Alūksnes ezerā cīnās ar maluzvejniekiem un jūras kraukļiem

Alūksnes ezers ir viens no zivju resursiem bagātākajiem ezeriem Latvijā. Tas panākts, gan regulāri ielaižot tajā zivju mazuļus, gan arī, protams, ezeru sargājot no maluzvejniekiem. Arī šī pavasara zivju nārsta laikā jau ir nācies aizturēt vairākus nelikumīgo lomu tīkotājus, taču ezera apsaimniekotāji uzsver, ka vēl grūtāk ir cīnīties ar kormorānu jeb jūras kraukļu arvien pieaugošo populāciju un to nodarīto kaitējumu zivju resursiem.

Alūksnes ezerā cīnās ar maluzvejniekiem un jūras kraukļiemGunta Matisone

    "Šogad Alūksnes ezerā maija mēnesī makšķerniekiem lomos daudz skaistu līdaku. Es teiktu, ka maija mēnesis pagāja līdaku zīmē, un līdakas ķērās gana labi…" stāsta Andris Jerums. Viņš ir viens no inspektoriem Alūksnes pašvaldības aģentūrā "Alja", kas ir ezera apsaimniekotāji. Alūksnes ezerā ir licencētā makšķerēšana, taču, protams, ir tādi, kas šo prasību nevēlas ievērot. Un maluzvejniekus rosīgus darījis arī brekšu nārsts.

    "Tas ir tāds periods, kad brekši nāk uz ezera piekrasti, meldru joslu, un nododas mīlas priekiem. Šie iespaidīgie skati, ka lielas zivis peld seklumā, tur met kūleņus un plunčājas, protams, piesaista ļoti lielu cilvēku uzmanību. Mēs šīs dienas strādājām pastiprinātā režīmā - gan pa dienu, gan pa nakti," stāsta Jerums.

    Inspektoriem izdevies arī vairākas maluzvejnieku kompānijas aizturēt. Pie vienas no tām atrasts 40 metru zvejas tīkls ar apmēram 70 kilogramiem dažādu zivju.

    "Sakrita visas kārtis tā, ka mums izdevās viņus pieķert pie rokas. Mēs bijām gan attapīgi, gan uzmanīgi, izmantojām jaunākās tehnoloģijas, tai skaitā nakts redzamības iekārtas," stāsta Jerums.

    Protams, naudas izteiksmē sods jau ir bargs, bet aģentūras "Alja" direktors Māris Lietuvietis ir skeptisks, vai šiem konkrētajiem maluzvejniekiem tā būs mācība citai reizei.

    "Ja šis cilvēks nestrādā, tad jūs paši saprotat, no viņa nav, ko piedzīt, nav, ko paņemt. Un tās kompānijas ir zināmas. Ne pirmo reizi tiekamies, uz šo personu ir 2, 3, 4 sodi. Viņš jau ir tai bedrē iekšā. Un tas ir tāds skumīgs ritenis, tad drīzāk ļoti labi strādātu sabiedriskie darbi, ja viņam liktu kādu krasta līniju niedres sakopt, piemēram," stāsta Lietuvietis.

    Redzot, ka esošie sodi nedarbojas, ezera apsaimniekotāji mēģināja arī citu variantu, proti, maluzvejnieku foto ievietot sociālajos tīklos, tiesa gan, aizklājot viņu sejas ar emocijzīmēm.

    "Šī metode, jā, tas ir apzināti darīts, ielikt bildi. Mazā pilsētā jau principā pēc zābakiem viens otru var atpazīt. Tas tāds audzinošs rakurss, kādu mēs arī turpmāk piekopsim," norāda uzņēmumā.

    Lai arī nākas visai cītīgi uzmanīt nelikumīgo lomu kārotājus, tomēr viņu nav tik daudz, lai nodarītu nopietnu, neatgriezenisku kaitējumu ezera zivju krājumiem,  spriež Alūksnes ezera apsaimniekotāji. To gan nevar teikt par skaitliski visai pieaugušo jūras kraukļu populāciju ezera salās.

    "Ar to mēs cīnāmies ļoti intensīvi jau kādus pēdējos sešus gadus. Pirmajā gadā bija kādi 20 putni, tad 50, un ar katru gadu tas skaits aug. Šopavasar jau 200, baroties viņam vajag, ļoti ātra vielmaiņa. Dienā viņam jāapēd ir savs svars, kilograms līdz pusotram - 200 putni dienā, tas ir 200 pāri kilogrami, reizinām ar mēnesi, diviem, trim... Līdz tam brīdim, kad mēs ar speciālo atļauju, ar medīšanas metodi varam ierobežot šo skaitu,

    bet tas pavasara brīdis, kad viņš ierodas, tie ir ievērojami zivju resursu zaudējumi," situāciju raksturo Lietuvietis.

    Arī inspektors Andris Jerums šobrīd par nopietnāko apdraudējumu ezera zivīm vērtē šo putnu nodarīto: "Viņi pārsvarā ēd vērtīgas, lielas zivis, lielus asarus. Viņi arī ļoti daudz zivju ar tiem saviem knābjiem sakropļo, atstāj rētas. Un pēc tam tām zivīm rodas visādas slimības, visādi bojājumi, parazīti tajās vietās iemetas. Un arī zivis iet bojā, mokās, putni ļoti lielu postu nodara." 

    Aģentūras "Alja”" direktors Māris Lietuvietis  vērtē, ka jūras kraukļu nodarītais zivju resursiem ir problēma ne tikai Alūksnes ezerā, tāpēc būtu jānāk kopā arī ar citiem ezeru vai zivju dīķu apsaimniekotājiem un jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, lai meklētu risinājumu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti