ka kokam pavājinājusies imūnsistēma. Iemesls tam varētu būt iepriekšējās divas sausās vasaras, jo šim kokam nepieciešams liels mitruma daudzums.

Kokam šie kaitēkļi nav nāvējoši, bet ar tiem iespējams cīnīties, sadedzinot lapas, uz kurām izveidoti bumbuļi. Izmēros lielam kokam grūti palīdzēt, jo to nevar nomiglot, kā arī nodrošināt pietiekami daudz mitruma.

Sākumā pagalms bija aizaudzis ar garu zāli, kurā iedzīvojies bariņš zalkšu. “Un tad solīti pa solītim, metru pa metram no mežonīgās dabas atkarojām savu teritoriju,” atminas Vilis. Viņam ļoti gribējās stādīt ābeles un redzēt, kā tās aug. No ābolu ražas Vilis spiež sulu.

Tā kā āboli ir viņa mīļākie augļi, dārzā aizvien tiek stādītas jaunas ābeles. Reiz pa ceļam uz darbu aktieris tirgū nogaršoja ļoti gardus ābolus “Signe Tillich” un acumirklī saprata, ka vēlas šo šķirni audzēt arī savā dārzā. Pārdevēja nebija gatava dalīties kaut ar zariņu no šīs ābeles, bet Vilis nepadevās un tos ieguva Dobeles Dārzkopības institūtā. No pieacotā pumpura jau izaudzis mazs kociņš. Viļa ābeļu selekcijas “dobē” aug arī kādreiz tik populārā šķirne “Serinka” un saldu ābolu šķirne, kurai piešķirts Daudziņu mājas nosaukums - “Turbu cukuriņš”.

Sētā aug vairāki bērzi un brangi ozoli, kuriem līdz dižkoka statusam pietrūkst vien daži desmiti centimetru. Ozolam, kurš atrodas pagalma vidū, stumbra apkārtmērs sasniedz apmēram 3 metrus un 60 centimetrus. “Mums visur pietrūkst drusciņ. Viss ir bērniem atstāts,” nosaka Vilis. Vienam no ozoliem Daudziņu pagalmā uz lapām izveidojušās lodveida spilgti zaļi bumbuļi jeb pangas.

Parasti pavasarī teātra sezona rit pilnā sparā un Vallē sanāk pavadīt pavisam maz laika, taču šis gads bija citāds. “Parasti dzīve ir tāda, ka tu atskrien, kaut ko sarušini, nopļauj un traucies atpakaļ uz Rīgu. Bet tagad, šajā lielajā slimībā, bija arī savs labums. Varēja redzēt, kā daba mostas,” par negaidīti iegūto brīvo laiku pavasarī priecājas aktieris.

Dārzs kā teātris

Vilim vieni no mīļākajiem ziediem ir miķelīši jeb ziemasteres. “Miķelīši – tas ir teātris. Tad ir pilnīgi skaidrs, ka sezona ir sākusies. Pēdējie ziedi, pēdējie āboli - tajā visā kaut kas ir...” sentimentāli nosaka Vilis.

“Es ļoti daudzus augus pārbaudu uz izturību. Es sevi rūdu vasarā, un viņiem jārūdās līdz ar mani. Ravēju tad, kad es varu,” pastāsta aktrise. Ja ilgāku laiku nav sanācis apliet augus, tad vainas apziņa liek kaut naktī to darīt. “Kaut kā viņi mani sauc un, ja viņi raud, tad man jānāk,” sirsnīgi nosaka dārza saimniece.

Nesen ravējot dobes, Zane nonāca pie atziņas, ka dārzam ir ievērojama līdzība ar teātri, jo daudzi augi tēlo un izliekas. “Piemēram, starp lauvmutītēm labprāt aug tieši balandas, nevis kādas citas nezāles, jo tās iedomājas, ka viņas tādas gandrīz nemanāmas, iemaskējušās, ka nepamanīs. Vai gurķos aug tādas nezāles, kurām tādas gaišzaļas lapiņas un dzelteni ziediņi. Gandrīz nevar atpazīt,” ar novērojumiem dalās Zane. Viņa atzīst, ka jābūt ļoti vērīgam, dārzs māca ne tikai redzēt, bet arī ieraudzīt un būt uzmanīgam.

Zanes sirdi spēj ielīksmot košie vasaras ziedi: “Man gribas kuplus košuma mūrus tajā visā zaļumā. Kad kaut kas zied, tie man vienmēr ir lieli prieki.” Ziemā, kad daba iekrāsojas piezemētos toņos, Zane rūpējas par palodzes augiem un reizēm, lai iedvesmotu augt, arī sarunājas ar tiem: ”Man ziemā ļoti pietrūkst kaut kā no dabas.”

Lai gan ziedi pārsvarā ir Zanes pārziņā, aiz mājas aug neliels rožu dārziņš, par kuru rūpējas Vilis. Tajā aug deviņi lieli krūmi. Lai arī ziemā dārzā būtu kāds zaļums, Vilim patīk stādīt mūžzaļus kokus un augus.

Vilis var pavadīt pat pusstundu, ēdot ogas tieši no krūma. Zane to dēvē par vīra vaļasprieku. “Ļoti meditatīvs process. Tu stāvi, un ļoti labi domājas,” par vitamīniem bagātīgo nodarbi nosaka Vilis. Ogas gan saldē ziemai, gan taisa sulu, kuru ļoti iecienījuši Daudziņu dēli.

Neparedzamā daba

Tiem, kuri nebaidās eksperimentēt un kļūdīties, protams, reizi pa reizei gadās kādi misēkļi. Bez tiem neiztikt arī šajā dārzā. Piemēram, lauvmutītes iestādīja priekšā astilbēm. Lauvmutītes izstiepās augstumā, saziedēja un to galotnēm nācās piešķirt nāves spriedumu, taču ziedi vēl kādu laiku lepni stāvēja vāzē un priecēja Zanes mammu Rīgā. “To nevar paredzēt, cik kurš augs būs garš un kādā krāsā,” par pārsteigumiem dārzā sajūsminās Zane.

Nelielo uzkalniņu, zem kura ir pagrabs, Zane nodēvējusi par Bastejkalnu. Lai skatu padarītu acij tīkamāku, tas apstādīts ar dekoratīviem augiem. Viens no tiem ir aktiera Andra Keiša dāvinātais kadiķis. Tas desmit gadu laikā izaudzis iepriekš neparedzētā izmērā. Pēc šī gadījuma Vilis sapratis, ka nevajag dāvināt kaut ko, kas draud izaugt lielāks par diviem metriem, jo līdz ar augu nāk arī atbildība par to.

Skaistākie saulrieti

Ainaviskais skats uz rietumu debespusi, kur atrodas dīķis un mežmala arī bija iemels, kāpēc Daudziņi šo vietu izvēlējās. Tieši terase, no kuras redzami visskaistākie saulrieti, ir Zanes mīļākā vieta šajā sētā.  “Tā man liekas ainaviskākā vieta,” nosaka  Zane. Saulrietu dažādie toņi, atspīdumi un mākoņi nebeidz pārsteigt un priecēt Zani, tāpēc ar tiem uzņemti neskaitāmi foto.

Šeit ikdiena rit nesalīdzināmi rāmāk nekā Rīgā. “Te galvenais ir brīvība. Tev nav jābūt tikos un tikos kaut kur. Vari būt pats sev laika menedžeris pilnā mērā un izlemt, vai tu celsies piecos, sešos vai deviņos. Vai pat var neko neizlemt un vienkārši darīt, kā tajā brīdī gribas. Šī ir atelpas vieta,” par laukiem saka Zane.

Šovasar žurnāliste Henrieta Verhoustinska devās ciemos pie kultūras personībām, lai paraudzītos, kā iekopti viņu dārzi un kas tajos aug. Izrādās, ka caur sarunām par dārzeņiem, ķibelēm dārza darbos un stāstiem, kas saistīti ar dobēm, talanta cienītāji var paraudzīties uz iemīļotajām personībām no pavisam cita skatu punkta. Visas “Kultūrdobes” sērijas iespējams noskatīties REplay.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti