Vienlaikus sabiedrība slavē divus vietējos Kraistčērčas virsniekus, kuri izsekoja un aizturēja uzbrucēju. Un kā varoņus godina vairākus bojāgājušos, kuri ar savu ķermeni mēģināja pasargāt citus mošeju apmeklētājus.
Tikmēr Jaunzēlandes policija paziņojusi, ka citi 15.martā aizturētie cilvēki ar mošeju uzbrukumiem nav saistīti, kaut gan aizturēšanas brīdī bijuši bruņoti. “Operācijas laikā tika aizturēti divi cilvēki, kuriem konfiscēti ieroči. Viena persona, sieviete, atbrīvota, bet vīrietim izvirzītas apsūdzības par šaujamieročiem. Mēs uzskatām, ka viņi nebija saistīti ar uzbrukumiem,” paziņoja Jaunzēlandes policijas komisārs Maiks Bušs.
Savukārt vairākās valstīs Eiropā rūpīgi izmeklē aizdomās turētā labējā radikāļa Brentona Taranta iespējamo saikni ar reģionu. Pirms uzbrukuma izplatītajā manifestā Tarants atklāja, ka teroraktu sācis plānot pēc ceļojumiem Eiropā 2017.gadā, kur esot ticies ar ultralabējo grupējumu pārstāvjiem. Toreiz viņš bija Francijā, Spānijā un Portugālē. Taču vēl gadu iepriekš Tarants apmeklēja virkni Balkānu valstu, kur interesējās par vēsturisko cīņu vietām. Pērn Tarants devās uz Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju un vairākkārt uzturējies arī Turcijā.
Savukārt Jaunzēlandes premjere sola pieprasīt skaidrojumu no sociālās vietnes “Facebook”, kurā 28 gadus vecais uzbrucējs tiešraidē pārraidīja video ar slaktiņu. “Facebook”, reaģējot uz notikušo, paziņoja, ka pirmo 24 stundu laikā uzņēmums saistībā ar šo uzbrukumu izņēmis 1,5 miljonus video visā pasaulē.
Atklājies, ka viņš bija izsūtījis galēji labēji noskaņotaju „manifestu”. To e-pastā saņēma arī Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna birojs un vēl vismaz 30 citas amatpersonas. Tas notika deviņas minūtes pirms asiņainā uzbrukuma. Ārderna paskaidroja, ka dokumentā nebija iekļauta atrašanās vieta, tajā nebija iekļautas konkrētas detaļas, piebilstot, ka drošības dienesti par to tika informēti tuvāko divu minūšu laikā pēc šīs ziņas saņemšanas.
Tikmēr Jaunzēlandē policija aizdomīgas somas dēļ slēdza Danīdinas lidostu. Cilvēki no turienes tika evakuēti, un uz vietu nosūtīja spridzekļu neitralizēšanas vienību. Vērā jāņem, ka Kraistčērčas slaktiņa sarīkotājs šajā vietā bija dzīvojis un iepriekš sociālajos medijos rakstījis, ka sākotnēji tieši tur grasījies sarīkot uzbrukumu.
KONTEKSTS:
15.martā Jaunzēlandē sarīkotas apšaudes divās mošejās lūgšanu laikā, nogalinot 50 cilvēkus. Aizdomās par slaktiņa sarīkošanu policija aizturējusi 28 gadus veco Austrālijas pilsoni Brentonu Tarantu.
Uzbrucējs pie mošejām piebrauca ar automašīnu, iegāja ēkā un sāka šaut uz tur esošajiem cilvēkiem. Turklāt viņš notiekoša filmēja un pārraidīja tiešsaistē sociālajā vietnē "Facebook". Tajā uzbrucējs pirms slaktiņa sarīkošana bija paudis radikāli labējus uzskatus, vēršoties arī pret imigrāciju.
Zināms, ka Tarants ir galēji labējais ekstrēmists no Austrālijas. Viņa arsenālā bija vismaz pieci ieroči, divi no tiem pusautomātiskās šautenes.
Pēc notikušā Jaunzēlandes premjerministre paziņoja par darba grupas izveidi, lai strādātu pie ieroču kontroles noteikumu pārskatīšanas. Vienlaikus viņš pauda atbalstu stingrākiem ieroču kontroles noteikumiem.
