Sji Dzjiņpins Eiropā ieradies vairāku dienu vizītē. Vispirms viņš apmeklēja Itāliju, kur tika parakstīta sadarbības vienošanās par tā dēvēto „jauno zīda ceļa”. Tas savienos Āziju ar Eiropu. Tālāk viņam bija nozīmīga tikšanās Francijā ar tās prezidentu Emanuelu Makronu un citām augsta ranga Eiropas amatpersonām.
Visu četru amatpersonu kopīgajā preses konferencē Makrons sāka ar paziņojumu Ķīnai. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienība respektē Ķīnu un tādu pašu attieksmi Brisele sagaida arī no Pekinas. Tikai šādā gadījumā, pēc Makrona domām, starp abām pusēm ir iespējams izveidot ciešāku sadarbību.
Tāpat Francijas prezidents savā paziņojumā neslēpa, ka Eiropa sagaida, ka Ķīna cienīs bloka vērtības, kuras tā cenšas veicināt visā pasaulē, tostarp demokrātiju, brīvības un citas.
Savukārt Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sagaida progresu attiecībās ar Eiropas Savienību (ES).
Viņš pauda, ka ir jāpārvar „aizdomas” abu pušu savstarpējās attiecībās, lai varētu spert soli uz priekšu.
Sji norādīja arī uz dažādiem izaicinājumiem globālā mērogā, ar kuriem abām pusēm ir jāsaskaras, piemēram, risinot klimata pārmaiņas.
Vienlaikus Ķīnas vadītājs nenoliedza, ka viņa valsts ar Eiropas Savienību ir konkurenti, taču viņš sliecās vairāk uz pozitīvajiem aspektiem, ko ciešāka sadarbība varētu dot.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kurš arī piedalījās apspriedē, bija neitrāls un vairāk izcēla vispārīgu informāciju, piemēram, ka Eiropas Savienība ar Ķīnu ir draugi. Tomēr kopumā Eiropas Savienības institūcijas ir piesardzīgas un principā dominē nostāja, ka pret Pekinu ir jāieņem stingra nostāja, lai panāktu taisnīgus nosacījumus.
Uz šobrīd vājajām vietām sarunās starp Eiropas Savienību un Ķīnas ciešāku sadarbību norādījusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa uzsvēra, ka bez apjomīgā Ķīnas infrastruktūras projekta „Viena josta, viens ceļš” pārējie eiropieši vēlas redzēt plašāku sadarbību, kura notiku arī tirdzniecības un investīciju jomā.
Merkele paskaidroja, ka pašlaik galvenā problēma ir tā, ka Eiropa neredz ieguvumu no šīs sadarbības ar Ķīnu, ja tiek runāts tikai par tā dēvēto „jaunā zīda ceļa” projektu.
Ziņu aģentūra AFP izcēlusi vēl arī citu faktu, ka gan Eiropas Savienība, gan Ķīna ir saskārusies ar ASV prezidenta Donalda Trampa protekcionismu un pastiprināto vēlmi aizsargāt savu tirgu, radot dažādus satricinājumus starptautiskajā vidē, mudinot abas puses uz ciešāku sadarbību.
Uz to aicināja arī Francijas un Ķīnas prezidents kopīgajā preses konferencē, uzstājot uz Ķīnas un Eiropas Savienības vienotu problēmu risināšanu.
Neatkarīgi no Briseles un Pekinas sadarbības formas Vācijas kanclere norādīja, ka daudzpusīga tirdzniecības sistēma nevar pilnvērtīgi pastāvēt bez Amerikas Savienotajām Valstīm.
