''Šobrīd mēs atrodamies Valmieras peldbaseina kompleksā, kas ir vēl tapšanas stadijā, bet ļoti, ļoti tuvu atvēršanai. Un es būšu tieši atbildīgā par šiem baseiniem,'' topošā Valmieras peldbaseina vadītājas Ingas Uzāriņas atgriešanos Latvijā var tik tiešām saukt par veiksmes stāstu. Pēc pieciem gadiem, apgūstot Londonā gan zināšanas, gan pieredzi, tagad viņai ir savs sapņu darbs Valmierā. Bet Ingai šo sapņa piepildījumu neviens uz paplātes gan neatnesa:
''Veiksmes stāsts, ko es pati esmu izveidojusi un pati tā kā esmu cīnījusies, - šis viss sākās pirms diviem gadiem, kad es vēlējos atgriezties Latvijā. Es sāku domāt - labi, ja es atgriežos Latvijā, ko es darīšu, kur es dzīvošu? Es izdomāju - labi, es tagad uzrakstīšu CV, un paskatīsimies, kas notiks. Aizsūtīju CV, sāku jau interesēties, kā lietas notiek, kā virzās uz priekšu, kad varētu tas peldbaseins vērties vaļā.
Es personīgi pati ļoti plānoju šo visu atgriešanos, tas nebija tā, es vakar izlēmu un šodien atbraucu, aizsūtīju savu CV un dabūju darbu.''
''Mēs esam kā tādi padomdevēji, kā vienas pieturas aģentūra šim cilvēkam. Pirmkārt, mēs sākam ar informāciju, tieši tāpēc mēs veidojam sadarbībā ar pašvaldībām datu bāzi - par pirmsskolas izglītības iestādēm, par skolām, jo tautiešiem atbraucot ir vajadzīgi arī skolēniem šie asistenti, kuri palīdz iejusties skolā; dzīvojamais fonds, darba vietas kādas ir vajadzīgas, un šim cilvēkam varam palīdzēt stāstīt konkrētās lietas.''
To, ka palīdzība šo jautājumu risināšanā būtu svarīga tiem, kas vēlēsies atgriezties, uzsver arī Inga Uzāriņa:
''Primārais būtu palīdzēt atrast darbu, lai cilvēks atgriežoties uzreiz var sākt strādāt un viņam ir droša vieta, kur dzīvot par saprātīgām cenām.''
Ir jau uzsāktas sarunas ar aizbraucējiem, un nenoliedzami - kā atgriešanās galvenais faktors tiek minēts atalgojums. Šajā ziņā gan, kā vērtē Ija Garoza, koordinators neko daudz palīdzēt nevarēs, bet varēs palīdzēt, ja ir vēlme pašam veidot savu uzņēmējdarbību:
''Salīdzinoši varētu teikt, ka cilvēki gaida, ka viņiem dos: mēs esam atgriezušies, un mums iedos konkrētu finansējumu vai konkrētas atbalsta lietas. Tad šinī projektā vienīgās atbalsta lietas būs tās, ka
rudens pusē tiks izsludināts konkurss uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas sauksies atgriešanās atbalsts, un katrā reģionā tiks atbalstīti četri projekti 9 tūkstoš eiro apmērā.''
Tie gan būs tikai četri projekti, kuri varēs saņemt atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, bet Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede vērtē - ja izdosies palīdzēt atgriezties Vidzemē un šeit uzsākt savu uzņēmējdarbību kaut dažām jaunajām ģimenēm, arī tas jau būtu ieguvums:
''Priekš mazās Vidzemes katrs cilvēks ir svarīgs! Bet tam cilvēkam arī pašam ir jāuzdrošinās atrast tās savas darba iespējas, tāpēc arī šajā projektā uzsvars likts uz uzņēmējdarbības veicināšanu. Kā saka, ja tas cilvēks tur jau ir pārdomās 50 uz 50, tad varbūt šī naudiņa būs tāds kā grūdiens, jo varbūt viņam mazliet pietrūkst finanšu, lai šeit sāktu to savu uzņēmējdarbības aktivitāti.''
Šo iespēju - uzņēmējdarbības atbalstu kā būtisku vērtē arī Inga Uzāriņa, atzīstot, ka savulaik viņas gadījumā tā būtu bijusi uzrunājoša motivācija:
''Tas pavisam noteikti ir reāls solis. Ja es zinātu, ka man kāds piedāvātu 9 tūkstošus, es pavisam noteikti varētu attīstīt savu biznesa ideju, ideja pavisam noteikti ir, bet finansējuma nav, jo, aizbraucot uz ārzemēm tu nevari iekrāt tos miljonus un atgriezties un attīstīt visus savus plānus, jo pirmais jau parasti ir mājvieta, darbs, un tad tu sāc domāt, vai tev atliek finanses šai biznesa idejai. Es uzskatu, ka tas varētu būt liels bonuss un atsperšanās punkts.''
Inga Uzāriņa gan pārliecināta - lai atgrieztos, pirmais un galvenais tomēr ir paša vēlēšanās to darīt.
