Kurš drīkstēs, bet kurš – nedrīkstēs, jo ir Covid-19 pozitīvs vai kontaktpersona, atstāt patvērumu meklētāju centra “Mucenieki” teritoriju? Šis jautājums šonedēļ nokaitējis atmosfēru “Muceniekos”. Tagad situācija kļuvusi mierīgāka, un Covid-19 testi turpinās.
Autora ziņas
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) izveidojusi Covid-19 infekcijas profilakses darba grupu, kuras pārstāvjiem būs tiesības paust biedrības oficiālo viedokli saziņā ar presi un institūcijām par Covid-19 vakcinācijas un profilaktisko pasākumu jautājumiem. Tāpat biedrības pārstāvji norobežojušies no LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces publiskā ieraksta par sejas masku valkāšanu skolās, informēja biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.
Rēzeknes un Varakļānu novados sākusies iepriekšējā nobalsošana pirms sestdien, 11. septembrī, gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā pie vēlēšanu urnām Rēzeknes novadā devās 0,93% balsstiesīgo, bet Varakļānu novadā – 3,18%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pašliek tiek kontrolēta. Tā apgalvo iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par"), kura trešdien klātienē apmeklēja Silenes robežpunktu. Ārkārtējās situācijas pilnvaras ļāvušas dienestiem strādāt efektīvāk, un robežsardze novērsusi 56 personu mēģinājumus iekļūt Latvijā.
Kopumā uz Latvijas austrumu robežas aizturēto nelegālo imigrantu skaits pārsniedz 340 cilvēku. Vairāk nekā 200 no tiem aizturēti pēdējo četru dienu laikā. Aizturētie, lielākoties Irākas pilsoņi, faktiski iesprūduši Latvijā, jo atpakaļ izdošanas līguma ar Irāku Latvijai nav un arī Baltkrievija, no kuras bēgļi ieradušies, viņus atpakaļ nepieņem. Un problēma, kur viņus izmitināt, ir aktuāla jau šobrīd.
Pirmdien, 9. augustā, aprit gads kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kas apšaubāmo rezultātu dēļ izsauca plašus protestus. Kaimiņvalsts varas iestādes pret opozīcijas aktivitātēm vēršas ar brutālu spēku. Lai godinātu vairāk nekā 600 politieslodzīto un neskaitāmus protestos cietušos, šodien īpašs pasākums tika rīkots arī Rīgā.
Saistībā ar nelegālo migrantu situāciju Latvijas un Baltkrievijas pierobežā un austrumu robežas stiprināšanu koalīcijas partneru vidū valda vienprātība – politiķi gatavi atbalstīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas (“Attīstībai/Par!”) rosinājumu Baltkrievijas pierobežā izsludināt ārkārtējo situāciju. To pēc Sadarbības sanāksmes medijiem sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Aptuveni tūkstoš cilvēku trešdienas vakarā izgāja Rīgas centra ielās, paužot neapmierinātību ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atbrīvot no darba pienākumiem darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta. Politisko un sabiedrisko procesu vērotāji gan uzsver – cilvēki iznāca ielās nevis konkrēta deputāta atbalstam, bet gan nemākulīgā valdības darba nosodīšanai.
Cenšoties iekļaut sabiedrībā cilvēkus ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem, kā arī bez vecāku aprūpes palikušos bērnus, tiek veidoti sociālo pakalpojumu centri, pieejama vide un cita infrastruktūra. Taču visiem šiem centieniem nebūs jēgas, ja sabiedrība šos cilvēkus arī turpmāk nevēlēsies redzēt. Tādēļ Labklājības ministrija (LM) jau trešo reizi rīko kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze”.
Atsaucoties Eiropas patvēruma atbalsta biroja aicinājumam, divi Latvijas speciālisti darbam ar nelegālajiem imigrantiem dosies palīgā kolēģiem Lietuvā, kas pašlaik saskaras ar nepieredzētu bēgļu plūsmu pār robežu ar Baltkrieviju. Pagaidām gan situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir salīdzinoši mierīga, taču robežsardze brīdina – situācija var mainīties.
"Līdz mēs visi būsim vienlīdzīgi!" – ar šādu saukli Rīgā šonedēļ atklāta cilvēktiesību pasākumu nedēļa "Baltic Pride 2021". Tās laikā no pirmdienas līdz sestdienai, 7. augustam, Rīgā rīkos dažādus pasākumus ar mērķi veicināt vienlīdzību neatkarīgi no seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes, rases, tautības vai citu veidu sociālās piederības. Ierastais gājiens seksuālo minoritāšu atbalstam gan šogad izpaliks.
Tā bija neveiksmīga komunikācija, pauda uzņēmumā “Sadales tīkls”, izsakot atvainošanos Alūksnes novada zemniekam, kurš pagājušonedēļ kļuva par sociālo tīklu slavenību, kad ar motorzāģi zāģēja viņa īpašumā uzstādītos stabus. Tomēr monopoluzņēmums joprojām turas pie pārliecības, ka jaunie stabi uzstādīti likumīgi. Savukārt zemnieks gatavs turpināt cīņu par savu taisnību – turpmāk gan ne ar motorzāģi, bet tiesas ceļā.
Rīgas dome turpina meklēt iespēju vismaz daļēji pārcelt bezpajumtnieku patversmes pakalpojumus no Centrāltirgum piegulošās teritorijas uz kādu no Rīgas apkaimēm. Viena no domes noskatītajām vietām ir Iļģuciems, pret ko aktīvi iebilda iedzīvotāji, tādēļ otrdien domes atbildīgās amatpersonas devās uz klātienes tikšanos ar šīs apkaimes iedzīvotājiem, kuri iecerei saka striktu "nē".
Cik strauji vakcinācijas pret Covid-19 tempi Latvijā uzņēma apgriezienus, tikpat strauji tie arī noplakuši. Tādēļ noliktavās joprojām atrodas liels skaits savulaik ievesto vakcīnu, kurām nu tuvojas derīguma termiņa beigas. Lai tās neaizietu bojā, valdība pieņēmusi lēmumu tās ziedot citām valstīm, kuras izrādījušas šādu vēlmi. Trešdien pirmā krava aizceļoja uz Tunisiju.
Atslogojot Rīgas centru no bezpajumtniekiem, pašvaldība izskata iespēju pārcelt patversmi un atskurbtuvi no Centrāltirgus apkārtnes uz Iļģuciemu. Izmaksas varētu būt ap miljonu eiro. Apkaimes biedrība pret pašvaldības ideju kategoriski iebilst, norādot, ka minēto iestāžu pārcelšana sabojās apkaimes pievilcību.
Pieturoties karstajam laikam, tā vien šķiet, ka arī savaldīgie latviešu zemnieki kļuvuši karstasinīgāki. Kādā klusā Ziemeļvidzemes pagastā nupat izvērties konflikts ar īsti dienvidnieciskām kaislībām. Sašutis par uzņēmuma "Sadales tīkls" salīgto energoceltnieku izdarībām uz viņa zemes, kāds zemnieks ķēries pie motorzāģa.
Baltkrievu uzņēmēji, kuri, turpinoties nestabilitātei dzimtenē, cenšas pārvietot savu biznesu uz rietumvalstīm, saskaras ar dažādām provokācijām un šķēršļiem no varas iestāžu puses. Nupat Baltkrievijā populārā sociālā tīklā nopludināts saraksts ar uzņēmējiem, kuri ir sarunu procesā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par sava biznesa vai tā daļas pārcelšanu uz Latviju.
Uz savu pirmo sēdi ceturtdien, 1. jūlijā, sanāca 40 jaunievēlēto pašvaldību domes un vienlaikus – stājies spēkā reformas laikā izveidotais jaunais administratīvais iedalījums. Lai sāktu pilnvērtīgi strādāt jaunajos apstākļos, pašvaldībām vēl nāksies pārvarēt ne mazums tehnisku detaļu, bet arī iedzīvotājiem joprojām ir daudz neskaidrību par izmaiņām, ko nesīs dzīve pēc reformas.
Pirms novadu apvienošanas nenotika īsta diskusija – bija tikai monologs no valdības puses, bet tagad nav pat monologa – ir tikai biedējošs klusums. Šādi pašreizējo situāciju raksturo Ozolnieku un Ilūkstes novadā. Abās vietās pašvaldības, iedzīvotāji un uzņēmēji vēlas skaidru redzējumu – kāda būs novada nākotne pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma, ar kuru par neatbilstošu konstitūcijai tika atzīta iecere Ilūksti pievienot Augšdaugavas novadam un Ozolniekus – Jelgavas novadam. Ne valdība, ne Saeima šādu redzējumu pašreiz nespēj piedāvāt.
Tikai brīnums pēkšņi uznākuša negaisa lietus veidolā Jāņos izglāba dabas liegumu "Ances purvi un meži". Tas jau bija aizdedzies, un ugunsnelaime varēja būt līdzīga pirms trim gadiem dabas liegumā "Stiklu purvs" piedzīvotajai. Uguns liesmas ir apdzēstas, toties no jauna uzliesmo domstarpības starp šī mežu kompleksa saimniekiem – uzņēmumu "Latvijas Valsts meži" (LVM), kas apsaimnieko mežus, un Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), kas rūpējas par dabas bagātībām. Konflikta sakne – jaunu ceļu būvēšana dabas lieguma teritorijā.
Pagājušā gada nogalē ziņojām par postījumiem Madonas novada Liezēres pagasta Avotiņu senkapos un pilskalnā. Tie bija radušies pēc uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” veiktajiem darbiem. Kultūras mantojuma pārvalde uzņēmumam piemēroja simbolisku sodu – 2500 eiro par senkapu postījumiem un brīdinājumu par pilskalna izbraukāšanu, jo darbu veicēji no savas puses solīja teritoriju sakopt. Vai tas izpildīts?