Mazais Roberts kopā ar mammu Kristīni atnesuši uz ogu pieņemšanas punktu torīt mežā salasīto. Tās ir viņa pirmās salasītās ogas, un par nopelnīto naudu viņš plāno pirkt jaunu telefonu.
“Kādi 10 kilogrami, no sākuma bija viegli, bet pēc tam uz beigām bija grūtāk,” atzīst Roberts.
“Es augu ar tādu domu, mamma tā audzināja, ka dzīvē nekas viegli nenāk, viss ir jānopelna, un tieši tāpat es arī savam bērnam [mācu],” stāsta Kristīne. “Viņš iet un cenšas, dara. Nebija tā “ai, es nevaru, man sāp roka, man sāp kāja”. Tās trīs stundas, ko mēs bijām mežā, viņš cītīgi lasīja, viņam sanāca, un lai jau veicas.”
Ogu pieņēmējs Dzintars Dudelis novērojis, ka viņu pagastā mellenēs dodas gan jauni, gan veci.
“Kas ir ļoti patīkami, ka skolnieki, bērni, puikas [iet]. Viņš ir izdomājis, ka viņam vajag portatīvo datoru, un viņš to nopelna, vai kaut kādam mocītim. Tiešām bērni nāk ar mērķi, un nav ar mazām porcijām, bet tiešām lielas porcijas lasa,” saka Dudelis. “Ir pat tādas vecas tantiņas, kas tikai rāpus iet, mazbērni atved ogas viņu vietā nodot, bet viņas lasa. Šeit jau ir, kas [iet mežā] agri no rīta, papusdieno turpat mežā, mašīnā paguļ un tikai vakarā brauc nodot.”
“Tie man ir papildu ienākumi atvaļinājuma laikā, es teiktu tā, ka tas man ir otrais darbs vasarā,” teic pagasta sociālā darbiniece Gunita Beikmane.
Viņu Latvijas Radio sastop, ogojot vienā no Vijciema pagasta melleņu mežiem. Viņa apliecina, ka mellenēs dodas vai visi, kuriem nav slinkums.
“Tas ir ļoti labs papildu ienākums cilvēkiem, kuri ir ilgstošie bezdarbnieki, un tad viņi šo sezonu ļoti gaida, kad varēs lasīt dabas veltes. Protams, ir kas arī to neizmanto, un, protams, ir arī tādi, kuri pelna alkoholam,” atzīst sociālā darbiniece.
“Kā smejas, vīriem bija spainītī atzīmīte - tas man pietiks priekš alus un priekš pīpjiem, un vairāk arī nelasa,” atklāj ogu pieņēmējs.
Ogu pieņēmējs Dzintars Dudelis gan vērtē, ka šobrīd šādu ogotāju, kuriem nopelnītais ir tikai pudelei, gan paliekot mazāk, vairāk ir to, kuri tiešām vēlas nopelnīt kādam nopietnam mērķim un vajadzībai.
“Viena sieviete saka – es gribu dzīvoklī kosmētisko remontu uztaisīt, nu tā taču nauda atkal, bet, ja zeme tev dod viņu, tad kāpēc nepaņemt.”
To, ka ogošana pagasta iedzīvotājiem ir būtisks piepelnīšanās avots, apliecina arī pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Šaicāns:
“Tas ir ļoti nopietns peļņas gūšanas avots, vakardien pat runāju ar vienu cilvēku - kaut kādās četrās stundās 25 eiro. Tas ir ļoti labi, kā cilvēki pelna, un viņi, piemēram, paņem atvaļinājumus, un nopelna otru algu tajā laikā.
Mums vairāk nekā 60 procenti teritorijas ir meži - ogo, kamēr ir.”
Pensionāres Alda Pundure un Benita Kangro stāsta, ka šis darbiņš sācies reizē ar aiziešanu pensijā: “Diendienā braucam, atspaids un prieks. Ko mēs pensionāri citu darīsim savos septiņdesmit pāri gados…”
Viņas atklāj, ka, ja labi lasās, tad var nopelnīt aptuveni 30 eiro, “divas trīs stundas augstākais pa mežu mūsu gados, bet jaunāki pielasa par 60, 70, 100 eiro; ja jau brauc ar mašīnu, tad pilni bagāžnieki”.
Summa, kuru var nopelnīt sezonā, ir no 800 līdz pat 1500 eiro.
Protams, šis darbs jau nav viegls, it sevišķi tādās karstās dienās, kā tas bija aizvadītajā nedēļā.
Ogotāji atzīst - jā, pēc mežā pavadītajām stundām sāp mugura, taču no vairākiem cilvēkiem pensijas gados dzird arī to, ka ogošana ir vērtējama ne tikai naudas izteiksmē, - kustības, sevi mēģināt fiziski uzturēt, arī morāli un garīgi, tas viss dod tādu enerģiju.
Uzklausot Vijciema melleņu lasītājus, nevilšus rodas jautājums, kā tad sanāk, ka šovasar saimniekiem, ogu audzētājiem, bija tik lielas problēmas atrast lasītājus zemeņu laukos izaugušajam, bet te gribētāju netrūkst. Viena no atbildēm bija – mežā var nopelnīt vairāk.
