Cītarkokle, cimbole, trīsstīgu base skanēs seno instrumentu spēlmaņu saietā Duntē

Ne tikai paklausīties, kā skan tādi mazāk zināmi instrumenti kā cītarkokle, cimbole, trīsstīgu base vai ermoņikas „Ieviņas”, bet arī pašam, ja ir tāda vēlme, iemēģināt roku šo instrumentu spēlē – to šodien varēs Tautas mūzikas svētkos Duntē jeb Seno un reto tautas mūzikas instrumentu spēlmaņu saietā. Šīs tikšanās iniciatori ir divi vidzemnieki - seno instrumentu meistari Valters Reiznieks un Valdis Andersons.

Cītarkokle, cimbole, trīsstīgu base skanēs seno instrumentu spēlmaņu saietā DuntēGunta Matisone
    Limbažnieks Valters Reiznieks ir viens no retajiem cītarkokles spēles pratējiem Latvijā, viņš lēš, ka kopumā nav vairāk kā pieci cilvēki, kas pārzinātu šo instrumentu. Bet kas ir cītarkokle? Vienkāršoti varētu - teikt cītaras un kokles apvienojums.

    ''19. gadsimta beigās visā Eiropā uzplauka cītaru būve un, protams, ka Latvija nebija izņēmums - tajā tūlīt ieplūda no vācu zemēm būvētās cītaras, kas uzreiz latvietim likās interesantas atšķirībā no ierastās koklītes.

    Tajā laikā arī radās mūzika mazliet savādāka, moderna, skaista, tas, ko mēs šodien saprotam ar ziņģēm, un attiecīgi etnogrāfiskā koklīte tā īsti nebija piemērota, parādījās cītara. Tas uzreiz latvietim, o, patika! Kā modernu instrumentu pārtvēra - sākumā nopirka kādu, un tad tūlīt meistari būvēja paši. Latvieši jau tādi ir bijuši vienmēr, ja kaut ko ierauga, - es neesmu dumjāks, pats varu uztaisīt! Un šī cītarkokle savā ziņā ir tāda cītaru latviskā versija, kas ir kokles modernizējums,'' stāsta Valters Reiznieks. Viņš ne tikai ir apguvis cītarkokles spēli, bet pats arī šo instrumentu ir iemācījies izgatavot, tādējādi to arī kārtīgi iepazīstot.

    Taču pati cītarkokles spēle gan pirmajā brīdī nešķiet no tām vieglākajām.

    ''Spēles tehnika ir - ar četriem pirkstiem slāpējot nevajadzīgās stīgas, mēs veidojam skaņu, pamata akordus, līdzīgi kā tas ir ar kokli. Piekto pirkstu mēs atstājam brīvu melodijai, tas ir tas , kas strādā visvairāk, tas ir cilvēka visslinkākais pirksts, jo īkšķis vispār ir lēns, un kreisajai rokai viņš ir vēl lēnāks, bet, ja ievingrina, kaut kas sanāk. Un te ir basi. Pavadījumu spēlē ar labo roku, un melodija tiek veidota ar kreiso roku,'' rāda meistars.

    Tas, ka savulaik populārais instruments un tā spēle šodien ir kļuvusi par retumu, savā ziņā ir padomju gadu rezultāts, jo tolaik viss, kas saistījās ar Latviju 20. -30. gados, bija nevēlams.

    Līdzīgi bija arī ar latviešu ermoņikām „Ieviņas”, bet tagad šo instrumentu Vidzemes pusē jau ilgus gadus popularizē tūjēnietis Valdis Andersons, rīkojot arī Ieviņu spēlmaņu saietus. Tāpēc arī radusies doma, ka līdzīgi varētu radīt interesi par cītarkokli un citiem senajiem un retajiem tautas mūzikas instrumentiem.

    ''Faktiski ''Ieviņu'' ermoņikas sāk atdzīvoties, nu vismaz tos vecos instrumentus meklē rokā, restaurē un uzrodas spēlmaņi, bet vēl bēdīgāka situācija ir ar cītarkokli. Varbūt mēs varētu ņemt gaismā tos instrumentus, kas tiešām ir uz izzušanas robežas, jo koklei tiešām nekas nedraud, ar viņu viss ir kārtībā. Bet ir instrumenti, kuri faktiski izzūd, un šis instruments - cītarkokle - ir pārāk labs un skanīgs, lai ļautu viņam iznīkt,'' spriež Reiznieks.

    Šodien seno un reto tautas instrumentu spēlmaņu saietā skanēs arī cimbole, trīsstīgu base un citi mazāk zināmi instrumenti.

    Valters Reiznieks saka - ir jārada interese par to skanējumu, jo citādi šos instrumentus varēs skatīt tikai muzejā:

    ''Latviešiem nav daudz instrumentu, ar ko mēs varam lepoties, kas būtu latviskas izcelsmes. Tādas ir ''Ieviņu'' ermoņikas, ko ir uzkonstruējis Augusts Ieviņš, un arī cītarkokle ir viens no tādiem instrumentiem, kāds nav nekur citur. Un par mūzikas instrumentu mēs varam daudz un skaisti runāt, bet, ja nav kas viņu spēlē, tā ir tukša lieta. Muzejā tu vari ar pirkstu rādīt - šis bija brīnišķīgs instruments, viņš tik skaisti skanēja, visiem aizrāva sirdis... Bet ko tas dod? Ja viņu centīsimies popularizēt, piesaistīt jaunus spēlmaņus, tad tā lieta var aiziet.''

    Seno un reto tautas instrumentu spēlmaņu saieta organizatori sola, ka šo instrumentu spēli šodien varēs gan klausīties, gan arī būs iespēja interesentiem pašiem pamēģināt kopā ar meistariem praktiskās nodarbībās.

    Izklaide
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti