Līga Popova, kura tagad "Jaunrūjās" ir peoniju dārza pārzinātāja un to audzētāja, iepazīstina ar dažām košākajām peonijām no 300 šķirņu lielās kolekcijas. Šobrīd peonijas nenoliedzami ir pašas populārākās puķes, kuras zied daudzos dārzos.
"Tāda pompoza un skaista puķe, nu kā var nemīlēt! Nu viņa ir modes puķe, nu Latvijā piedzīvo īstu bumu!" sak Popova.
Bet vēl ne tik sen visai vīpsnīgi peoniju dēvēja par pujeni vai pojeni, lielu vērtību šai puķei, kura balta vai rozā ziedēja pie lauku mājām, nepiešķirot.
Šobrīd par veceņu puķi peoniju vairs nenosaukt. Tā kļuvusi pat ļoti populāra, un par jaunāko šķirņu stādiem puķu draugi ir gatavi atdot bargu naudu. Kas tad tik ļoti ir mainījies?
"Agrāk, jā, tas nebija, kā saka, modīgi. Tas tāpēc, ka vecās šķirnes bieži vien nav pārstādītas - viņām ir vāji ziedkāti, un viņas izgāžas.
Tas daudziem nepatīk. Paskatieties, kas ir jaunās šķirnes, cik viņas stabili stāv, kādas viņām ir interesantas ziedgalvas. Tagad ir tik plaša gamma, no kā izvēlēties – gan plānās, gan puspildītas, gan pildītas, ļoti, ļoti plaša gamma, ir tūkstošiem jaunu peoniju šķirņu," stāsta Popova.
Par to, kā tad aizsākās peoniju kolekcija, stāsta "Jaunrūju" saimnieks, sīpolpuķu kolekcionārs un selekcionārs Jānis Rukšāns:
"Faktiski var teikt tā, ka Latvijas peonijas sākās no Igaunijas, jo man ir ļoti labs draugs Igaunijā, tāds pats drusku ķerts kolekcionārs kā es, Sulevs Savisārs.
Viņš dzīvo netālu no Tartu, un mēs vienmēr mainījāmies ar augiem. Kad viņam nebija, ko sūtīt man no sīpolaugiem, tad viņš vienreiz man atsūtīja lielu kasti pilnu ar peonijām, un es tās sastādīju dārzā. Tad, kad mēs ar Gunu sākām dzīvot kopā, es teicu: "Nu, man jau nav laika ar tām peonijām ņemties. Ņem tu!" Tā viņa sāka vairot un audzēt. Sulevs katru gadu mums sūta jaunas šķirnes, kuru mums nav. Faktiski jau var teikt tā, arī slavenais Latvijas peoniju tēvs [Aldonis] Vēriņš visas savas pirmās tirgoja, kas bija augušas Suleva dārzā.''
Līga Popova, kura no mātes Gunas Rukšānes peoniju kolekciju pārņēmusi savā pārziņā, tagad jau ir uzsākusi arī selekcijas darbu.
"Principā tas nāca man mantojumā. Tad, kad pabeidzu Buldurus, spītības pēc sākumā muku prom no dobes, padzīvoju Rīgā. Sapratu - nē, jābeidz Bulduri, jānāk uz laukiem, jānodarbojas ar sirdslietām un tik skaistu darbu. Arī es radu savas šķirnes. Man šogad būs pirmo gadu, mani pirmie mazulīši ziedēs. Tā kā man ir vesela pumpuru rinda, kur es gaidu savus ziedēšanas svētkus. Principā man ir tā kā salīdzinoši jaunam cilvēkam šajā sfērā tāds uzvaras gājiens," stāsta Popova.
Pašlaik Līga ir apņēmības pilna selekcijas darbu turpināt. Viņa ar interesi gaida pirmos rezultātus. Bet to, ka puķu mīļotāji gaida jaunas šķirnes, apliecināja arī ļoti daudzie apmeklētāji aizvadītajā svētdienā
"Tās cilvēku emocijas ir nesamaksājamas. Tas, ka tev atnāk cilvēks un aiziet tik laimīgs un priecīgs, tas taču ir dvēselei prieks, tas ir pats galvenais," uzsver Popova.
Peoniju ziedēšanas svētki nav vienīgie, kad interesenti tiek aicināti uz "Jaunrūjām". Atvērto durvju dienās tur var skatīt arī flokšus, hostas, ūdensrozes. Šo atvērto durvju diena ir savukārt "Jaunrūju" saimnieces Gunas Rukšānes aizsākta ierosme.
"Ja tā godīgi jāsaka, es biju Latvijā pirmā, kas taisīja atvērto durvju dienas.
Galu galā es esmu pasākumu režisore, tā ir mana profesija, un man šausmīgi gribas, lai cilvēki labāk mīl ziedus, nekā grauž viens otru.
Latvieši jau vienmēr ir mīlējuši ziedus un audzējuši. Ir tik daudz cilvēku, kuri ar mums jau gandrīz profesionālā līmenī runā, un tas priecē, tas ļoti priecē," uzsver Rukšāne.
