Preses konferencē pēc valdības lēmuma ieroču iegādi padarīt stingrāku Ārdena teica:
"Desmit dienas pēc šausminošā terorakta mēs esam izziņojuši reformas, kas, manuprāt, padarīs mūsu sabiedrību drošāku."
Iepriekš viena no valdībā esošajām partijām ar nosaukumu "Jaunzēlande vispirms" iebilda stingrākiem ieroču likumiem, bet tagad lēmumu atbalsta, jo norāda, ka pēc uzbrukumiem Kraistčērčā pasaule mainījās uz visiem laikiem un līdzās jāmainās arī likumiem. Viens no Kraistčērčas ieroču veikalu īpašniekiem teica, ka uzbrucējs viņa veikalā ieročus un munīciju pasūtījis elektroniski. Šāds iegādes veids Jaunzēlandē ir likumīgs, jo veikalam ir iespēja attālināti pārbaudīt, vai pircējam ir ieroču glabāšanas atļauja.
Ārderna arī stāstīja, ka vietējās varasiestādes darīja, ko varēja, lai ierobežotu video un bilžu izplatību, kas saistītas ar uzbrukumu. Viņa uzsvēra problēmas nopietnību, jo saturs, kas tiek izplatīts sociālajos tīklos, sniedzas pāri valsts robežām un spēj sasniegt visu pasauli.
Turpretī "Facebook" Jaunzēlandes nodaļas pārstāve Mia Gārlika uzsvēra, ka uzņēmums strādāja, neskaitot pavadītās stundas, lai izņemtu šo neatbilstošo saturu, kas pārkāpj arī kompānijas politiku.
Pēc "Facebook" sniegtās informācijas, pirmo 24 stundu laikā tika izņemti 1,5 miljoni video visā pasaulē.
Turklāt lielāko daļu - 1,2 miljonus video - izdevās izņemt vēl augšupielādes stadijā, pirms tie tika publicēti. Tāpat "Facebook" bloķēja uzbrucēja profilu, kā arī viņa "Instagram" kontu.
Jaunzēlandes vietējais laikraksts "Herald" raksta, ka daži lielie uzņēmumi pat apsver iespēju izņemt reklāmas no "Facebook". Laikraksta biznesa nodaļas viens no darbiniekiem dusmās norāda, ka viņam radies iespaids, ka bērniem pastāv risks redzēt "Facebook" saturu, kas nav tiem paredzēts, tikai lai tā vadītājs kļūtu bagātāks.
Pirms diviem gadiem pēc kādas slepkavības ASV pilsētā Klīvlendā, kur tā tika pārraidīta "Facebook", uzņēmums veica apjomīgas investīcijas tehnoloģijās un cilvēkos, tostarp pieņemot ap 20 tūkstošiem cilvēku, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos. Arī "Twitter" tolaik paziņoja par līdzīgiem ieguldījumiem.
Tikmēr ASV bāzētā pret ekstrēmismu vērstā projekta izpilddirektors Deivids Ibsens vērsa uzmanību uz to, ka šāda tehnoloģija, lai novērstu neatbilstoša satura nonākšanu internetā, ir jau sen, taču sociālo mediju kompānijas izvēlas neinvestēt līdzekļus, lai to ieviestu.
Arī Austrālijas premjerministrs Skots Morisons paudis, ka uzņēmumi ir izrādījuši vēlmi, taču ir problēma ar tās īstenošanu. Viņš uzsver, ka ir jābūt iespējai nekavējoties apturēt saturu, ja tas ir nepieciešams.
Austrālijas premjeram pievienojiess arī Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids. Viņš uzskata, ka sociālo mediju gigantiem ir jāuzņemas atbildība, vienlaikus piebilstot, ka viņa pacietības mērs ir pilns.
Jaunzēlandē ļoti nopietni tiek uztverta jebkāda satura izplatīšana, kas saistīta ar šo uzbrukumu. Piemēram, kādam 18 gadus vecam jaunietim draud 14 gadus ilgs cietumsods par apsūdzībām mošeju slepkavību video izplatīšanā un par dalīšanos ar ziņu, kurā viņš aicina uz vardarbību.
Vienlaikus izskanējuši arī pārmetumi mediju virzienā. Britu "Mirror" un Austrālijas "Skynews" filiālei norādīts, ka tās varēja neizmantot video fragmentus no uzbrucēja pārraidītās tiešraides. Uz to norādījis sociālo mediju eksperts Kregs Silvermans, ka asiņainā slaktiņa sarīkotājs bija rūpīgi izplānojis to, lai viņa saturs sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju dažādās platformās.
