Vairāk nekā 200 cilvēku piektdien, 1. martā, pulcējušies uz tikšanos ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. “Lielā saruna ar prezidentu”, līdzīgi kā kaimiņvalstī Krievijā tiek rīkota katru gadu, piedaloties žurnālistiem, ekonomistiem, politologiem un dažādu sabiedrisko grupu pārstāvjiem.
Autora ziņas
ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nav spējuši panākt vienošanos otrajās kodolatbruņošanās sarunās. Šo faktu pēc abu līderu tikšanās preses konferencē apstiprināja arī pats Baltā nama saimnieks. Tikmēr viņa preses pārstāve Sāra Sandersa norādīja, ka par spīti sarunu iznākumam abu valstu delegācijas paudušas gatavību turpināt darbu pie šī jautājuma risināšanas arī nākotnē.
Vatikāns paziņojis par savu iekšējās izmeklēšanas uzsākšanu pret Romas katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš Austrālijā atzīts par vainīgu pedofilijā. Zvērināto tiesa atzinusi viņu par vainīgu divu kora zēnu seksuālā izmantošanā. Tikmēr viņa advokāts paziņojis, ka lēmumu pārsūdzēs. Tāpat tiesa atcēlusi iespēju līdz soda paziņošanai iemaksāt drošības naudu, tādējādi garīdznieks tiek apcietināts.
Jeļizaveta Peskova, kura ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīra meita, patlaban strādā Eiropas Parlamentā (EP) Briselē. Viņai gan neesot pieejas konfidenciāliem datiem. Savukārt viņas tēvs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka tā ir parasta stažēšanās, kura nav saistīta ar viņa pienākumiem vai ieņemamo amatu.
Itālijas valdošās koalīcijas partija "Piecu zvaigžņu kustība" uzrādījusi vājus rezultātus vēlēšanās Sardīnijā. Taču šīs partijas līderis, kā arī otra koalīcijas sadarbības partnere - labējā "Līga" - nolieguši, ka reģionālās vēlēšanas ietekmēs valdības stabilitāti. Tikmēr opozīcija prasa skaidrojumu no Itālijas valdības par "Līga" līdera Mateo Salvīni iespējamo saikni ar Kremli.
Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš sevi pašpasludinājis par prezidenta pienākumu izpildītāju, apsolījis kopā ar brīvprātīgajiem dabūt valstī humānās palīdzības kravas. Saskaņā ar Gvaido teikto, vismaz 300 tūkstošiem venecuēliešu draud nāve pārtikas un medikamentu trūkuma dēļ. Turpretī pašreizējais valsts prezidents Nikolass Maduro uzsvēris, ka valstī nav humānās krīzes un ASV šo palīdzības sniegšanu izmanto invāzijai.
Saūda Arābija vienojusies ar Ķīnu par vairākus miljardus vērta kopuzņēmuma izveidi, kas paredzēts naftas pārstrādei un citu šī derīgā izrakteņa produktu iegūšanai. Šis ir viens no veidiem, kādā Rijāda cenšas mazināt atkarību no naftas savā ekonomikā. Abu valstu līderi arī pauda gatavību ciešāk sadarboties.
Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro slēdzis robežu ar Brazīliju, lai bloķētu humānās palīdzības kravas nonākšanu valstī. Tikmēr opozīcijas līderis un pašpasludinātais prezidenta pienākumu izpildītājs Huans Gvaido turpina palielināt spiedienu pret Maduro. Šobrīd Gvaido kopā ar brīvprātīgajiem ir ceļā uz robežu ar Kolumbiju, kur gatavojas mēģināt dabūt valstī šīs kravas.
Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi pilnu atbalstu Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram, pret kuru Ungārija izvērsusi kampaņu. Tajā Budapešta vaino Junkeru, kā arī ungāru izcelsmes ASV miljardieri Džordžu Sorosu nelegālās migrācijas veicināšanā. Turklāt Ungārijas rīcību lūdz vērtēt arī Eiropas Tautas partijā, aicinot pat izslēgt Ungārijas līdera pārstāvēto politisko spēku.
Divi ciešākie Izraēlās premjerministra Benjamina Netanjahu konkurenti paziņojuši par spēku apvienošanu aprīlī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Līdz ar to vēlētājiem izvēlē būs jāizdara starp Netanjahu labējā spārna valdību vai arī kreisi noskaņotu alternatīvu. Sabiedriskās domas aptaujas uzrāda, ka pašreizējam Izraēlas premjeram izdosies nosargāt savu amatu.
Vjetnamas galvaspilsētā ieradās Ziemeļkorejas delegācija un tās galvenais sarunvedējs ar ASV Kims Hjokčolu. Viņš apmeklēja ASV un Ziemeļkorejas līderu otrajam samitam paredzēto norises vietu un tuvākajās dienās gatavojas tikties arī ar Savienoto Valstu sarunvedēju Ziemeļkorejai. Lai arī plašāka informāciju par samitu netiek sniegta, avoti medijiem norādījuši, ka Kims Čenuns uz samitu, iespējams, varētu doties ar vilcienu.
Ungārijā otrdien, 19. februārī, uzsākta jauna pret imigrāciju vērsta kampaņa. Tajā ungāru izcelsmes ASV miljardieris un filantrops Džordžs Soross un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers tiek vainoti par nelegālās imigrācijas atbalstīšanu. Brisele izskanējušo informāciju noraidījusi un uzskata par "viltus ziņām".
Venecuēlas valdība liegusi valstī iebraukt pieciem Eiropas Parlamenta deputātiem. Viņus uz šo iekšpolitiskā konflikta plosīto Latīņamerikas valsti bija uzaicinājis opozīcijas līderis un pašpasludinātais prezidenta amata pienākumu izpildītājs Huans Gvaido. Incidents noticis laikā, kad saasinājusies cīņa par varu valstī starp Gvaido un pašreizējo valsts vadītāju Nikolasu Maduro.
Sestdien Barselonā notiks iedzīvotāju demonstrācija, lai paustu atbalstu katalāņu separātistu līderiem, kuri nedēļas sākumā stājās tiesas priekšā par 2017. gada neatkarības referendumu. Plānots, ka šis tiesas process ilgs vismaz trīs mēnešus. Turklāt jāņem vērā, ka vairāki no apsūdzētajiem jau gadu atradas pirmstiesas apcietinājumā.
ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās vērojams progress, tā pēc abu pušu tikšanās Pekinā paziņojis Baltais nams. Arī Ķīna apstiprinājusi, ka pusēm izdevies rast vienprātību atsevišķos jautājumos. Tomēr vienlaikus Vašingtona piebilda, ka pirms gala vienošanās ir vēl daudz darāmā. Turpinājumā abas puses tirdzniecības sarunas aizvadīs Savienotajās Valstīs.
Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu izpildītāju, paziņojis, ka humānās palīdzības kravas valstī tiks piegādātas jaunnedēļ. Tikmēr valsts pašreizējais līderis Nikolass Maduro kritizējis Eiropu un pārējās valstis, ka tās neieklausoties visas tautas viedoklī.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns uzrunā par stāvokli valstī solījis aizsargāt kristīgo Eiropu pret imigrāciju, kura veicinot terorisma izplatību. Vienlaikus Orbāns ar jauniem pasākumiem cer uzlabot demogrāfisko situāciju valstī. Par spīti šīm izmaiņām iedzīvotājus un opozīciju tomēr neapmierina Ungārijas valdības izraudzītais kurss, pieprasot demokrātiskāku valsts pārvaldi.
Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā ceturtdien, 7. februārī, tiekas Višegradas grupas valstis, lai apspriestu šobrīd aktuālos jautājumus, tostarp Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, Eiropas Parlamenta vēlēšanas un bloka budžetu 2021. līdz 2027. gadam. Par to vēsta Polijas sabiedriskais radio.
Konkurences apsvērumu dēļ Eiropas Komisija (EK) noraidījusi Vācijas rūpniecības giganta “Siemens” ieceri apvienoties ar Francijas mašīnbūves uzņēmumu “Alstom”. Darījums noraidīts, neraugoties uz uzņēmumu piedāvājumu pārdot vai licencēt daļu vilcienu un dzelzceļa tehnoloģiju. Pēc notikušā Vācijas un Francijas valdības, kuras virzīja šo uzņēmumu apvienošanu, paziņojušas, ka rosinās izmaiņas bloka konkurences noteikumos.