Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta "Korupcijas aisbergs" iespējamā vandālisma akta un iepriekš konstatētajām objekta nepilnībām pieņēmis lēmumu un vienojies ar uzņēmumu SIA "Sparta Media" par objekta atkārtotu neizvietošanu Daugavā pie Akmens tilta, informēja birojā.
Autora ziņas
Programmētāju sacensībās piedalās informāciju tehnoloģiju (IT) studenti, un tā ir kā atlases kārta pirms pasaules programmēšanas sacensībām. Tomēr Latvijas Universitātes rīkotajās sacensībās pirms nedēļas ļāva piedalīties arī skolēnu komandai. Vairāk treniņa nolūkiem. Taču, apkopojot rezultātus, izrādījās – visveiksmīgāk ar uzdevumiem tikuši galā skolēni.
Covid-19 pacientam esot iespējams veikt īpašas analīzes, no kuru rezultātiem varot prognozēt slimības tālāko gaitu, tostarp noteikt, vai būs nepieciešama hospitalizācija. Tā LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda ģimenes ārste, homeopāte un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece, piebilstot, ka “tā dara visā pasaulē”. Šo apgalvojumu apšauba citi mediķi.
No 758 pašvaldību deputātiem vakcināciju pret Covid-19 nav sākuši vismaz 19, bet lielākajai daļai jeb 696 domnieku ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotā informācija. Zināms arī, ka visi domes priekšsēdētāji 15. novembrī būs ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.
Dramatiski šī diena sākusies Salacgrīvā. Tur ap pulksten 5 rītā kādas ēkas sienā ietriekusies kravas automašīna, kas turklāt pārvadāja bīstamu ķīmisku vielu. Par laimi, neviens šajā negadījumā nav gājis bojā, kaut arī viens cilvēks ar smagām traumām nogādāts slimnīcā. Taču šis negadījums atklāj būtiskus trūkumus Latvijas amatpersonu un operatīvo dienestu gatavībā novērst ķīmiskas avārijas.
Pirms pusotras nedēļas LTV vēstīja par situāciju Madonas slimnīcā, kura saņēmusi Veselības ministrijas rīkojumu nodrošināt 17 gultas vietas Covid-19 pacientiem. Slimnīca toreiz cēla iebildumus, ka šādu izolētu nodaļu tehniski izveidot nav iespējams. Vai un kāds risinājums problēmai rasts?
Stiprs cilvēks ir nevis tas, kurš nekad nav nokritis, bet tas, kurš pēc nokrišanas spēj piecelties. Par piecgadīgo Elīzu šis teiciens attiecināms ne vien pārnestā, bet pavisam tiešā nozīmē. Vairāku gadu cīņa ar bīstamu slimību, neskaitāmi kritieni un spītīga neatlaidība, vainagojusies ar rezultātu – piecgadīgā Elīza šonedēļ spērusi savus pirmos soļus.
Astoņu gadu laikā projekts par krīzes paziņojumu nosūtīšanu ikviena iedzīvotāja mobilajā tālrunī nav pārvērsts izmantojamā apziņošanas rīkā. To Latvijas valdība cenšas ieviest jau vismaz kopš Zolitūdes traģēdijas, un tas būtu īpaši noderīgs ārkārtējās situācijas apstākļos pandēmijā. Kā un kad tā varētu sākt darboties?
Pirmā komandantstunda Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā aizvadīta mierīgi. Pirmajā komandantstundas naktī policija ielās pieķērusi 692 cilvēkus bez aizpildīta pašapliecinājuma. Likumsargi šajās situācijās lielākoties iztikuši ar pārrunām, izskaidrojot jaunās prasības. Administratīvā pārkāpuma lietvedības sāktas tikai 228 gadījumos. Latvijas Televīzija kopā ar pašvaldības policiju devās līdzi sekot mājsēdes kontrolei Rīgas naksnīgajās ielās. Savukārt Valmierā sods tika uzlikts kādam bravūrīgam autovadītājam.
Tiesībsargājošās institūcijas īsā laikā ir ierosinājušas vairāk nekā desmit kriminālprocesus saistībā ar viltotiem Covid-19 sertifikātiem. Tādēļ pieci valdošo partiju deputāti Saeimā iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots stiprināt kriminālatbildību par viltota vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādi.
Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (''Jaunā Vienotība'') pirmdien, 18. oktobrī, plkst.14 sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi. Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") atzīst, ka acīmredzot nāksies lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem, jo jaunākie ierobežojumi nav devuši gaidīto efektu.
Klātesot ģimenei un kolēģiem no diplomātiskā dienesta, šodien Rīgas Domā notika atvadīšanās no mūžībā aizgājušās Latvijas diplomātes Ainas Nagobads-Ābols.
“Par labu pateicību skolotājas meklē Covid-19 pozitīvos, lai varētu saslimt.” Šāds kodolīgs sludinājums avīzē “Bauskas Dzīve” šonedēļ saviļņoja sociālos tīklus. Vai tas patiešām domāts nopietni? Kādēļ skolotājas labprātāk izvēlas slimību nevis vakcīnu? Un kāda atbildība draud par šādu apzinātu vīrusa izplatīšanu? Latvijas Televīzijai izdevās sazināties ar sludinājuma autori, uzdodoties par slimnieku, kurš varētu par maksu aplipināt citus.
Oktobris ir krūts veselības mēnesis, kad nevalstiskās organizācijas kampaņveidīgi cenšas pievērst pastiprinātu sabiedrības un politiķu uzmanību krūts vēža problēmām. Šogad, atšķirībā no citiem gadiem, šāda kampaņa ilgusi nevis vienu mēnesi, bet jau kopš pavasara. Aktīvisti var ar gandarījumu atskatīties uz sasniegto – krūts rekonstrukcijas operācijas nākotnē apņēmusies apmaksāt valsts.
Kultūras pasākumu organizatoriem un vairākām uzņēmējdarbības nozarēm, galvenokārt izklaides un ēdināšanas jomā, nākamie trīs mēneši ārkārtējās situācijas apstākļos solās būt īpaši skarbi. Par kultūru un ekonomiku atbildīgie ministri mudina valdību domāt par atbalsta mehānismiem. Pēc sākotnējām aplēsēm tam varētu būt nepieciešami 60 miljoni eiro mēnesī.
Kā rīkoties – atklāt taisnību un saņemt kriminālsodu, iespējams, pat brīvības atņemšanu uz ilgākais četriem gadiem vai turpināt slēpties un melot, tā riskējot ar dzīvību? Uz tik smagu jautājumu atbilde jāmeklē tiem cilvēkiem, kuri izmantojuši viltotus Covid-19 sertifikātus un tomēr nokļuvuši slimnīcā ar bīstamo kaiti.
Valdības vilcināšanās spert izšķirošus soļus cīņā pret Covid-19 saistāma ar politiķu bailēm no vakcinēšanās pretinieku protestiem. Taču vienlaikus – šāda bezdarbība var nākamajās vēlēšanās iegriezt pašām koalīcijas partijām. Pašreiz situāciju varētu glābt tikai augstāko amatpersonu spēja beidzot izrādīt politisko līderību. Tā intervijā "Panorāmai" notiekošo koalīcijā raksturoja politoloģe Iveta Kažoka.
Trešdien Rīgā konferencē godināti teju visu Eiropas valstu operatīvo dienestu zvanu centru darbinieki. Šie cilvēki parasti pirmie no cietušā vai aculieciniekiem uzzina par smagu slimību, ugunsgrēku, avāriju vai kādu citu nelaimi. Viņu ikdiena ir sarunas ar cilvēkiem, kas atrodas smagā stresā, cieš sāpes vai nupat pieredzējuši ko traģisku.
Kopš augusta nogales visā Latvijā notiek Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārās mācības "Namejs". Šajās brīvdienās mācību aktīvā fāze noritēja Rīgā, kas izpelnījās daļas garāmgājēju izbrīnu un vēlāk diskusijas sociālajos tīklos par informācijas trūkumu. Lai arī iepriekš plaši izziņots, ka Rīgā un citviet Latvijā būs sastopami karavīri formās un tiks izmantota arī mācību munīcija, tomēr gan mācību rīkotāji, gan komunikācijas eksperti secina, ka jāizmanto papildu komunikācijas veidi.
Divus gadus pirms plānotā termiņa beidzies biznesa inkubatoru programmas finansējums. Cītīgi valsts piedāvātos atbalsta mehānismus izmantojuši daudzi no jaunajiem komersantiem. Un arī pandēmijas laikā daudzi sākuši savu biznesu un saņēmuši drosmi mēģināt realizēt savu ideju. Kādu risinājumu piedāvās valdība, lai bez inkubatoriem palikušos jaunuzņēmumu cālēnus nesaplosītu brīvajā tirgū?
Šonedēļ gandrīz vienlaicīgi saasinājās situācija nelegālo robežšķērsotāju izmitināšanas vietās Latvijā un Lietuvā. Arī iepriekš novērotas sakritības, kas Lietuvas iekšlietu dienestiem likušas bažīties par to, ka protesti tiek koordinēti no ārpuses un tie varētu būt saistīti. Tomēr Latvijas Valsts drošības dienestā (VDD) uzskata – pagaidām bažām nav pamata.
Spied ātruma sviru kaut līdz galam, bet ātrāk par 15 kilometriem tas nebrauks – uzņēmums “Bolt” ieviesis automātisku ātruma ierobežošanu saviem nomas elektriskajiem skrejriteņiem. Šāds ierobežojums darbosies pie lielākās daļas skolu un bērnudārzu visās Latvijas pilsētās, kur pieejami šie braucamrīki.