Astoņus gadus kopš Sīrijas pilsoņkara sākuma krīze aizvien nav pārvarēta

Piektdien, 15. martā, aprit astoņi gadi kopš Sīrijas pilsoņkara sākuma. Tas prasījis vairāku simtu tūkstošu cilvēku dzīvību. Dažādas sīriešu atbalsta organizācijas norādījušas uz graujošajām karadarbības sekām, bet ANO uzsver, ka krīze Sīrija vēl nav pārvarēta.

Starptautiskie donori, tostarp Eiropas Savienība, apsolījuši kopumā piešķirt vairāk nekā 6 miljardus eiro, lai palīdzētu kara plosītajai valstij.

Par pilsoņkara sākumu Sīrijā tiek uzskatīts 2011. gada 15. marts, kad Sīrijas dienvidos, Darā,  sākās plaša iedzīvotāju demonstrācija pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu. Tai sekoja citi protesti pārējās Sīrijas pilsētās, līdz sadursmes starp demonstrantiem un drošības spēkiem pārauga bruņotā konfliktā.

Vēlāk konfrontācija sākās starp Sīrijas valdības spēkiem un dažādajiem grupējumiem - kurdu spēkiem un mērenajiem un radikāliem sunnītu nemierniekiem, ap 2013., 2014. gadu iesaistījās vēl citi grupējumi, kas daudzviet iekļauti teroristisko organizāciju sarakstā, piemēram, „Al-Qaeda” un “Daīš” jeb „Islāma valsts”.

Vēl līdz šim brīdim Sīrijā notiek cīņa pret „Islāma valsts” kaujiniekiem. Pēdējā no tām notiek Baguzas ciemā. Tas atrodas Sīrijas austrumos pie Eifratas upes un tiek uzskatīts par pēdējo džihādistu grupējuma bastionu šajā valstī.

Apvienoto Nāciju Organizācija un dažādas sīriešu atbalstošās organizācijas norādījušas uz smagajām sekām, ko karš atstājis uz Sīrijas iedzīvotājiem ne tikai dzimtenē, bet ārpus tās.

Astoņus gadus kopš Sīrijas pilsoņkara sākuma krīze aizvien nav pārvarētaHardijs Ventnieks

    Saskaņā ar pētījumu, ko veikusi franču grupa „Handicap International” par 2017. un 2018. gadu, vairāk nekā trīs piektdaļās sīriešu ģimeņu, kas devušies bēgļu gaitās, ir kāda persona ar invaliditāti. Bet kopumā, saskaņā ar ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja datiem, karš ir negatīvi skāris 2,9 miljonus cilvēku, kuri ieguvuši invaliditāti uz mūžu.

    Vairāk nekā 370 000 cilvēku ir zaudējuši dzīvību Sīrijas pilsoņkarā. Pēc dažu opozīcijas aktīvistu sacītā, kopējais upuru skaits pat varētu būt vēl lielāks un pārsniegt 400 000. Lielbritānijā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija „Syrian Observatory for Human Rights” vērsa uzmanību uz to, ka no visiem bojāgājušajiem aptuveni viena ceturtā daļa ir civiliedzīvotāju.

    Tikmēr ASV nevalstiskā organizācija „CARE” akcentējusi faktu, ka konflikts ir veicinājis lielāko iedzīvotāju pārvietošanos, kāda pieredzēta kopš Otrā pasaules kara.

    ANO lēš, ka karadarbība piespiedusi aptuveni 13 miljonus sīriešu iedzīvotāju no kopumā 23 miljoniem pamest savu mājvietu. ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos norādīja, ka 6,2 miljoni sīriešu pārvietošanās notikusi valsts iekšienē, bet 5,6 nācies doties bēgļu gaitās ārpus valsts. Piemēram, Turcija ir uzņēmusi aptuveni 3,6 miljonus Sīrijas bēgļu, bet Libāna vairāk nekā miljonu.

    Ceturtdien, 14. martā, starptautiskie ziedotāji Sīrijai veltītā konferencē Briselē apsolīja piešķirt teju septiņus miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 6,2 miljardus eiro. Par to paziņoja Eiropas Savienības humānās palīdzības un krīžu kontroles komisārs Hrists Stiljanidis.

    ANO pirms šīs konferences uzsvēra, ka krīze Sīrija vēl nav beigusies. Tāpat organizācija norādīja, ka tai vajadzīgi aptuveni 7 miljardi eiro, no kuriem 4 miljardus tā plāno izmantot palīdzības sniegšanai sīriešiem, kas kara dēļ spiesti pamest valsti un uzturas kādā no Sīrijas kaimiņvalstīm, bet vēl 3 miljardi eiro vajadzīgi, lai parūpētos par cilvēkiem, kas palikuši Sīrijā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti