Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ko skolotāja un bijušais darba devējs saka par galveno «finanšu izlūku» Znotiņu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Radošās savienības 30 gadus pēc leģendārā plēnuma: ietekmīgas vai nesaprastas?

Adrešu maiņa Latvijā: glābējiem prieks, iedzīvotājiem – rūgtums un neizpratne

Adrešu maiņa Latvijā: glābējiem prieks, iedzīvotājiem – rūgtums un neizpratne

Skanīgo māju vārdu – "Gundegas", "Madaras", "Pakalni" vietā tagad Dīķu, Kažoku vai kāda cita iela. Ja gadu gadiem pierasts pie sava mājas vārda un ja vēl tas ir bijis paaudžu paaudzēs, tad adreses maiņa rada rūgtumu, aizvainojumu un arī neizpratni, kāpēc tas ir vajadzīgs. Adrešu maiņa, pareizāk sakot, to sakārtošana Latvijā norit ne jau pirmo gadu, jo jau no 2002.gada ir spēkā noteikumi par adresācijas sistēmu valstī. Kā norit adrešu sakārtošana, kāds ir iedzīvotāju vērtējums un kur problēmas saredz pašvaldības?

Noteikumi jau labu laiku

Vairāki simti jaunu adrešu nu ir arī Limbažu novadā, kur tās nomainītas vairākos ciemos, arī Lādezerā. Tagad jau emocijas rimušas, bet, kad bija jāšķiras no māju vārdiem, neizpalika bez rūgtuma.

Jaunums gan tas gluži nav. Kā stāsta Valsts zemes dienesta (VZD) Adrešu reģistra daļas vadītāja vietniece Natālija Avotiņa, noteikumi, ka ciemos, kur ir māju vārdi un arī ielas,  ir jāmaina adrese, ēkai piešķirot numuru ar piesaisti ielas nosaukumam, ir spēkā jau labu laiku.

"Pirmie noteikumi bija 2002.gadā, pēc tam vēl bija noteikumu grozījumi. Pēdējie noteikumi, kas vēl šobrīd ir spēkā, ir 2015. gada 8.decembra noteikumi.

Lai visā valstī visi vienādi saprot, kā jāpiešķir adreses, kā jālieto, lai nebūtu katrā pašvaldībā pa savam.

Adresācijas noteikumi, arī paši pirmie, kas ir izdoti 2002.gadā, principā noteica to pašu, ko nosaka šie noteikumi. Šī norma nav jauna, un tā pasaka tā, ka pilsētu un ciemu daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam," teica Avotiņa.

Viņa arī precizē, ka ciematos ne jau vienmēr ir jāmaina adreses, nomainot mājas vārdu. "Tur ir atsauce, ja gadījumā ielas nav, tad līdz ielu izveidei var saglabāt arī māju nosaukumu."

Glābējiem iepriekš apgrūtināts darbs

To, ka adreses ir jāsakārto, savā darbā jau visvairāk izjūt operatīvie dienesti. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš atzīst, ka

ir bijuši arī gadījumi, kad neprecīza adrese vai vienā novadā vienādi māju nosaukumi ir bijis iemesls tam, ka glābēji laikus nav varējuši nokļūt notikuma vietā.

"Ik pa laikam mums šādas situācijas notiek, kad ne tikai viena novada, bet pat viena pagasta robežās ir mājas ar vienādiem vai ļoti, ļoti līdzīgiem nosaukumiem, kas bieži vien arī pašiem iedzīvotājiem jūk. Un tad, saņemot izsaukumu, kad pats pieteicējs ir satraucies,

mēs ne vienmēr īsti saprotam, par ko iet stāsts, un mums ir bijušas situācijas, kad dienests dodas uz citu adresi un pēc tam tiek pārvirzīts.

Un mums tas ir tiešām ļoti nepieciešams, lai mēs īsā brīdī saprastu, kurā vietā tiešām šī nelaime ir notikusi un par kurām mājām, it īpaši lauku apvidū, mēs runājam," atzina VUGD pārstāvis.

Amatas novadā pārmaiņas uztver dažādi

Latvijas Radio viesojas Amatas novada Ģikšu ciemā vienā no nu jau jaunajām ielām – Kažoku ielā. Māju te maz, toties blakus esošajos dārziņos rosība ir pilnā sparā. Te sastaptā Anita stāsta, kāpēc tad tagad te ir tieši tāds nosaukums ielai. "Tāpēc, ka tur ceļa galā ir māja "Kažoki"". Anita arī neslēpj, ka sākumā jau nav bijis viegli pieņemt pārmaiņas un nav trūcis arī dažādu pārpratumu.

"Kaut kāds sajukums vienu laiku bija, citiem raksta vienu adresi un otru adresi uz aploksnēm, pastnieks arī bija apjucis kādu laiku," norāda Anita, kura jau ir samierinājusies ar jauno ielas nosaukumu un adreses maiņu.

Savukārt turpat blakus mazdārziņā Anna Veispāle savu sašutumu neslēpj un strikti nosaka, ka savu mājas vārdu "Pakalnus" vismaz viņa pati sev saglabās.

"Es dzīvoju "Pakalnos"! Kaut skaitās Cēsu iela 12, dzīvoklis 6, bet es neesmu apmierināta, jo man ir pasīte izdota 1993.gadā, un, kā saka, beztermiņa pase. Man ir mājas vārds "Pakalni", un es taču to nosaukumu dēļ nemainīšu pasi. Otrs - es ņēmu mobilo telefonu, pensionāriem bija lētāks, un esmu priecīga, ka vēl arvien nāk [rēķini] uz "Pakalniem", to adresi," atzīmē Anna. "Nesaprotu, kāpēc tādu muļķīgu Kažoku ielu vajag? Es saprotu, jā, līvānu mājas kur ir daudz, tur jāliek iela, bet kāpēc ielas vajag vienkāršām mājām?"

Anna arī nepiekrīt iebildumiem, ka jaunās adreses nu būtiski atvieglos operatīvo dienestu darbu, viņas pieredzētais liecinot ko citu.

"Pateica, ka "ātrai palīdzībai" turpmāk būs visādi čipši iekšā un mašīna pati aizvedīs pie slimnieka, kur vajag! Cik reizes nav bijis, ka mums prasa, kur ir Cēsu iela 14."

Viens saimnieks lūdz mainīt ciema robežas

Amatas novads ir viena no tām pašvaldībām, kur adresācijas sakārtošanas ziņā darbs ir visai apjomīgs. Novada teritorijas attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Arvīds Lukjanovs stāsta, ka novada teritorijā ir ļoti daudz ciemu un ciematu.

"Mums ir ļoti daudz ciematiņu, bet viss, kas attiecas uz ciemu, apdzīvotām vietām, tātad robežu veidošanu, paplašināšanu - viss notiek caur teritorijas plānojumu. Mēs juridiski piešķiram tā, kā likums prasa šos te ielu nosaukumus un numurus attiecīgi. Ieguvums ir, es domāju, apdzīvotas vietas sakārtošanā, ja jau reiz ir piešķirts ielas nosaukums un esi iekļāvies tajā ciemata teritorijā, tad pēc numuriem ir vieglāk atrast," sprieda Lukjanovs.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, uzsverot, ka adresācijas noteikumu prasības, protams, ir jāievēro, atzīst, ka veidojas arī cilvēkiem diezgan neizprotamas situācijas. Daudziem tās ir emocijas, kas saistās ar savām dzimtas mājām, to nosaukumu.

"Ieriķos bija dalīti zemes gabali par Brīvības cīņām. Viņš atdeva savai māsai, un māsa sev uzcēla māju, un tagad tur dzīvo māsas dēls, kuram ir 80 gadu, viņš visu mūžu nodzīvoja tajā mājā, kāpēc viņš nevarētu turpināt dzīvot? Nē, mums jāpieņem lēmums, likums. Man liekas, tas ir muļķīgi," sacīja Eglīte.

Ģikšu ciemā ir bijis pat gadījums, kad kādu māju saimnieks, lai saglabātu māju vēsturisko nosaukumu, lūdzis mainīt ciema robežas,

lai viņa mājas neiznāktu ciema teritorijā un varētu saglabāt savu vārdu. Bet arī ciemu teritorijās, ieviešot jaunās adreses, ir situācijas, kuras nešķiet loģiskas.

"Bija mums gadījums, kad cilvēki visu mūžu dzīvo Liepu ielā ar numuriem 1, 2, 3, 4…. Tagad adresācijas likums prasa, ka adreses tiek piešķirtas, kā pilsētā pienākas, 2, 4, lai gan pretējā pusē nav apdzīvotības, bet nu tāds likuma skaidrojums," atzīst pašvaldības pārstāve.

Latvijas Radio devās skatīt, kādas pārmaiņas jaunās adreses ir nesušas Ģikšu ciema Liepu ielai. Vispirms, lai saprastu situāciju, tad privātmājas te ir tikai ielas vienā pusē, jo otrā jau pat gribēdams neuzbūvēsi - ir šaura zemes strēle starp Liepu ieliņu un asfaltēto ceļu. Tāpēc arī, kā stāsta bijušās Liepu ielas 1, bet tagad Liepu ielas 2 iedzīvotāja Aija Avena, nav skaidrs, kāpēc mainīta māju numerācija.

VZD Adrešu reģistra daļas vadītāja vietniece Natālija Avotiņa skaidro, ka māju numerācija bija jāmaina neatkarīgi no tā, ir vai nav apbūve arī ielas otrā pusē.

"Ja tur iela ir izveidota, tad tas nekas, ka tur vienā pusē ir tā apbūve un otrā pusē šoseja, nu tad atbilstoši noteikumiem. Ja tā ir pāra puse, tad ir 2, 4, 6, ja nepāra, tad 1,3,5,7."

Skeptiska arī novada vadība

"Te, Ģikšos, bija cilvēki katrai mājai devuši nosaukumus – nu skaisti jau tie nosaukumi ir – "Druvas", "Bērzi", "Gundegas". Tagad ir ielas, es visas pat nezinu. Tur ir Kažoku vai Kažoķu," Aija Avena, līdzīgi kā citi Ģikšu ciema iedzīvotāji, stāsta - lai arī nu jau kādu laiku ir jaunie ielu nosaukumi un māju numuri, tomēr lielākoties cilvēki adreses sarunvalodā dēvējot pa vecam. "Operatīvie dienesti jau atrada arī pēc vecajām adresēm, viņiem tak kartēs viss bija vecajās adresēs, un atbrauca precīzi, pēc vecās adreses."

Aija ievērojusi arī to, ka nemaz tik naski uz jauno adrešu ievērošanu neesot dažādu pakalpojumu sniedzēji. "Visās iestādēs jau viņa nav vēl nomainīta. Piemēram, man, kā nodarbojos ar lopkopību, piemājas saimniecību, nu viss, nāk sūtījumi uz to Liepu ielu 1, jo visās adresēs nav tā Liepu iela 2 vēl."

Runājot par to, kā tad jaunās adreses ieietas dzīvē, cik operatīvi tās pielāgo dažādu pakalpojumu sniedzēji, arī Amatas novada domes priekšsēdētāja Eglīte ir skeptiska savā vērtējumā.

"Piemēram, Latvijas Pasta sistēmā joprojām ir pa vecam, mājas nosaukums. Kā es visiem stāstu, man pašai bija piemērs: kad es gribu sūtīt kartiņu uz Ziemassvētkiem savai vedējmātei, es nesaprotu, vai viņa dzīvo "Vidrozēs", vai viņa dzīvo Cepļu ielā ar numuru.

Un, kad es skatos pastā, tad viņa dzīvo "Vidrozēs", bet, kad es skatos lēmumā, tad viņa dzīvo Cepļu ielā ar numuru. Dzīvo jau viņa tai pašā mājā.

Protams, to var uztvert ar smaidu, bet dažreiz cilvēkiem liekas, ka nu lēmumi, kuriem nav reālas savietojamības un nav izpildes pretim, un nav terminēta tā izpilde, tas cilvēkos rada neizpratni. Bet es saku vēlreiz, mēs runājam par izkliedētām lauku ciematu teritorijām, mēs nerunājam par ļoti kompaktiem ciematiem, kas ir varbūt mūsu gadījumā viens vai divi, pārējie visi ir teritorijas, kur ciemata robežas ir samērā lielas. Tiem atrodas lielas platības pa starpu, tur ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, tur ir tīrumi ciemata robežās, kas nav tāds klasisks pilsētpbūves un adresācijas likuma priekšmets, kas ir grūti izskaidrojams iedzīvotājiem," uzskata Eglīte.

VUGD: pašvaldībām vairāk jāskaidro 

No jaunajām adresēm neizbēgt, adresācijas sakārtošana turpināsies. VZD Adrešu reģistra daļas vadītāja vietniece Avotiņa stāsta, ka šobrīd šis darbs pašvaldībās norit arī ātrāk.

"Tā kopumā, man liekas, ka pēdējā laikā bišķiņ uzlabojas tā situācija un operatīvāk viss tas darbs notiek. Redziet, mums pēdējos noteikumos ir tāds punkts, kur pašvaldībām ir nedaudz atvērušās rokas, ja tā var teikt. Tas nosaka: ja adrese neatbilst adresācijas noteikumu prasībām, tad pašvaldības arī var bez personas piekrišanas mainīt to adresi."

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Skrastiņš gan uzsver, ka svarīgi jauno adrešu ieviešanā ir skaidrot iedzīvotājiem, īpaši gados vecākajiem, kā to pielietot. Jo nereti cilvēki turpina vietas vai mājas dēvēt vecajos, ierastajos nosaukumos. Un tad var sanākt tā, ka krīzes situācijā, kad jāpaziņo operatīvajam dienestam, kur jābrauc, tiks nosaukta vecā adrese.

"Es domāju, noteikti pašvaldībās vajadzētu būt kādām kampaņām. Nav labi, ka tikai viens iedzīvotājs zina, ka tagad mājas "Rozītes" vietā ir Rožu iela 18. Būtu svarīgi, ka vēl kāds cits zinātu un ka, mums pienākot signālam, cilvēki zinātu, ka šobrīd ir Rožu iela 18. Mums ir bijušas situācijas, kad cilvēks zvana no savas mājas, kur viņš ir nodzīvojis lielu daļu sava mūža, un viņš šajā stresa situācijā vairs nevar pateikt adresi, viņš ir uztraucies. Ko tad mēs runājam, ja ir tikko nomainīta šī te adrese?" sprieda VUGD pārstāvis.

Ne visur uztver negatīvi

Ne visur un visas adrešu maiņas izsauc emocionāli negatīvu noskaņu. Ir arī gluži pretēji gadījumi. Tā Amatas novadā, pie pašas Cēsu robežas, ir dārziņu kooperatīvs "Agra", kurā nu jau ir ne tikai vasaras mājas, bet arī dzīvojamās. Agrāk te adreses bija pavisam vienkāršas, piemēram, Agra 131, 134 un tā tālāk. Tagad šos neizteiksmīgos numurus nomainījušas ziedu vārdos nosauktas ielas. To, ka tas skan daudz labāk par māju numuriem, atzīst ne viens vien Agras iedzīvotājs, arī Juris Rodins.

"Man ir Tulpju iela. (..) Te ir visas puķes, kas vien zināmas bezmaz vai – Rožu iela, Asteru iela, visādas. Te jau pa lielam tā arī ir, te uz šitās ielas tulpes bija, tāpēc arī tā izvēlējās. Man patīk," viņš saka.

Braucot ārā no Agras ciema, uzmanību piesaista jauna koša uzraksta plāksnīte ar mājas numuru un ielas nosaukumu, kas, šķiet, tā vien vēsta, ka saimniekam ir pat lepnums, ka viņš dzīvo Puķuzirņu ielā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti