Itālijā vēlēšanās vairāk balsu ieguvušo divu politisko spēku izvirzītais premjera amata kandidāts Džuzepe Konte uzsācis darbu pie valdības veidošanas, izbeidzot politisko krīzi, kurā valsts bija nonākusi pēc parlamenta vēlēšanām. Plānots, ka jaunais valdības sastāvs būs zināms jau tuvākajās dienās.
Autora ziņas
Vairāki ārvalstu mediji otrdien, 22. maijā, ieradās Ziemeļkorejā, lai atspoguļotu tuvākajās dienās plānoto kodolizmēģinājuma poligona demontāžu. Tomēr no žurnālistu grupas pēdējā brīdī poligonam nav tikuši pielaisti Dienvidkorejas mediju pārstāvji. Līdz ar to piekļuve tikusi nodrošināta tikai nelielai grupai no Krievijas, Ķīnas un ASV.
Venecuēlai var draudēt jaunas starptautiskās sankcijas pēc līdzšinējā valsts vadītāja Nikolasa Maduro atkārtotas pārvēlēšanas prezidenta amatā. Opozīcija vēlēšanu iznākumu nav atzinusi un notikušo nosaukusi par “farsu”. Tikmēr Limas grupas valstis, protestējot pret Maduro uzvaru vēlēšanās, ir atsaukušas savus vēstniekus no Karakasas un pieprasījušas paskaidrojumus no Venecuēlas vēstnieka savās valstīs.
Izraēlas pielietotais spēks pret palestīniešiem Gazas joslā nav bijis samērīgs. Par to piektdien, 18.maijā, paziņoja ANO cilvēktiesību komisārs Zeids Raads al Huseins. Viņš uzsvēra, ka kopš protestu sākuma Gazas joslā pie robežas ar Izraēlu bojā gājuši jau vairāk nekā 100 palestīniešu. Tādējādi, lai vairs nepieļautu situācijas turpmāku pasliktināšanos, piektdien ANO Cilvēktiesību padome atbalstīja neatkarīgu izmeklēšanas uzsākšanu par notikušo.
ASV īpašais prokurors Roberts Millers piekāpsies izmeklēšanā, kura sākta par Krievijas jaukšanos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās un Trampa kampaņas cilvēku saistību ar kontaktiem par Maskavu. Ar šādu paziņojumu nācis klajā Trampa advokāts Rūdijs Džuliāni. Advokāts uzsvēris, ka viņam Millera komanda norādījusi, - kamēr Tramps atradīsies prezidenta amatā, ir maz iespēju pret viņu izvirzīt apsūdzības.
Ķīnā ieradies Irānas ārlietu ministrs, lai gūtu lielāku skaidrību, vai Teherānai turpināt dalību kodolīgumā pēc tam, kad ASV to ir pametusi. Šī vienošanās ar lielvarām tika noslēgta 2015.gadā un garantēja, ka Irāna apmaiņā pret kodolprogrammas ierobežošanu saņem sankciju atvieglošanu. Irānas ārlietu ministra vizītei Ķīnā sekos viesošanās Maskavā, kā arī Briselē.
Francijas galvaspilsētā Parīze sestdienas, 12.maija, vakarā notikušo uzbrukumu, kurā ar nazi bruņots vīrietis nogalināja vienu un ievainoja četrus cilvēkus, varasiestādes izmeklē kā teroraktu. Saskaņā ar aculiecinieku teikto vainīgais pirms uzbrukuma kliedzis „Allāhu akbar”. Tāpat pēc notikušā atbildību uzņēmusies teroristu grupējums “Daīš’” jeb “Islāma valsts”.
Vācijas pilsētā Āhenē ceturtdien, 10.maijā, pasniegta Kārļa Lielā balva par ieguldījumu Eiropas vērtību un vienotības stiprināšanā. To šogad saņēma Francijas prezidents Emanuels Makrons par savu Eiropas atjaunošanas vīziju. Pēc Makrona sacītā, ceļš uz Eiropas vienotības stiprināšanu ir meklējams caur Francijas un Vācijas sadarbības stiprināšanu. Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele vērsa uzmanību uz to, ka Eiropa vairs nedrīkst pilnībā paļauties uz ASV.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuri Sīrijas pilsoņkarā atbalsta pretējās puses, trešdien, 9. maijā, tiekas Maskavā, lai apspriestu situācijas attīstību kara nomāktajā valstī, kā arī lai runātu par Irānas lomu reģionā. Sagaidāms, ka darba kārtību ietekmēs arī otrdien izšautās Izraēlas raķetes uz Sīrijas militāro bāzi, kā arī ASV izstāšanās no Irānas kodolvienošanās.
Pēc Amerikas Savienoto Valstu (ASV) izstāšanās no Irānas kodolvienošanās negaidītā vizīte uz Ziemeļkoreju devies ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Saskaņā ar paziņojumu žurnālistiem, viņš uz turieni devies, lai veiktu priekšdarbus prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samitam.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons pirmdien, 7.maijā, viesojoties Vašingtonā, mēģinās panākt, ka ASV neatsakās no kodolvienošanās ar Irānu. Savukārt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir nobažījies, ka transatlantiskajās attiecībās sāk iezagties iespējamā krīze starp Eiropu un ASV.
Itālija ir tuvu jaunu parlamenta vēlēšanu izsludināšanai pēc tam, kad valsts prezidents Serdžo Matarella ticies ar abu potenciālo politisko spēku līderiem, ziņo šīs valsts mediji. Viņi ir izklāstījuši savas prasības, kādos gadījumos piekritīs vairākuma valdības veidošanai. Sagaidāms, ka pirmdien, 7. maijā, vai vēlākais otrdien Matarella paziņos par turpmāko rīcības plānu.
Trešdien, 2.maijā, desmitiem tūkstošu cilvēku, atsaucoties uz Armēnijas opozīcija līdera Nikola Pašinjana aicinājumu, piedalās ģenerālstreikā visā valstī, bloķējot svarīgo transporta infrastruktūru, tostarp plašākās demonstrācijas ir galvaspilsētā Erevānā. Protesti notiek, jo parlaments neatbalstīja Pašinjana ievēlēšanu par premjerministru.
Ar jaunu sparu svētdien turpinās protesti Armēnijas galvaspilsētā Erevānā pret valdošo partiju, iedzīvotājiem pieprasot opozīcijas līdera Nikola Pašinjana ievēlēšanu par premjerministru. Tieši Pašinjans aizsāka demonstrācijas pirms vairāk kā divām nedēļām, kad Armēnijas valdošā partija nominēja un iecēla līdzšinējo valsts līderi un bijušo prezidentu Seržu Sargsjanu par premjerministru.
Uz trīspusējo tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru sestdien Maskavā ieradās Turcijas un Irānas kolēģi, lai galvenokārt runātu par šo valstu turpmāko sadarbību situācijas uzlabošanai Sīrijā. Sēde Maskavā, kas sasaukta pēc Eiropas Savienības un ANO kritikas, arī tika izmantota, lai apspriestu divpusējās attiecības.