Abu valstu amatpersonu un ekspertu sarunās esot panākts būtisks progress svarīgos strukturālos jautājumos, tostarp par intelektuālā īpašuma aizsardzību, tehnoloģiju nodošanu, lauksaimniecību, pakalpojumiem un valūtu.
Baltā nama saimnieks sociālās saziņas vietnē "Twitter" norādīja, ka tuvākajā laikā tirdzniecības problēmas varētu pārrunāt ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Jaunos ievedmuitas tarifus daudzām Ķīnā ražotām precēm ASV plānoja noteikt no šā gada 1. marta.
Telekanāls CNN norādīja, ka ar šādu vienošanos Baltā nama saimnieks grib labāk aizsargāt ASV metāla industriju un sarunas ir veids, kā to panākt.
„Es mīlu tarifus, bet es mīlu arī vest sarunas. Pašlaik Ķīna maksā mums miljardiem dolāru gadā tarifos, un es pat vēl neesmu sācis. Lieta tāda, ja mēs panākam vienošanos, tad viņiem nav jāmaksā. Tas būs pilnīgi cits stāsts, jo mums būs taisnīga vienošanās….. Nebūs intelektuāla īpašuma zādzības, kā arī daudz citu lietu, kas notiek… Neviens cits prezidents to nav izdarījis,” paziņoja Tramps.
Tāpat Tramps tviterī norādīja, ka jau tuvāko divu nedēļu laikā varētu notikt abu līderu tikšanās viņa īpašumā Floridā, kur tiktu noslēgta šī tirdzniecības vienošanās.
Arī Ķīnas ziņu aģentūra “Xinhua” ziņo par šo nozīmīgo progresu tirdzniecības sarunās ar ASV, norādot, ka abas puses pēdējās četras dienas Vašingtonā risināja aktīvas sarunas, kurās Ķīnu pārstāvēja vicepremjers Liu He un viņa vadītā delegācija. “Xinhua” arī uzsver, ka ir sperts solis tuvāk variantam, kas apmierinātu abas puses.
Vēl pagaidām pāragri runāt par pilnīgu atrisinājumu tirdzniecības strīdam starp Ķīnu un ASV, bet pirmie, kuri pozitīvi reaģēja uz Trampa paziņojumi, bija akciju un valūtas tirgi.
Janvārī un februārī tika piedzīvots kritums akciju tirgos Āzijā tā dēļ, ka ASV ar pirmo martu plānoja palielināt tarifus Ķīnai.
Zināmu optimismu par strīdu noregulējumu 20. februārī radīja informācija par abu valstu tirdzniecības sarunu atsākšanu. Jau pagājušo piektdien pēc pirmajām pozitīvajām ziņām pieauga arī pasaules biržu indeksi.
Tagad aģentūra AFP vēstīja, ka šis Trampa solis varētu iedrošināt investorus.
Tāpat valūtas tirgos tika novērots juaņas pieaugums līdz septiņu mēnešu augstākajam līmenim.
KONTEKSTS:
Ja Ķīnai un ASV neizdosies atrisināt tirdzniecības jautājumus, tad pēc 1. marta muitas nodeva Ķīnas precēm un pakalpojumiem 200 miljardu ASV dolāru vērtībā palielināsies no 10% līdz 25%. Tāpat tiks izsvērta aktīvāka cīņa pret ASV tehnoloģiju zādzībām un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas jomā.