“Redzat, rises šeit ļoti dziļas – ap 40 centimetru. Te bija tāds kā pastaigu celiņš, bet tagad – lūdzu...” ceļš uz Avotiņu senkapiem joprojām ir smagās meža tehnikas izbraukāts, rāda novadpētnieks Aigars Krigerts. Tieši viņš ar dažiem domubiedriem – vēstures entuziastiem ziemā uzgāja un cēla trauksmi par postījumiem Avotiņu pilskalnā. Decembrī “Latvijas Valsts mežu” pārstāvji solīja pēc sniega nokušanas teritoriju atkal sakopt.
Sniegs nokusis jau sen, bet klātienē secināms – nekādi sakopšanas darbi nav sākušies. Senkapu uzkalniņi joprojām ir pilnībā vai daļēji izbraukāti. Arī pilskalna zemsedzē joprojām rēgojas smagās tehnikas uzplēstās pēdas. Lauzna, zari un citi mežistrādes pārpalikumi nav izvesti. Vienīgais redzamais darbs – postažā sastādītas jaunas eglītes. Dažas – pat uz seno kapu kopiņām.
"Viņiem ir teikts, ka jāstāda ne tuvāk kā 1,5 metri no kapiem. Bet meža strādnieks, viņš jau nevar saprast, kurš ir kaps, kurš ne," izteicās Krigerts.
Lai tagad ķertos pie teritorijas sakopšanas, neizbēgami daļu jauno eglīšu nāktos novākt. Tādēļ novadpētnieki satraukušies, ka LVM solījums sakopt teritoriju būs tikai tukši vārdi.
"Šo visu redzot, mani pārņem skumjas, ka attieksme pret kultūrvēsturisko mantojumu ir tāda, kāda ir... Ļoti slikta," sacīja aktīvists.
Uzņēmuma LVM pārstāvis gan apgalvo, ka solījums nav aizmirsts. Jau pavasarī kopā ar mantojuma pārvaldi esot apsekojuši teritoriju. Taču darbi aizkavējušies, jo pirms darbu sākšanas esot jānokārto formalitātes. Vispirms bijis jāsaņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādījumi, kā veikt sakopšanu, tagad tiekot meklēts arheologs.
"Tā kā pēc šiem norādījumiem vieta ir jāsakārto, klātesot sertificētam arheologam, tad mums plāns sazināties ar Latvijas Arheologu biedrību, atrast arheologu, ar ko mēs sastrādāsimies un sakārtot šo vietu atbilstoši nosacījumiem," norādīja LVM Rietumvidzemes Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.
LVM arī skaidroja, ka eglītes sastādītas jau pavasarī, jo kailsakņu stādi noteikti jāsastāda pirms egļu plaukšanas. Ja kāds no iestādītajiem kociņiem traucēs sakopšanai vai apdraudēs kultūrvēsturiskas vērtības, tas tikšot pārvietots. Nekādu laika rāmi darbu paveikšanai LVM gan nedod.
"Termiņus nevar pateikt. Tas būs atkarīgs no arheologa vērtējuma. Jo, cik saprotu, arī visi šie arheoloģiskās izpētes darbi ir jādokumentē," norādīja Katkovskis.
LVM pārstāvja teikto apstiprināja arī NKMP.
"Par laika termiņiem uzreiz gribu pateikt visiem interesentiem – tas nav parks, ko var sakopt, iebraucot ar grābekļiem un izlīdzinot. Šiem postījumiem – tā būs arheoloģiskā izpēte. Uzkalniņi, kuriem pārbraukts pāri, – izpētāmi pilnībā, tas ir laikietilpīgi. Un termiņi atkarīgi arī no arheologu noslodzes – kā arheologi varēs saplānot grafiku," stāstīja NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.
Daļēji bojātos kapukalniņos tiks veikta arheoloģiskā izpēte tikai bojātajā daļā, un pēc tam tā nostiprināta. Nebūtiski bojātas vietas tikšot atstātas, lai dabīgā zemsedze atjaunojas pati no sevis. Arī pilskalnā izbraukātās rises, pēc mantojuma pārvaldes ekspertu teiktā, netikšot līdzinātas – tām jāļauj aizaugt pašām.
KONTEKSTS:
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šogad sodīja ar 2500 eiro “Latvijas Valsts mežus” par senkapu postīšanu, kā arī izteica brīdinājumu par pilskalna izbraukāšanu. Šādas sankcijas bija par Madonas novada Liezēres pagastā izpostītajiem kultūras mantojuma pieminekļiem – Avotiņu senkapiem un turpat līdzās esošo pilskalnu.
