Igaunijas nomalē, pie Apes, pašaizliedzīgi kopj mežabrāļu piemiņu

Pāris kilometrus no Apes, iebraucot Igaunijā, ir pavisam neliels ciematiņš Vastseroza jeb Jaunrozes, kaut gan pierobežā šo vietu vairāk dēvē par "Mežabrāli". Un tik tiešām – te ir arī lauku veikals ar nosaukumu "Mežabrālis" un mežabrāļu bunkuri. 

Igaunijas nomalē pašaizliedzīgi kopj mežabrāļu piemiņuGunta Matisone/LR
    To visu veidojis igauņu uzņēmējs, lauksaimnieks Meliss Motuss, lai saglabātu sava tēva un citu igauņu mežabrāļu piemiņu, kā arī te tūristi var pārliecināties, kā bija dzīvot bunkurā un var nobaudīt arī mežabrāļu sieru, ziņo Latvijas Radio. 

    Apes tradicionālajā Pierobežas gadatirgū uzmanību piesaista kāds stends ar uzrakstiem igauņu valodā un kur tirgo sieru un pienu, pie šī stenda tobrīd muzicē Apes kapela un tai līdzi latviski dzied atraktīvais siera tirgotājs.

    Latvijas Radio dodas iepazīties, un izrādās, ka tas ir uzņēmējs, piensaimnieks no kaimiņvalsts Jaunrozes ciema Meelis Motuss. Viņš smej, ka valodu iemācījies latviešu puses skaisto meiteņu dēļ.

    Meliss specializējies siera ražošanā, arī tirgū dažādi to veidi. Par vienu no sieriem Meliss saka, tas ir mežabrāļu, nelielais siera ritulītis, kurš ir krāsnī apcepts, ir bijis parocīgs, lai ņemtu līdzi mežā, bunkurā, kaujā. Un ne bez iemesla Meliss par to zina stāstīt, jo viņa ciemā Jaunrozēs viņš izveidojis piemiņas vietu mežabrāļiem, uzbūvējis arī bunkuru, ko var skatīt tūristi. Tas veltīts arī viņa tēva piemiņai.

    "Es to daru tāpēc, ka man ļoti daudz radinieki ar to ir saistīti, man tēvs bija mežā 14 gadus, viņš iznāca gadu pēc Staļina nāves," viņš stāsta. 

    Melisa tēvs mežabrāļos aizgājis, jo bijis Igaunijas armijas rindās un nav vēlējies dienēt padomju armijā.

    "Kad atnāca padomju vara, igauņu zaldātiem pierē uzlika zvaigznīti un iedeva citu formu un teica – za roģinu, johaidī! Ko nozīmē – za roģinu? To igauņu karavīri nesaprata. Mans tēvs tad aizbēga no turienes," Meliss atskatās. 

    Vairākus gadus Melisa tēvu slēpusi viņa sieva, kura ir bijusi skolas direktore un bunkurs bijis tieši zem viņas kabineta, Meliss saka, nav grūti iedomāties, kādas varēja būt sekas: 

    "Tēvam tas bija superlukss, bet mātei? Nespēju iedomāties…"

    Par Mežabrāļu bunkuru veidošanu un piemiņas vietas tapšanu arī ir savs stāsts, kā atklāj Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre.

    "Viņš kopj savas tautas vēsturi, jo viņa tēva brālis dzīvoja Austrālijā, pārdeva visus savus īpašumus, iekrājumus. Viņš tos atdeva, lai šeit, pierobežā varētu veidot paliekošas lietas, kuras stāsta par vēsturi un lai šī nomaļā Igaunijas vieta dzīvotu," viņa stāsta. 

    "Un ar katru savu darbību viņš to pierāda. Protams, neiet viegli, viņam ir ļoti liela piena lopkopība, tā ne vienmēr iet viegli, bet viņš ir ļoti, ļoti pozitīvs. Arī mēs, latvieši, varam no viņa smelt to spēku. Viņš nekad nav noskumis, lai gan, kad stāsta šo mežabrāļu stāstu, vienmēr raud. Es viņu esmu dzirdējusi kādas 50 reizes, vienmēr ir asaras acīs, bet tā viņš iet pa dzīvi paceltu galvu. Šeit var just dzimtas spēku un pateicību senčiem," norāda Sāre. 

    "Es to daru arī tāpēc, lai katrs cilvēks, šobrīd, kad pasaule mainās, lai, vienalga, kāda būtu tava nacionalitāte, pats galvenais, lai  tu paliktu cilvēks," tā pats Meliss. 

    Ar igauņu uzņēmēju Melisu Motusu Apes iedzīvotājus tagad saista draudzība un kopīgi pārrobežu pasākumi.

    "Meliss atbrauca pie manis uz Api un teica, ka mēs te pierobežā dzīvojam, mēs tā kā Latvijas lielākajā nomalē, tāpat kā viņi, ka mums vajadzētu pasākt kādas kopīgas lietas, lai saviem cilvēkiem sagādātu skaistus svētkus, skaistus tikšanās mirkļus," saka Sāre. 

    Neizpaliek arī kopīga muzicēšana Apes un Igaunijas puses kapelām, dziesmu vārdi skan gan latviski, gan igauniski, arī Mežabrāļu dziesmas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti