''Vai dieviņ, biteniekam jau ir labi, biteniekam nekas nav jādara, bitītes jau visu dara, biteniekam jau tikai jāskaita, cik ielido…'' - to gan pieredzējušais bitenieks Aivars Radziņš Vecpiebalgas saimniecībā „Upmaļi”, protams, saka ar humoru, jo tā nu gluži nav, ka biškopis var tikai vērot, kā bites strādā. Jau nopietnāk runājot, dravnieks piebilst, ka šis straujais pavasaris no biškopjiem prasa arī aktīvu rīcību:
''Ne visi ir sprinteri, ir arī gargabalnieki un, lēnāk skrienot, varbūt var vairāk kilometru noskriet, nekā ļoti ātri skrienot; un šis pavasaris bitēm un biškopjiem ir bijis ļoti ātrs. Vai biškopis ir pa ziemu gana čakli strādājis, pa ziemu visu inventāru sataisījis, lai viņš varētu šo straujo skrējienu izturēt? Es jau personīgi, ja par sevi runāju, tad kā students - visu pēdējā brīdī, pa rīta stundām, pa nakti taisām rāmīšus, pa dienu ejam, liekam virsū, cik paspējam uztaisīt, tik uzliekam.''
Vērtējot šo pavasari, Aivars Radziņš atzīst, ka ir prieks par jauno medu, kura ievākšanā šogad ir kritis agruma rekords:
''Es esmu pirmo medu dabūjis visātrāk, kāds manā mūžā ir bijis, tas ir Vispasaules bišu dienā, 20. maijā, es pats to nezināju, radioonkulis to pateica. Iepriekšējais rekords bija 1.jūnijs.''
Nav jau arī tā, ka biškopis šo pavasari vērtētu tikai ar plusa zīmi, jo steiga dabā un karstums arī dara savu:
''Lai cik bitītei patiktu uz tiem ziediem skatīties, jo viņai tak ir piecas acis, ne tā kā mums - divas, bet bitīte jau gan parasti lido uz tiem ziediem pēc nektāra. Un nektāram ir svarīga ne tikai saule un temperatūra, nektāram ir svarīgs arī mitrums, un arī tas, cik bagāts ir mēslojums un iespējas augam augt, un, ja augam kādas no šīm daļām trūkst, tad arī šis nektārs neizdalās.''
Bet kāda situācija dravā var veidoties turpmākajos mēnešos, ja šobrīd augi tik strauji reizē nozied un nozied gluži vai mēnesi ātrāk, - to visai piesardzīgi vērtē Latvijas Biškopības biedrības konsultants Armands Gumbris:
''Bažas, protams, pastāv, ka šobrīd ir tik unikāls gads, ka Rīgā ir sākušas ziedēt liepas - mēnesi ātrāk viss ir noticis, bet, ja daba mums iedos mitrumu, tad gan jau bitītes atradīs, ko mums atnest.
Šobrīd ir ļoti skaisti, viss notiek, ienesums ir, pašreiz viss priecē, bet par to, kas notiks jūlijā, man ir bailes, ka nebūs tā ienesuma.''
Kā atzīst Armands Gumbris, katrā ziņā biteniekiem reizē ar prieku par jauno šī pavasara medu, kas ir sagaidīts ātrāk, ir jābūt gataviem, ka var nākties bitēm palīdzēt turpmākajos mēnešos.
''Var atkārtoties 2016. gada scenārijs, kad pēc 2.jūlija nebija ienesuma un augustā bites bija badā, tādas bažas pastāv, protams. Laicīgi ir jāparūpējas par barības rezervēm, lai viņām būtu , ko augustā vai jūlija beigās piedāvāt,'' saka Gumbris.
Bet šobrīd prognozēt, kādi var veidoties turpmākie laika apstākļi šovasar un līdz ar to arī prognozēt medus ražu kopumā ir pāragri, uzskata Vecpiebalgas bitenieks Aivars Radziņš:
''Mēs esam ļoti ļoti atkarīgi no dabas. Ja mēs varētu paredzēt, nu kaut tikai mēnesi uz priekšu laika apstākļus, mums nemaz Ķīnas medu nevajadzētu, mēs te apgāztu ''Vinni'' ar savējo. Cāļus skaita rudenī. Kā mēs varam zināt, kā būs rudenī? Mēs esam tikai pašā startā, tā ka visādi var būt, var viņš būt bada gads... Pagaidām pavasaris nav bada pavasaris, bet gads var būt gan bada, gan rekordražas, tas ir, kā kuram veiksies.''
Tātad teiciens - ar bitēm nekad neko nevar zināt - šovasar būs īsti vietā.
