Palīdzības sniegšanai Ukrainas kara bēgļiem, kuri ierodas Latvijā, talkā nāk pilsētas un pašvaldības, tomēr vietvaru ieskatā valsts varētu vairāk iesaistīties palīdzēšanas kompensēšanā. Pašvaldības uzskata, ka būtu jārisina jautājums par to, kā valsts finansiāli atbalsta pašvaldību centienus palīdzēt bēgļiem.
Autora ziņas
Rīgas pašvaldība vērsīsies Satversmes tiesā saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt Rīgas pilsētas attīstības plānu, dome lēma ārkārtas sēdē. Regulējums ir pārāk neskaidrs un interpretējams, tāpēc Satversmes tiesas lēmums būs ceļamaize domes turpmākam darbam pilsētplānošanā.
Politiķi sākuši diskusijas par izmaiņām Imigrācijas likumā, lai pārtrauktu izsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem. Pagaidām gan partijām domas šajā jautājumā atšķiras. Bet cik daudz Krievijas pilsoņu līdz šim jau ir saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā? Īsā atbilde – aptuveni tikpat, cik cilvēku dzīvo Jūrmalā vai Jelgavā.
Jau drīz – divu trīs nedēļu laikā – Krievijas spēki zaudēs uzbrukuma spējas, intervijā Rus.LSM.lv raidījuma “TČK” speciālizlaidumā sacīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs. Viņš izpelnījies ievērību ar to, ka jau pirms gadiem visai precīzi prognozēja kara sākšanos un arī norisi.
Ukrainas karš norisinās ne vien pilsētās un laukos, bet arī kibertelpā, kur skaidri novilktu robežu nav, un uzbrukumā var ciest arī citas valstis. Kiberuzbrukumus veic gan Krievijas, gan Ukrainas pusē esošie hakeri. Turklāt situāciju savā labā mēģina izmantot arī kibernoziedznieki. Tikmēr Latvijas kibertelpā situācija ir stabila, lai gan dažādi uzbrukuma mēģinājumi turpinās.
Kremļa propagandas vēstījumi kara noziegumu attaisnošanai un slavināšanai tiek ražoti ne tikai Krievijas dzīlēs, bet arī Latvijā. Valsts drošības dienests aizturējis kārtējo kara noziegumu attaisnotāju, bet viņa personību neatklāj. Tomēr Latvijas Televīzijai izdevies izskaitļot gan aizturēto, gan viņa veikumu internetā.
Karš Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas pārrāvušas līdzšinējās minerālmēslu piegādes ķēdes. Lauksaimnieki piekrīt bez vārda runas – ar agresoru sadarboties jāatsakās, bet mudina zemkopības ministru meklēt jaunus minerālmēslu piegādes ceļus. Vasarai augsnes bagātinātāju vēl pietikšot, bet nav skaidrības, kas notiks ar rudens sēju.
Šogad pirmo reizi Latvijā oficiāli tiek atzīmēta Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena. Šādu atceres dienu Saeima tikai pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas iekļāva Atzīmējamo dienu likumā. 17. marts izraudzīts tāpēc, ka tieši šajā datumā 1944. gadā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiska atjaunošana.
"Latvijai tiešu militāru draudu nav" – turpina mierināt amatpersonas. Taču Ukrainas notikumi ikvienam liek aizdomāties par to – cik esam gatavi tam, ja šādi draudi tomēr radīsies. Kadros no Kijevas bombardēšanas redzam civiliedzīvotājus, kas slēpjas metro stacijās vai bumbu patversmēs. Bet vai Latvijā būtu, kur patverties šādā situācijā?
Ceturtdaļmiljonu iedzīvotāju lielā Sumi pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos jau vairākas dienas ir Krievijas spēku aplenkta, faktiski atgriezta no pārējās valsts un piedzīvo smagas apšaudes. Vakar beidzot sāka darboties humānais koridors civiliedzīvotāju evakuācijai uz Poltavu. Latvijas Televīzija (LTV) sazinājās ar Sumos dzīvojošo Gaļinu, kura nedomā pamest savu pilsētu.
Šajā datumā pirms 103 gadiem Kurzemē Brīvības cīņu laikā krita Pirmā latviešu atsevišķā bataljona komandieris Oskars Kalpaks. Pulkvedis Kalpaks vienlaikus ir piemērs gan mūsdienu virsniekiem, gan apliecinājums kara absurdam, jo viņš krita nejaušā sadursmē ar vācu Dzelzsdivīziju, kas tobrīd bija Latvijas sabiedrotie. Šodien daudzviet Latvijā norisinās Kalpakam veltīti piemiņas pasākumi.
"Kad ieroči runā, mūzas klusē," savulaik esot teicis Cicerons. Droši vien Cicerons nebija saticis īpaši daudz karikatūristu, jo ar viņiem ir tieši otrādi. Jo briesmīgāks kļūst kara terors, jo asāki kļūst karikatūristu zīmuļi. Šo zīmējumu galvenais mērķis vairs nav uzjautrināt, bet gan – caur skarbu ironiju parādīt kara bezjēdzīgo vardarbību, politiķu cinismu, liekulību un melus. Politiskās žurnālistikas izdevums "Politico" nupat publicējis kārtējo aizvadītās nedēļas pasaules notikumu apskatu karikatūrās. Likumsakarīgi – vairums no tām veltītas karam Ukrainā.
Drupas, liesmas un asinis... Tādas ainas vērojamas Ukrainas pilsētās. Nespējot pavirzīties uz priekšu, Krievija īsteno arvien nežēlīgāku pilsētu bombardēšanu. Taču pat tajās pilsētās, kas jau atrodas Krievijas spēku kontrolētajā Ukrainas daļā, okupanti sastopas ar spēcīgu civiliedzīvotāju pretestību. Ukraina noasiņo, bet nepadodas.
Ukraiņu armija pēdējos gados ir spēcīgi attīstījusies, turklāt ukraiņu karavīri ir ļoti patriotiski un motivēti. Ja vien viņi spēs neļauties provokācijām, rīkosies profesionāli un aukstasinīgi, tad Ukraina izturēs un uzvarēs. Par to pārliecināts Latvijas armijas instruktors, kurš apmācījis simtiem Ukrainas bruņoto spēku pārstāvju.