Ārpus Rīgas

Pēc īslaicīga diskomforta vasarā rēķinies ar siltuma drošību ziemā

Ārpus Rīgas

''Bauskas Dzīves'' galvenā redaktore Anita Rozentāle par Rundāles novada ceļu remontiem

Inešos eksportam audzēs stores, samus, zandartus, zušus

Inešos eksportam audzēs stores, samus, zandartus, zušus

Stores, sami, zandarti, sterletes – šīs zivis kļūs par eksporta preci un ceļos no Vecpiebalgas uz attīstītajām Eiropas Savienības valstīm. Šādu ieceri gatavi īstenot Inešos izveidotā, jaunā akvakultūras uzņēmuma „Hibitech Piebalga” saimnieki. Pamats tam ir augošais pieprasījums pēc zivīm, kas audzētas tepat, Eiropas valstīs, nevis Ķīnā vai Vjetnamā, kā arī tas, ka zivju resursi jūrās un ezeros samazinās. Šobrīd par Inešos tapušo zivju audzētavu var teikt, ka tā ir lielākā zem jumta esošā zivju audzētava ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā.

''Tur ir zandarti, nākošajā līnijā es jums varu parādīt, kādi smuki sami, lieli,'' jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Cīrulis labprāt izved mazā iepazīstināšanas ekskursijā pa visai vērienīgo zivju audzētavas teritoriju. ''Šobrīd mūsu audzētavā ir deviņas sugas; ir tādas, no kurām dažas ir tikai šeit sastopamas,

mēs audzēsim stores, sterletes, samus, zandartus, zušus. Pēc ūdens apjoma tik lielas zivju audzētavas šobrīd Eiropā nav. Iecere radās jau 2013. gadā, kad nāca doma, ka vajadzētu kaut ko ražot un eksportēt.''

Valdis Cīrulis stāsta, ka zivjaudzētavas tapšanai pamats ir viņa paša interese par šo nozari. Saprotams, lai tik vērienīgu zivju audzēšanas cehu būvētu, bija jābūt skaidram, kāds būs produkcijas noieta ceļš. Šajā ziņā vairākus gadus pētīts tirgus un saprasts, ka perspektīva ir, bet ir jābūt apjomam.

''Šobrīd zivis ir viena no tām precēm, ko Eiropa importē, un tāpēc arī mūsu produkcija tiks eksportēta uz Eiropu, uz lielajām, maksātspējīgajām valstīm, jo - ja jūs paskatīsieties, kas veikalos stāv uz letes, tad tur stāv kādu septiņu sugu zivis praktiski visās valstīs. Un zivs ir tas produkts, kas šobrīd ļoti strauji samazinās, jūras un upes ir piesārņotas, zvejas kuģi tiek sagriezti lūžņos, nozvejas kvotas tiek samazinātas, arī Baltijas jūrā šobrīd zušus ir aizliegts zvejot un tas ir tas, kas mūs dzen šādā biznesā,'' skaidro Valdis Cīrulis un piebilst, ka sadarbības partneris zivju realizācijai Eiropas valstīs ir atrasts un viņš ir ieinteresēts par te audzēto zivju iegādi:

''Mums ir bijis potenciālais pircējs šeit un skatījies, kā zivis tiks audzētas, esam labus vārdus saņēmuši, un viņš gaida mūsu produkciju. Ieinteresējām jau vispirms ar cenu, un viņš redzēja, kādā kvalitātē viņas tiks audzētas. Ūdens tīrība, barība, un te ir jaunākās tehnoloģijas, kādas ir Latvijā šādās recirkulācijas sistēmās.

To, ka Valda Cīruļa minētie iemesli zivju resursu ziņā ir aktuāli Eiropas Savienībā kopumā un līdz ar to dod perspektīvu akvakultūras attīstībai, apstiprina arī Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš:

''Tas ir starptautiskais redzējums, ne Latvijas speciālistu teiktais, bet tas ir starptautiskā līmenī - ANO lauksaimniecības un zivsaimniecības komitejas ir to atzinušas, jo resursi nav neizsmeļami un, intensīvi viņus izmantojot, viņi tik ātri neatjaunojas. Un vienlaikus ļoti attīstās akvakultūra, bet arī akvakultūras konkurence attīstās, tās pašas tilapijas, vēl kādas zivis, kas tiek ievestas no Vjetnamas, Ķīnas, jo šobrīd jau vairs nav šķērslis zivi svaigā veidā pārvietot lielos attālumos.''

Attīstīt akvakultūru Eiropas Savienības valstīs rosina ne vien sarūkošie zivju resursi un līdz ar to arī nozvejas kvotas, bet arī tas, lai tirgū mazinātu Āzijas valstu produkcijas īpatsvaru.

''Ķīnā tas pieaugums iet desmitiem procentu gadā, tas ir lēciens, kā attīstās šī joma un citās Āzijas valstīs tāpat. Eiropā - kā Eiropas Savienība ir vērtējusi - diezgan stagnācijas līmenī ir, nav liela kāpuma akvakultūrai, bet potence tiek vērtēta kā ļoti laba, ļoti liela, aizstājot ievesto zivi no citām valstīm, ražot pašiem šeit Eiropā - svaigāku, kvalitatīvāku. Tā kā šis potenciāls tiek saskatīts ne tikai Latvijā, bet kopumā Eiropas Savienības valstīs,'' saka Riekstiņš.

Jaunajā zivju audzētavā Inešos ieguldīti ap 4 miljoniem eiro, atbalsts gūts arī no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Lauku atbalsta dienesta. Inešu pagasta iedzīvotājiem tās būs arī jaunas 17 darbavietas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti