Grieķijas premjerministra Alekša Cipra valdība sestdien izturējusi neuzticības balsojumu parlamentā, kura mērķis bija bloķēt viņa panākto vienošanos ar kaimiņvalsti Maķedoniju par tās nosaukuma maiņu, vēsta AP.
Autora ziņas
Svētdien Spānijas ostas pilsētā Valensijā ieradušies izglābtie migranti no Francijas nevalstiskās organizācijas kuģa "Aquarius". Kopumā 629 cilvēki, kuri tika izglābti pagājušajā nedēļā Vidusjūrā. Madride viņus uzņēma pēc tam, kad Itālija un Malta bija atteikusies atvērt savas ostas.
Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni sestdien brīdinājis, ka ostas migrantiem būs slēgtas. Arī Vācijā palielinās atbalsts stingrākas valsts nostājas ieņemšanai pret potenciālajiem patvēruma meklētājiem, īpaši pēc tam, kad no amata par nepamatotu patvēruma piešķiršanu atlaista Vācijas migrācijas biroja direktore.
Ukraina "melnajā sarakstā" iekļāvusi teju 200 Krievijas tīmekļa vietnes un prokrieviskas mājaslapas, ziņo Ukrainas mediji. Politikas komentētāji vērš uzmanību uz to, ka Kijevas pretpasākumi pret Maskavu tiek pieņemti laikā, kad Krievijā sācies pasaules kauss futbolā un Kremlis norādījis, ka darīs visu, lai nepieļautu, ka Ukraina varētu traucēt šī turnīra norisei.
Kopš 2015.gada Saūda Arābijas vadītie koalīcijas spēki ir iesaistījušies savā vienā no lielākajām cīņām pret šiītu hutiešu nemierniekiem Jemenā. Cīņas notiek pie ostas pilsētas Hudeidas, kura atrodas pie Sarkanās jūras. Šai vietai ir liela nozīme pārtikas piegādei Jemenai. Uz to norādījusi arī ANO Drošības padome, kura, par spīti ieroču zalvju apmaiņai starp šīm karojošajām nometnēm, mudinājusi puses saglabāt ostu atvērtu pārtikas un humānās palīdzības kravām.
Grieķijas parlaments ceturtdien lemj par opozīcijas aicinājumu sarīkot neuzticības balsojumu pret premjerministra Alekša Cipra vadīto valdību, kas pēc 27 gadus ilgušā strīda ir panākusi vienošanos ar Skopji par Maķedonijas valsts jauno nosaukumu. Tiesa, par spīti opozīcijas iebildumiem, maz ticams, ka lēmums būtu nelabvēlīgs Cipram un viņa vadītajai valdībai.
Sankciju mazināšana Ziemeļkorejai var notikt tikai pēc tās pilnīgas kodolatbruņošanās. Tā pēc tikšanās Seulā ar Dienvidkorejas un Japānas amatpersonām paziņoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš arī noliedza Ziemeļkorejas medijos izskanējušo informāciju, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns būtu vienojušies par pakāpenisku šī procesa norisi. Tādējādi Phenjanai noteiktas sankcijas joprojām ir spēkā un tiks atceltas tikai pēc pilnīgas kodolprogrammas ierobežošanas.
Otrdien, 12.jūnijā, Vācijas iekšlietu ministram Horstam Zēhoferam vajadzēja prezentēt patvēruma politikas reformu plānu, kas paredzēja rosināt stingrāku nostāju pret migrantiem. Taču domstarpību dēļ ar kancleri Angelu Merkeli ministrs bijis spiests uz nenoteiktu laiku apturēt sava plāna prezentēšanu.
Pēc vairāk kā gada, uz tā sauktās Normandijas grupas sarunām Berlīnē, pulcējās Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas amatpersonas, lai risinātu ar Ukrainas miera procesu saistītus jautājumus. Kā norādīja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, tagad bija īstais laiks tikties, ņemot vērā neskaitāmos pamiera pārkāpumus Ukrainas Austrumos. Tomēr kopumā gan Berlīne, gan Parīze paudusi piesardzīgu optimismu, ka tām izdosies panākt Kijevas un Maskavas lielāku iesaisti miera procesa noteikumu ievērošanā.
Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers jau vairākkārt paudis vēlmi kardināli pārskatīt valsts patvēruma politiku. Plānots, ka šodien Zēhofers medijus iepazīstinās ar kopumā 63 ierosinājumiem.
Spānija paudusi vēlmi uzņemt kuģi ar vairāk nekā 600 migrantu no Vidusjūras, kamēr Itālija un Malta turpinājušas ignorēt arī starptautiskos aicinājumus, atsakot kādā no šo valstu ostām uzņemt izglābtos cilvēkus. Viņi kopš vakardienas atrodas uz nevalstiskās organizācijas kuģa Vidusjūrā starp Sicīliju un Maltu.
Austrija grasās no valsts izraidīt ap 60 turku izcelsmes imamus un viņu ģimenes, norādot, ka šie cilvēki ir iesaistīti “politiskajā islāmā”, pavēstījis Austrijas iekšlietu ministrs Herberts Kikls, ziņo AFP.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka veiksmīgi pabeigta sagatavošanās sarunām ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Abu līderu samits plānots 12.jūnijā Singapūrā.
Ukrainas parlamentā atbalstu guvis ierosinājums izveidot neatkarīgu pretkorupcijas tiesu. Vienlaikus parlamentārieši nolēmuši atlaist finanšu ministru, kurš atklāti runājis par korupciju valstī. Nav skaidrs, kā šos notikumus vērtēs Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), no kura Ukraina cer saņemt aizdevumu.
Ik pa brīdim nākas dzirdēt par atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu gatavību rosināt sankciju pārskatīšanu pret Krieviju. Šonedēļ par to paziņoja arī Itālijas jaunās valdības vadītājs Džuzepe Konte. Tāpat Austrijas valdības vadītājs nav slēpis, ka gribētu izvērst lielāku ekonomisko sadarbību ar Krieviju, kad šonedēļ Vīnē tikās ar Vladimiru Putinu. Par ekonomiskajiem ieguvumiem domā arī Vācija. Tikmēr Ungārija un citas dalībvalstis Kremli izmanto kā iespējamo kaulēšanās instrumentu blokā.
Irāna paziņojusi par plānu palielināt urāna bagātināšanas jaudu, vienlaikus norādot, ka, šādi rīkojoties, tā nepārkāpj kodolvienošanās nolīgumu, kas 2015. gadā tika noslēgts ar lielvarām. Šis paziņojums noticis laikā, kad Eiropas valstis cenšas glābt šo vienošanos pēc tam, kad ASV no tās izstājusies, tādējādi tikai sekmējot spriedzi. Situāciju neuzlabo arī Izraēla, kuras premjers viesojas Eiropā, lai pārliecinātu vadošās Eiropas valstis ieņemt stingrāku nostāju pret Teherānu.
Grieķijā plānoti jauni mītiņi pret Maķedonijas nosaukumu. Aktīvisti cer, ka šādā veidā izdosies pievērst valdības uzmanību, jo pašlaik notiek sarunas ar Skopji par iespējamo šī strīda atrisināšanu.
Itālijas jaunās populistiskās valdības vadītājs Džuzepe Konte savā pirmajā oficiālajā uzrunā parlamentam solījis pārskatīt bēgļu sadali Eiropas Savienībā un arī bloka sankcijas pret Krieviju, tādējādi apstiprinot aizdomas par labējās Līgas un Pieczvaigžņu kustības eiroskeptiskās valdības plāniem.
ASV īpašais prokurors Roberts Millers, kurš vada izmeklēšanu saistībā ar iespējamo Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, norādījis, ka pašreizējā Baltā nama saimnieka Donalda Trampa bijušais kampaņas vadītājs Pols Manaforts ir sazinājies ar lieciniekiem, lai nodrošinātu nepatiesu liecību sniegšanu.
Slovēnijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas visvairāk balsu ieguvusi bijušā premjerministra Janeza Janšas vadītā labēji centriskā Demokrātiskā partija. Tomēr tai nāksies meklēt sabiedrotos, lai sastādītu valdību.
Gvatemalā izvirdis slavenais Uguns vulkāns, kas atrodas 44 kilometrus no valsts galvaspilsētas Gvatemalas. Vulkānā notikušas eksplozijas un gaisā izmesti karsti pelni, akmeņi un dubļi, kas bijuši par cēloni vismaz 25 cilvēku, tostarp vairāku bērnu, bojāejai.
Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans pirmdien, 4. jūnijā, paziņojis parlamentam, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja tas neatbalstīs īpašas pretkorupcijas tiesas izveidošanu. Par šo likumprojektu, lai izveidotu šo institūciju, Ukrainas likumdevējam jābalso šonedēļ – ceturtdien.
Pēc neuzticības izteikšanas Marjano Rahojam par jauno Spānijas premjerministru kļūs opozīcijā esošais sociālistu līderis Pedro Sančess. Viņam, lai stātos amatā, vēl jānodod zvērests karalim.
Ceturtdien, 31.maijā, Hamburga kļuvusi par pirmo Vācijas pilsētu, kurā ieviests aizliegums pārvietoties ar vecākām dīzeļdzinēju automašīnām.
Par Maķedonijas nosaukumu lems tās iedzīvotāji, trešdien, 30.maijā, paziņoja tās premjerministrs, atsaucoties uz Maķedonijas un Grieķijas ārlietu ministru tikšanos Briselē.
ASV protestē pret Sīrijas valsts prezidentūru Atbruņošanās konferencē, kura ir starptautiska daudzpusēju sarunu platforma atbruņošanās jautājumos. ASV sūtnis norādīja, ka tas ir pielīdzināms „farsam”, jo Damaska uzņemas prezidentūru laikā, kad to apsūdz par ķīmisko ieroču izmantošanu pret nemierniekiem un civiliedzīvotājiem. Vašingtonas viedoklim piekrīt arī daudzas citas valstis.
Itālijā izgāzušās valdības veidošanas sarunas, bet martā vēlēšanās uzvarējusī par populistisko dēvētā "Pieczvaigžņu kustība" pieprasa prezidenta Serdžo Matarellas impīčmentu.
Eiropas Savienība un NATO aicina Krieviju beidzot uzņemties atbildību par pirms četriem gadiem Austrumukrainā notriekto pasažieru lidmašīnu, kas laupīja teju trīssimt cilvēku dzīvības. Aicinājumi izskan pēc detalizētu pierādījumu publicēšanas par to, kā raķete, ar kuru lidaparāts tika notriekts, tika atvesta no militārās bāzes Kurskā. Maskava turpina savu līdzdalību noliegt.
Spānijas centriskā partija "Pilsoņi", kas atbalsta premjerministra Marjano Rahoja valdību, pieprasījusi izsludināt ārkārtas vēlēšanas.
Ziemeļkoreja ir joprojām gatava tikties ar Savienotajām Valstīm, piektdien, 25.maijā, paziņoja Phenjana, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu atteikties tikties ar Kimu Čenunu nākammēnes.
Īrijā piektdien, 25.maijā, notiek vēsturisks referendums par abortu legalizāciju. Šis vēlētāju balsojums noteiks to, vai tiks atcelta konstitūcijas norma, kas pašlaik paredz faktiski pilnīgu abortu aizliegumu, izņemot gadījumus, kuros apdraudēta mātes dzīvība.
"Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna “Boeing 777”, kas izpildīja reisu MH17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru, virs Ukrainas notriekta no Krievijas bruņoto spēku Kurskas 53. pretgaisa aizsardzības brigādei piederošās raķešu iekārtas “Buk”, secinājusi piecu valstu izmeklēšanas grupa, ziņo raidsabiedrība BBC.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
