«Dzelteno vestu» protests Parīzē pāraug vardarbībā

Francijas "dzelteno vestu" protesta akcijas organizatori sestdien, 16.martā, izsludinājuši "ultimāta" akciju, kas Parīzes centrā pulcējusi lielu skaitu cilvēku un ātri pāraugusi vardarbībā. 

«Dzelteno vestu» protests Parīzē pāraug vardarbībāHardijs Ventnieks

    Jau 18. sestdienu pēc kārtas „dzelteno vestu” kustība Francijā savus atbalstītājus aicina uz demonstrācijām pret valdību un tās īstenoto politiku. Šoreiz „dzelteno vestu” kustības dalībnieki pulcējās Parīzes centrā, galvenokārt uz Elizejas lauku avēnijas.

    Tur tika izlaupīti veikali, aizdedzināta banka, liekot evakuēt daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotājus.

    Vietējie mediji vēlāk ziņoja, ka ugunsgrēkā cietuši vienpadsmit cilvēki, to skaitā divi ugunsdzēsēji.

    Francijas iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs sociālajā vietnē “Twitter” īpašu vērību pievērsa šiem ļaunprātīgajiem dedzinātājiem. Viņš tos neuzskata ne par demonstrantiem, ne nemiera cēlājiem, bet par slepkavām.

    Savukārt pie slavenās Parīzes Triumfa arkas protestētāji policijas virzienā meta bruģakmeni.Protestētāji Elizejas lauku avēnijas tuvumā, kur bija izveidots liels drošības perimetrs un bija piesaistīti vairāk nekā pieci tūkstoši franču policistu, veidoja barikādes. Lai savaldītu protesta dalībniekus, policija viņu virzienā raidīja asaru gāzi un pielietoja arī ūdens metējus.

    “Kamēr mēs nepanāksim rezultātus, turpināsim protestēt par to, ko prasījām – algu palielinājumu, pensijām, pirktspēju. Visu. Un lai viņi nesaka, ka esam vardarbīgi. Mēs esam pacifisti un viss,” pauda protestētāja Martina Sūsa.

    „Dzelteno vestu” kustības organizatori nekārtības un vardarbību pasludināja par jauno akcijas „ultimātu” Francijas prezidentam.

    Tas savukārt raisa bažas par līdzīgu notikumu atkārtošanos.

    Vienlaikus „ultimāta” protesta organizatori cer, ka viņiem ar šo akciju izdosies piesaistīt jaunus cilvēkus, jo pēdējās nedēļās kustība saskaroties ar dalībnieku skaita samazināšanos. Aplēsts, ka pagājušajā sestdienā visā valstī demonstrācijās piedalījās aptuveni 28 tūkstoši cilvēku. Tā ir tikai viena desmitā daļa no pirmā protesta dalībnieku skaita.

    Tikmēr laikraksts „La Depeche du Midi” ziņo, ka Francijas prezidents dienu pirms protestiem, kopā ar sievu devies atpūtā uz kalniem.

    KONTEKSTS:

    "Dzelteno vestu" kustība Francijā radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

    Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.

    Daudzi no protestētājiem pieprasa Makrona atkāpšanos, bet valdība ir noraidījusi šīs prasības kā nedemokrātiskas. "Dzelteno vestu" protesti ir Makrona 20 mēnešu prezidentūras lielākā politiskā krīze.

     

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti