Ārpus Rīgas

Avīzes "Talsu Vēstis" žurnāliste Mārīte Jankelēviča par jaunu estrāžu būvniecību novdā

Ārpus Rīgas

''Kurzemnieka'' galvenā redaktore Daiga Bitiniece par 3x3 nometni Krāslavā

Reemigranti Latvijā novērtē dabu un iespējas sākt interesantākas karjeras

Reemigranti Latvijā novērtē dabu un iespējas sākt interesantākas karjeras

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Dažnedažādi sīrupi un rokdarbi - tos Apes tirgū pircējiem piedāvā Anda Sutugova. Viņa Latvijā atgriezusies no Īrijas un atradusi savu mazo uzņēmējdarbības nišu. Anda atzīst, jau Īrijā strādājot, bijusi doma, ka vēlas kaut ko radīt savām rokām.

“Bija aizbraukusi piespiedu kārtā,” stāsta Sutugova. “Nekad nebiju gribējusi braukt prom, bet nu jā, sešus gadus nodzīvoju tur. Bet tad radās iespēja atgriezties, izmantoju to un atgriezos.

Tagad dzīvoju laukos un visu, ko daru, gribu parādīt tiem cilvēkiem, kas ir projām, ka ir iespēja dzīvot un strādāt - un ne tikai izdzīvot, bet dzīvot – Latvijā,”

neslēpj Sutugova.

Taujāta, viegli vai grūti bija uzsākt savu darbību mājražošanā un atrast idejas, Anda stāsta, ka to esot pat tik daudz, ka nespēj visas realizēt. “Sāku tikai ar rokdarbiem, bet nu jau vāru sīrupus, audzēju stādus, saimniekošana paplašinās un rodas jaunas un jaunas idejas, spriežu - būtu vēl četras rokas un kājas!...” norāda Sutugova.

Tagad par prombraukšanu vairs domu neesot, jo Anda novērtējot to, ko sniedz Latvija, tās daba.

“Man patīk dzīvot sakoptā vidē un patīk ēst tīru pārtiku, ko es, ārzemēs dzīvojot, noteikti nedabūju. Es nepieradu pie viņu pārtikas. Arī man dēls atgriezās ar draudzeni uz palikšanu,” neslēpj Anda.

Reemigrācija un iespēja Latvijā uzsākt savu biznesu bija viena no tēmām Valmierā notikušajā pasaules latviešu uzņēmēju forumā. Tajā ar savu pieredzi dalījās arī Jānis Kreilis, kurš pēc deviņiem studiju un darba gadiem atgriezies Latvijā un izveidojis savu interneta vietni, lai palīdzētu atrast darbu tiem, kas vēlas atgriezties. Viņš atzīst, ka šādu iespēju ir pat visai daudz.

“Es esmu atpakaļ, mani klases biedri ir atpakaļ - tie ir gan uzņēmēji, gan darba ņēmēji un var redzēt, viņiem īstenībā ļoti labi iet. Cilvēkiem ir daudz interesantākas karjeras, nekā tas ir bijis ārzemēs. Šeit arī jaunus cilvēkus daudz ātrāk novērtē, un darbi ir interesantāki.

Pret to algu, ko labā darbā Latvijā var nopelnīt, patiesībā arī tā dzīves kvalitāte Latvijā ir daudz jaukāka, jo izmaksas ir daudz, daudz zemākas, nekā ir Rietumos,”

saka Kreilis.

Viņa pieredze liecina, ka visveiksmīgāk mājupceļš norit tiem, kuriem ir iegūta laba izglītība, un šobrīd šo jauno cilvēku, kas vēlas atgriezties, kļūstot arvien vairāk.

“No statistikas ir interesanti, ka pēdējos divos gados arī lidostā vairāk ir šo ielidojušo nekā aizlidojošo. Protams, pēc oficiālām ziņām mēs vēl zaudējam cilvēkus. Tomēr arī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem atgriežas apmēram 8000-10 000 cilvēku. Mēs nedrīkstam aizmirst par viņiem tajā kopējā plūsmā, kamēr izskatās, ka tomēr bišķiņ vairāk aizbrauc nekā atbrauc. Ir viegli atgriezties, ja tev ir vismaz kaut kādas prasmes, ja tev ir akadēmiska izglītība. (..) Tajā brīdī, kas mums ir darba tirgū, kad trūkst visa veida speciālistu, var nodrošināt labus dzīves apstākļus. Ir tik daudzas lietas, ko šeit var izveidot un attīstīties. Ir ļoti daudz paziņu, kas jaunuzņēmumus veido, attīsta karjeru. Jaunajiem, ja ir duka iekšā, prāts un galva uz pleciem, ir visas iespējas,” viņš norāda.

Jāņa kolēģis Reinis Znotiņš arī ir mācījies un strādājis ārzemēs, tagad atgriezies. Viņa vērtējumā viena no problēmām, lai cilvēki brauktu atpakaļ, ir tā, ka mēs Latvijā vēl arvien turpinām gaušanās politiku, cik viss te ir slikti. “Mums ir jāstāsta vairāk par tiem pozitīvajiem stāstiem, ka nav viss slikti.

Līdz šim vēl lielai daļai cilvēku liekas, ka lietas ir tā, kā viņas ir bijušas 2009. gadā pēc krīzes. Bet lietas ir uzlabojušās un turpina uzlaboties.

Vairāk tas ir jautājums, lai dabūtu to lielo masu, ir jautājums par komunikāciju, vai mēs spējam ar tiem cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, efektīvi komunicēt, ka ir šīs iespējas. Lietas ir uzlabojušās,” stāsta Znotiņš.

Kopumā aptaujātie uzņēmēji, vērtējot reemigrācijas procesus, atzīst, ka ledus tomēr ir sakustējies un mājupceļš daudziem vairs nav tikai tāls sapnis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti