Turcijas tuvināšanās Krievijai ir izsaukusi tās NATO sabiedroto valstu nosodījumu, īpaši no Amerikas Savienotajām Valstīm. Ankara gan uzsvērusi, ka neļausies šim spiedienam, kas saistīts ar plāniem iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmu no Krievijas. Turcija arī norādījusi, ka sarunas par S-400 sistēmu ir jau uzsāktas.
Autora ziņas
Venecuēlas opozīcijas līderim Huanam Gvaido Valsts kontrole aizliegusi ieņemt amatus valsts pārvaldē. Šis solis tiek uzskatīts kā pašreizējā valsts prezidenta Nikolasa Maduro mēģinājums mazināt Gvaido ietekmi. Cīņa par varu Venecuēlā saasinājās pēc tam, kad opozīcijas līderis sevi pasludināja par prezidenta pienākumu izpildītāju. Gvaido varu atzinušas vairāk nekā 60 pasaules valstis, tostarp ASV un vairākas no Eiropas.
Eiropas Savienība (ES), sākot ar 2022. gadu, grib visas jaunās automašīnas aprīkot ar ātruma ierobežošanas palīgsistēmu. Tā paredz šodien panāktā pagaidu vienošanās. Tiesa, jaunie ceļu drošības noteikumi vēl jāapstiprina dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam. Sagaidāms, ka šis process varētu aizņem vairākus mēnešus.
Eiropas Savienība (ES) sašaurinās imigrantu glābšanas operāciju “Sophia” Vidusjūrā. Misijā uz nenoteiktu laiku vairs nepiedalīsies bloka dalībvalstu kuģi. Saskaņā ar jauno plāno bloks turpinās tikai novērošanu no gaisa, kā arī Lībijas krasta apsardzes apmācības. Ja kāda no dalībvalstīm iebilst pret ieceri, tad šodien līdz pēcpusdienai tām ir iespēja izteikties.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Parīzē tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merekli un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru. Šo tikšanos bija noorganizējis Francijas prezidents Emanuels Makrons, lai puses pārrunātu savstarpējo sadarbību pirms Eiropas Savienības un Ķīnas samita, kas plānots jau aprīļa sākumā Briselē.
Mozambikas valsts prezidents Filipe Njusi noraizējies, ka ciklons „Idai” var būt prasījis vairāk nekā vienu tūkstoti cilvēku dzīvību. Tā viņš norādījis vietējai radiostacijai, uzsverot, ka lielā vētra radījusi liela apmēra humāno katastrofu. Reaģējot uz notikušo, Dienvidāfrika un ANO aicina palīdzēt visām stihijas skartajām valstīm, tostarp Zimbabvei un Malāvi.
Reaģējot uz 50 cilvēku nošaušanu mošejās, Jaunzēlandes valdība pirmdien nolēma padarīt stingrākus šaujamieroču iegādes un glabāšanas noteikumus. Uzbrucējs slaktiņu bija filmējis un pārraidījis tiešsaistē sociālajos tīklos. To lēno rekciju video bloķēšanā, kritizējusi arī premjerministres Džasinda Ārderna.
Slovākijas prezidenta vēlēšanās nevienam kandidātam neizdevās iegūt vairāk nekā 50%. Līdz ar to marta beigās tiks rīkota otrā kārtā. Tajā sacentīsies divi visvairāk balsu ieguvušie prezidenta amata kandidāti: juriste un valdības kritiķe Zuzana Čaputova un pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefčovičs, kuru savukārt atbalsta Slovākijas valdošā partija „Smer”.
Piektdien, 15. martā, aprit astoņi gadi kopš Sīrijas pilsoņkara sākuma. Tas prasījis vairāku simtu tūkstošu cilvēku dzīvību. Dažādas sīriešu atbalsta organizācijas norādījušas uz graujošajām karadarbības sekām, bet ANO uzsver, ka krīze Sīrija vēl nav pārvarēta.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps ar īpašu rīkojumu aizliedzis aviolaineru “Boeing 737 MAX” lidojumus valsts gaisa telpā. Līdzīgu lēmumu trešdien pieņēma Eiropas Savienības dalībvalstis un vēl pirms tam arī Ķīna, Kanāda un citas valstis. Ceturtdien ASV aviobūves kompānija "Boeing" apturēja visu savu "737 MAX" sērijas lidmašīnu lidojumus - 370 lidmašīnas visā pasaulē.
Atkal saasinājušās attiecības starp Turciju un Izraēlu. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien nodēvējis Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu par „tirānu”, kurš slepkavo palestīniešu bērnus. Šādi Erdogans reaģējis uz jaunāko Netanjahu sacīto gan par to, ka Turcijas līderis ir „diktators”, kurš arestē žurnālistus un tiesnešus, gan par to, ka Izraēla ir tikai ebreju valsts.
Otrdien, 12. martā, sazvanījušās ASV un Ķīnas amatpersonas un apspriedušas nākamos soļus, lai virzītos tuvāk jaunam tirdzniecības nolīgumam. Tiesa, detalizētāka informācija netika izpausta. Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps martā paredzēto tarifu paaugstināšanu Ķīnas precēm atlika, norādot uz progresu tirdzniecības sarunās ar Pekinu. Tāpat Baltais nams noliedzis, ka Trampa un Ziemeļkorejas līdera tikšanās būtu atstājusi negatīvu ietekmi uz ASV un Ķīnas attiecībām.
Sestdien Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido aicinājis iedzīvotājiem iziet ielās, lai protestētu pret valdošo režīmu. Reaģējot uz kampaņu arī pašreizējais valsts līderis un prezidents Nikolass Maduro uzrunājis savus atbalstītājus. Viņš iedzīvotājus aicina protestēt pret imperiālismu. Īpaši tajā Maduro vaino Amerikas Savienotās Valstis, kuras savukārt atbalstu paudušas Gvaido.
Ziemeļkorejas galvenajā satelītu palaišanas centrā vērojama aktivitāte. Par to ziņo eksperti, kuri balstās uz jaunākajiem satelītattēlu uzņēmumiem. Tas varētu nozīmēt, ka Phenjana sākusi objekta atjaunošanu pēc neveiksmīgā samita Hanojā. Eksperti gan norāda, ka šis komplekss nekad nav ticis izmantots ballistisko raķešu testiem, tādējādi nevajadzētu pārvērtēt šīs vietas un aktivitāšu nozīmīgumu.
Lietuvā sestdien, 3.martā, notiek pašvaldību vēlēšanas. Tajās sacenšas vairāk nekā 13 000 politiķu, kuri pretendē uz kādu no vietām pašvaldību padomēs. Savukārt aptuveni 400 kandidāti startē uz kādu no 60 mēra amata vietām. Lietuvā vēlēšanu balsošanas iecirkņi atvērti jau no plkst. 7 rītā un tiks slēgti plkst. 20.00.
Sestdien ārvalstu mediji ziņo par apšaudēm konflikta teritorijā Kašmīrā uz Indijas un Pakistānas robežas. Tur saņemtas ziņas par vairākiem bojāgājušajiem, tajā skaitā diviem Pakistānas karavīriem. Lai arī situācija ir saspīlēta, Indija un Pakistāna sola atturēties no darbībām, kuras tuvinātu abas puses karam.
Horvātijas galvaspilsētā žurnālisti un plašsaziņas līdzekļi protestēs pret valdību un valsts raidorganizāciju. Saskaņā ar akcijas dalībnieku teikt tās pēdējos gados ar dažādu tiesvedību ierosināšanu un kompensāciju pieprasīšanu, cenšas ierobežot viņu brīvību. Lai novērstu cenzūru, valdībai tiks izvirzītas 8 prasības.