Turcija nepakļausies ASV spiedienam un gatava pirkt pretgaisa aizsardzības sistēmas no Krievijas

Turcijas tuvināšanās Krievijai ir izsaukusi tās NATO sabiedroto valstu nosodījumu, īpaši no Amerikas Savienotajām Valstīm. Ankara gan uzsvērusi, ka neļausies šim spiedienam, kas saistīts ar plāniem iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmu no Krievijas. Turcija arī norādījusi, ka sarunas par S-400 sistēmu ir jau uzsāktas.

ASV brīdinājusi Turciju, ka šīs konkrētās vienošanās dēļ ar Krieviju pret Ankaru varētu tikt ieviestas sankcijas un arī tikt nobloķēta tās dalība Savienoto Valstu ražoto iznīcinātāju F-35 programmā.

Ceturtdien četri ASV senatori ierosināja likumprojektu, kas varētu nobloķēt Savienoto Valstu iznīcinātāju piegādi Turcijai līdz brīdim, kamēr tā atteiksies no Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādes.

ASV senators Džeimss Lankfords norādīja, ka ASV apzinās, cik Turcija ir svarīgs NATO sabiedrotais, kurš ir gatavs risināt arī daudzus jautājumus, tostarp tādus, kuri skar ASV nacionālās drošības prioritātes. Taču arī viņš vienlaikus bija satraukts par Ankaras sadarbību ar Maskavu.

ASV senators vērsa uzmanību, ka Krievija pie jebkuras iespējas tomēr cenšas mazināt NATO un Vašingtonas ietekmi pasaulē.

Turcija nepakļausies ASV spiedienam un gatava pirkt pretgaisa aizsardzības sistēmas no KrievijasHardijs Ventnieks
    Tāpat ASV noraizējusies par tehnoloģiju, kura ir Krievijas aizsardzības sistēmā S-400 un kura ļauj Maskavai iegūt datus par NATO lidmašīnām, un par to, cik lielā mērā šī Krievijas aizsardzības sistēma ir savietojama NATO operācijās.

    ASV amatpersonas ir jau vairākkārt brīdinājušas par negatīvajām sekām, ko šīs pretgaisa raķešu aizsardzības sistēmas vienošanās nodarīs ASV iznīcinātāju programmai F-35.

    Vašingtona uzskata, ka Krievijas aizsardzības sistēmas vietā vajadzētu kā alternatīvu izvēlēties ASV pretgaisa aizsardzības sistēmu „Patriot”.

    Uz to Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu norādīja, ka vienošanās ar Krieviju ir jau parakstīta, tādējādi tā ir jau spēkā esoša un pusēm atlicis tikai vienoties par piegādes procesu.

    Čavušolu uzsvēra, ka Ankarai tagad ir pienākums pret Krieviju un ka spiediens no citām valstīm ir pretrunā ar starptautiskajiem likumiem.

    Tāpat ārlietu ministrs piebilda, ka Ankara ir izpildījusi savas saistības, tostarp pret ASV uzņēmumu „Lockheed Martin”, kas ražo F-35 iznīcinātājus, ko piegādās Turcijai. Čavušolu piebilda, ka šajā vienošanās Turcija arī ievērojusi savus pienākumus un daļu detaļas tā tomēr ir saražojusi savā valstī.

    Tiek norādīts, ka domstarpības starp Turciju un vienu no tās galvenajām NATO sabiedrotajām – Amerikas Savienotajām Valstīm – pastāv arī citos jautājumos. Piemēram, abu valstu viedokļi atšķiras par krīzes risinājumu Sīrijai. Arī Vašingtonas lēmums neizdot trimdā esošo musulmaņu sludinātāju Fetullu Gilenu, kurš apsūdzēts par neveiksmīgā puča organizēšanu Turcijā 2016. gadā, nav nācis par labu abu NATO sabiedroto attiecībām.

    Ja Krievija piegādās aizsardzības sistēmas S-400, kas varētu notikt jau vasaras vidū, jūlijā, tad pastāv iespēja, ka varētu sekot ASV pretreakcija, pieņemot sankcijas un apturot iznīcinātāju piegādi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti