Tie ir bieds sēņotājiem un ogotājiem. Tie dzen šausmās dabas draugus un vēsturiskā mantojuma sargātājus. Taču uzņēmuma LVM ieskatā – tie ir absolūti nepieciešami. Tādēļ katru gadu Latvijas mežos tiek būvēti arvien jauni plati grants ceļi.
Īpaši aktīva ceļu būve mežos notiek pēdējos gadus – kopš milzīgā ugunsgrēka Stiklu purvā. No jauna izbūvēti aptuveni 11 000 kilometru grantēto meža ceļu. Tuvākajos gados LVM plāno izbūvēt vēl 4000 kilometrus.
"Mūsu ilgtermiņa mērķis ir nākamo 15 gadu laikā nodrošināt to, ka jebkurš meža nogabals ir sasniedzams 800 metru attālumā no kvalitatīva seguma meža ceļā,"
skaidroja LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Tas viss tiek darīts ugunsdrošības stiprināšanai. Taču intensīvās ceļu būves laikā cietušas gan dabas, gan vēstures vērtības. Iepriekš jau vēstīts, ka LVM ceļa būves laikā daļēji izpostīti Nabeļu senkapi Popes pagastā. Pavasarī, kopjot dabīgās brauktuves Ances purvu un mežu liegumā, LVM bez DAP atļaujas izzāģēja arī vecus kokus, tostarp nogāza 150-gadīgu priedi, kas bijusi dzīvotne īpaši aizsargājamam kukainim – priežu sveķotājkoksngrauzim. Pārvalde par to uzņēmumam uzlika administratīvo sodu – 250 eiro, ko LVM apstrīdējusi tiesā.
"Ja mēs, piemēram, paņemam vienā svaru kausā cilvēku drošību un veselību, kas var tikt ietekmēti no liela ugunsgrēka, ar vienu kukaini vai kaitēkli, kas bija iemeties konkrētajā kokā, tad tās ir divas nesalīdzināmas lietas," klāstīja LVM pārstāvis.
Ņemot vērā šo fonu, DAP jebkuras LVM ieceres par jaunu ceļu būvniecību dabas liegumos uztver ar lielu piesardzību un pieprasa visus nepieciešamos saskaņojumus, kas būvniecības procesu krietni aizkavē.
"Nav jau tā, ka DAP neļauj būvēt ceļus. Ceļi, tilti – tās ir inženierbūves. Tad jāievēro likums, jāievēro kārtība un jāveic ietekmes uz vidi novērtējums,"
skaidroja DAP vadītājs Andrejs Svilāns.
LVM nevēlas veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, tādēļ jaunu ceļu būves projekti dabas liegumos faktiski apstājušies. Uzņēmuma ieskatā – šāda pārvaldes piekasīšanās apdraud liegumu ugunsdrošību.
Ķīlnieka lomā šai situācija ir Valsts meža dienests (VMD), kas atbild par meža ugunsgrēku dzēšanu. Kamēr abi dabas liegumos augošo mežu saimnieki cīnās, tikmēr Meža dienesta ugunsdzēsēji uz degšanas vietām spiesti lauzties caur brikšņiem un purviem.
"Valsts mums ir uzticējusi mežu ugunsdzēsības funkciju, bet infrastruktūras trūkuma dēļ mēs to nevaram pilnvērtīgi veikt. Es ļoti uz to ceru, ka "Latvijas Valsts meži" un Dabas aizsardzības pārvalde radīs kādu kopēju risinājumu un šī problēma tiks atrisināta, lai mēs varētu sekmīgi veikt ugunsdzēsības funkciju," teica VMD pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis.
No šī gada sākuma līdz 27. jūnijam VMD reģistrēti jau 247 meža ugunsgrēki. Kopējā izdegušā meža zemes platība vairāk nekā 235 hektāri. Turpinoties karstam un sausam laikam bez nokrišņiem, ugunsbīstamība Latvijas mežos noteikti pieaugs.
