Ziemeļkoreja veikusi jaunu „ultramoderna taktiskā ieroča” izmēģinājumu, vēsta valsts mediji. Pēc viņu rīcībā esošās informāciju, tests bijis veiksmīgs, taču plašākus komentārus par ierīces veidu valstī nesniedza. Dienvidkoreja paziņojusi, ka nekas neliecina par Phenjanas kodolizmēģinājumiem vai ballistisko raķešu testiem. Arī ASV Valsts departaments pārliecināts, ka nav pamata satraukumam un Ziemeļkoreja turpina ievērot vienošanos par kodolatbruņošanos.
Autora ziņas
Itālijas valdība atteikusies veikt būtiskus grozījumus savā nākamā gada budžeta plānā, ko pieprasīja Eiropas Komisija (EK). Tādējādi otrdien iesniegtajā dokumentā ir vien nelielas izmaiņas. Tikmēr EK un citas organizācijas ir satrauktas par nestabilitāti, ko nākotnē var radīt Romas nevēlēšanās ievērot stingrākas prasības pār savām finansēm.
Latvija un citas valstis noraizējušās par situācijas eskalāciju Gazas joslā, kur kopš svētdienas, 11.novembra, ar jaunu sparu atsākusies vardarbība starp Izraēlu un palestīniešiem. Ir arī vairāki bojāgājušie, kā arī vairāki desmiti cilvēku tikuši ievainoti.
ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks Nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons brīdinājis Irānu, ka tā tiks "saspiesta [...] un spiesta tik ilgi, kamēr sāks kaukt". Ar šādu paziņojumu Boltons nācis klajā otrdien, 13. novembrī, vien nedēļu pēc tam, kad Vašingtona pieņēma stingrākus pretpasākumus pret Teherānas kodolprogrammu. Citas lielvaras un organizācijas uzskata, ka šādai rīcībai nav pamata, jo Irāna ievēro kodolvienošanās nosacījumus, bet Teherāna ir gatava meklēt veidus, kādos apiet ASV sankcijas.
Pirmo reizi astoņu gadu laikā Kipras valdība atvērusi divus jaunus robežšķērsošanas punktus ar Kipras turku pusi. Notikums tiek uzlūkots kā pirmais lielais panākums starp abām pusēm, kopš pērn izjuka ANO atbalstītās sarunas. ANO tuvākajā laikā turpinās atbalstīt abu valstu līderu centienus rast risinājumu ieilgušajam konfliktam, kas, iespējams, nākotnē varētu novest pie Kipras turku un grieķu daļas iespējamās atkalapvienošanas.
ASV prezidents Donalds Tramps var saskarties ar divām jaunām izmeklēšanām, kuras grasās virzīt demokrāti. Viena no tām gaidāma saistībā ar jaunā ģenerālprokurora Metjū Vitakera iecelšanu, kurš pirms tam kritizējis īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanu par Krievijas jaukšanos vēlēšanās. Savukārt otra par spiediena izdarīšanu pret medijiem "CNN" un "The Washington Post".
ASV prezdients Donalds Tramps sestdien, 10. novembrī, Parīzē tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai pārrunātu situāciju Sīrijā un apdraudējumu, kuru rada Irānu. Tomēr Tramps nepiedalīsies Parīzes Miera forumā, kurā būs vairāki valstu līderi, tostarp Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Vācijas kanclere Angela Merkele.
Ceturtdien, 8.novembrī, Briselē gaidāmas Serbijas un Kosovas valstu prezidentu sarunas. Tās jau iepriekš bija ierosinājusi Eiropas Savienība un augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, lai palīdzētu normalizēt attiecības starp abām valstīm. Tagad sarunas ir vēl nozīmīgākas, jo Kosova pirms pāris dienām ir noteikusi ievedmuitu precēm no Serbijas, kas var ietekmēt sarunas un attiecību uzlabošanos.
Itālijas senāts trešdien atbalstījis valdības likumprojektu, kurš paredz stiprināt pret imigrāciju, pret terorismu un pret mafiju vērstus noteikumus. Šī likuma atbalstīšana senātā bija svarīga, jo reizē tas bija arī uzticības balsojums pašreizējai Itālijas valdībai. Tomēr, lai tas stātos spēkā, šo likumprojektu vēl nepieciešams apstiprināt parlamenta apakšpalātai.
Jaunākajā sabiedriskās domas aptaujā Lielbritānijā secināts, ja referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notiktu tagad, tad lielākā daļa iedzīvotāju atbalstītu palikšanu blokā. Līdzīga neizlēmība vērojama arī britu valdībā. Politiķi ir neziņā, vai spēs rast tuvākajā laikā kompromisu ar Briseli un panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem. Kā viens no signāliem šai ieilgušajai neziņai ir arī vācu uzņēmuma "Schaeffler" lēmums par divu ražotņu slēgšanu Lielbritānijā.
Grieķijai pirmdien beidzas aizdevumu programma, kuras laikā tā saņēma vairāk kā 300 miljardus eiro lielu finansiālu palīdzību. Lai gan Eiropas Savienības iestādes šobrīd priecājas par Grieķijas ekonomikas atlabšanu, ne viens vien ekonomists ar piesardzību raugās uz turpmāko šīs Vidusjūras valsts attīstību.
Brazīlija svētdien paziņojusi par papildspēku nosūtīšanu uz robežu ar Venecuēlu, kur vakar izcēlušās sadursmes starp vietējiem un imigrantiem. Spriedzi veicinājusi kāda vietējā tirgotāja aplaupīšana un piekaušana. Par notikušo aizdomas kritušas uz venecuēliešiem. Reaģējot uz to, desmitiem brazīliešu uzbrukuši imigrantu nometnēm, aizdedzinot viņu teltis un iedzīvi, uz ko venecuēlieši atriebjoties aizdedzinājuši mašīnu ar Brazīlijas numurzīmēm.
Indijā pēc musonu lietusgāžu izraisītajiem plūdiem, kuros bojāgājuši vairāk nekā 300 cilvēku, situācija joprojām tiek raksturota kā smaga. Varasiestādes arī izplatījušas paziņojumu par to, ka šajā nedēļas nogalē ir gaidāmi jauni nokrišņi, ko pavadīs arī spēcīgas vēja brāzmas. Joprojām tūkstošiem cilvēku plūdu dēļ ir iesprostoti un gaida glābēju palīdzību.
Venecuēla svētdien apturējusi visas elektroniskās naudas transakcijas. Kā norādījis valsts prezidents Nikolass Maduro, šāds solis ir nepieciešams, gatavojoties jaunu banknošu izlaišanai, lai turpinātu valdības cīņu pret hiperinflāciju, kad nonākot aizvien vairāk naudai apgrozībā, tās vērtība sāk strauji sarukt, piespiežot izlaist arī turpmāk jaunas banknotes.
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) paudušas gatavību ieviest jaunas sankcijas pret Turciju, ja tā nereaģēs uz Baltā nama aicinājumu atbrīvot amerikāņu mācītāju, kurš apcietinājumā atrodas jau divus gadus. Nesaskaņas starp abām NATO valstīm radījušas bažas par nestabilitāti akciju tirgos, īpaši pēc tam, kad abas valstis savstarpēji piemērojušas vai paaugstinājušas tarifus importa precēm
ASV izlūkdienesti novērojuši aktivitāti Ziemeļkorejas raķešu rūpnīcā, taču ASV un Dienvidkorejas varasiestādes nekomentē šo medijos izskanējušo informāciju. Tiek vien norādīts, ka Vašingtona un Seula cieši sadarbojas šajā jautājumā. Tikmēr eksperti, par spīti ASV prezidenta optimismam vērš uzmanību uz to, ka Phenjana, lai arī virzās atbruņošanās virzienā, nav publiski paziņojusi, ka atsakās no kodolieročiem.
Lielbritānija, kura nosodījusi Krieviju par ķīmiskas vielas izmantošanu pret bijušo dubultaģentu, Starptautiskās ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas īpaši sasauktajā sesijā Hāgā rosinājusi paplašināt šīs institūcijas pilnvaras. Londona vēlas, lai ķīmisko ieroču uzraugs turpmāk varētu nosaukt arī atbildīgos par aizliegtas vielas izmantošanu. Plānots, ka balsojums par britu ierosinājumu notiks pēc divām dienām.
Valensijas ostā svētdien pietauvojies kuģis „Aquarius”, kas pagājušajā nedēļā Vidusjūrā izglāba 630 migrantus, kurus atteicās uzņemt Itālija un Malta. Turklāt šajā nedēļas nogalē Spānijai nācies uzņemt vēl ap tūkstoti migrantu, kuri izglābti pie tās krastiem. Reaģējot uz Madrides rīcību, Sarkanā Krusta pārstāvis aicināja arī pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm izrādīt lielāku solidaritāti migrantu jautājumā.